Par savu dzīvesvietu Bausku aicinām iedzīvotājus domāt īpašā akcijā – vēstuļu konkursā «Kāpēc es mīlu Bausku?».
Par savu dzīvesvietu Bausku aicinām iedzīvotājus domāt īpašā akcijā – vēstuļu konkursā «Kāpēc es mīlu Bausku?». Visas vēstules piedalās balvu izlozē. Līdz 30. martam tās varat sūtīt uz pilsētas Domi, «Bauskas Dzīves» redakciju vai iemest īpašās kastēs lielveikalos «RIMI» un «Elvi», bistro «Montre».
Nav viegli atbildēt uz jautājumu «Kādēļ es mīlu Bausku?». Vai vispār mīlu?
Sarunās it bieži izskan tieši nosodījums. Par nesakoptām ielām, mazajām iespējām izklaidēties, par to, ka jauniešiem nav, ar ko nodarboties, par lielveikaliem, spēļu namiem, tumšajām ielām nakts stundās. Varētu turpināt. Taču to nedarīšu, jo tikpat garš būtu labo lietu uzskaitījums – skaista daba, ērtais ģeogrāfiskais stāvoklis, vēsture (īpaši patīk Bauskas vecpilsētas veco namu durvis. Tās vajadzētu kopīgiem spēkiem saglabāt). Mums ir Mūzikas, Mākslas un Sporta skola, Bērnu un jauniešu centrs, apkurināti, ar siltu ūdeni un dabisko gāzi apgādāti dzīvokļi. Šādas un vēl daudzas citas labas lietas ir Bauskā. Un kur nu vēl cilvēki – lielākā Bauskas bagātība. To bērnu, jauniešu un pieaugušo skaits, kas dažādās jomās ir nesuši Bauskas vārdu tautās, ir gana liels.
Tad kādēļ gan mūsu pilsēta nezied kā Tukums, Cēsis, Kuldīga?
Man šķiet, ka Bauskai trūkst mīlestības. Kā sieviete uzplaukst mīlestībā! Cik harmonisks aug bērns mīlestībā! Cik vīrišķīgs kļūst vīrietis mīlestībā! Arī pilsēta skaista var tapt un veidoties tikai mīlestībā. Mums pašiem jāmācās mīlēt savu pilsētu, nevis nosodīt; atbalstīt, nevis skaust; palīdzēt, nevis nogaidīt.
Daudzi baušķenieki jau to dara. Un tos var saukt par patriotiem. Īpašs prieks ir par jaunajiem uzņēmējiem, kas savu darbību saistījuši ar Bausku. Viņu rokās ir pilsētas nākotne. Šoreiz es nosaukšu Baibu Tormani. Man ļoti patīk, kā Baiba organizē bibliotēkas darbu. Tas ir mūsdienīgs un interesants. Laikā, kad bieži skan runas, ka cilvēki maz lasa, bibliotēkā lasītāju netrūkst. Ir atrasti ceļi, kā arī jauniešus tai piesaistīt.
Mani neatstāj izjūta, ka Bauska ir ceriņu pilsēta. Pirms trīsdesmit gadiem pirmoreiz ieraudzīju Bausku tieši ceriņu laikā un tāda tā palikusi sirdī joprojām. 2002. gada pavasarī mēģināju fiksēt fotofilmiņā visas pilsētā sastopamās ceriņu šķirnes. Neizdevās. Biju izvēlējusies pārāk īsu filmiņu.
Ļoti mīļš, kā simbols Bauskai, liekas arī vīngliemezis. (Daudzi iebildīs: «Ak, šī sērga mūsu dārziem!») Interesanti, ka vīngliemeži nemaz tik vienkārši neiedzīvojas jaunā vietā. Reiz eksperimentēju un veselu maisiņu aizvedu uz Vidzemi, kur mani draugi gribēja tos iedzīvināt savā dārzā. Nekā! Gliemežiem tur nepatika. Bet Bauskā un tās upju krastos viņiem patīk.
Tādas ir manas izjūtas par Bausku, kura nu jau trīsdesmit gadu ir arī mana pilsēta.
Ar cieņu – S. IKERTE
