Dzīves baudītāji – senie romieši – ik pa laikam atgādinājuši: «Memento mori!» – atceries nāvi! Viņi pat iztēloties nevarēja, ka teiciens pārdzīvos vairāk nekā divus gadu tūkstošus.
Dzīves baudītāji – senie romieši – ik pa laikam atgādinājuši: «Memento mori!» – atceries nāvi! Viņi pat iztēloties nevarēja, ka teiciens pārdzīvos vairāk nekā divus gadu tūkstošus. Vienīgi filosofi, nevis parasti Bauskas iedzīvotāji var turpināt nāves atgādinājuma faktā meklēt īpašu jēgu. Baušķeniekiem «Memento mori!» saistās ar gaužām prozaisku lietu – pārtraukta jaunu vietu ierādīšana pilsētas trīs vecākajās kapsētās un palikusi iespēja mūža miegu rast vienīgi nesen atvērtajos Šarlotes kapos.
Vietu cenšas iegūt ar viltību
Dīvaini, taču neviens labprātīgi nevēlētos atdusēties visnotaļ rūpīgi koptajā un labiekārtotajā Šarlotes kapsētā. Pilsētnieki bez šaubīšanās dotu priekšroku vecajiem, jaunajiem vai Plosta kapiem. Tāpēc sākas blēdīšanās un kompromisu meklējumi. Piederīgie slēgtajās kapsētās jau laikus nolūkojot kādu nekoptu stūrīti un sākot izvirzīt tiesības uz šo vietu, stāsta Bauskas pilsētas pašvaldības uzņēmuma «Komunālie pakalpojumi» apzaļumošanas nozares vadītāja Aina Bele. Vēl trakāk – daži pat mēdzot uzdoties par svešu dzimtu locekļiem un uzstāt, lai mīļie aizgājēji tiktu apglabāti iepriekš izraudzītajā teritorijā. Citi pat rakstveidā uzdrošinoties apstiprināt, ka dzīvžogs ir pašu stādīts, lai vien izdotos uz «kaimiņu» rēķina paplašināt kapavietai nepieciešamo zemes pleķīti. Miera valstībā strīdi notiekot gandrīz tikpat bieži kā, piemēram, jebkurā iestādē. Konfliktu galvenais iemesls jau vairākus gadus ir aizliegums ierādīt jaunas atdusas vietas trijos pilsētas teritorijā esošajos kapos.
Nevēlas dusēt klajā laukā
Kāpēc baušķeniekiem ir kategoriska reakcija pret Šarlotes kapiem? Aina Bele izsaka savus pieņēmumus: «Pēc kapsētas nodošanas ekspluatācijā saņēmām iedzīvotāju pretenzijas par to, ka izraktajos kapos uzkrājas ūdens. Tā patiešām bija. Pirms pusotra gada tika padziļināti novadgrāvji un kļuva daudz sausāks. Piederīgajiem šķiet, ka Šarlotes kapi atgādina klaju lauku, šeit nav koku un dekoratīvu stādījumu. Ar laiku tas viss veidosies. Pagaidām apbedījumu sektorā ir tikai pāris desmitu kopiņu, kas izskatās diezgan vientulīgas. Taču kapsēta norobežota ar aizsargvalni un lieliem kokiem. Izteikt prātojumus par tādu delikātu lietu ir ļoti grūti, jo tuvinieku zaudēšana piederīgajiem ir pārāk sāpīga, viņu emocijas vajag respektēt.»
Plosta kapu un jauno kapu pārzine Žaneta Suroveca domā, ka vēlme apglabāt aizgājējus ģimenes dzīvesvietas tuvumā ir pašsaprotama: «Visi grib domās biežāk parunāties ar mīļajiem un apkopt viņu atdusas vietas. Pilsētas kapsētas var apmeklēt jebkurā brīdī – attālumi nav lieli, bet nokļūšanai Šarlotes kapos nepieciešama mašīna. Esmu ievērojusi, ka jaunajos kapos pirmie apmeklētāji – lielākoties cilvēki gados – ierodas jau pulksten astoņos no rīta. Iešana uz kapiem ir īpašs rituāls.»
Trūkst svarīgu dokumentu
Arī Žanetai ir nācies saskarties ar problēmām, ko izraisa brīvu vietu trūkums kapsētās. Pacietīgi un tikpat kā nemanāmi daži veidojot «uzbērumus», lai mākslīgi paplašinātu teritoriju blakus piederīgo kopiņai. Izprast skarbo situāciju palīdz Ainas Beles komentārs: «Kapsētu lietošanas noteikumi paredz, ka jaunus apbedījumus dzimtu atdusas vietās var veikt, kad pagājis 20 gadu kopš iepriekšējā apbedījuma. Izņēmuma gadījumos pēc saskaņošanas ar sanitārajiem dienestiem šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem. Uzņēmums «Komunālie pakalpojumi» stingri liek ievērot prasības. Kapu pārziņiem, ierādot apbedījumu vietas, jāuzņemas atbildība par noteikumu respektēšanu. Gadās sarežģītas situācijas, kad piederīgie vēršas arī mūsu iestādē, jo radušās pamatotas grūtības iepriekšējā apbedījuma vecuma noteikšanā. Redzat, Bauska ir vienīgā pilsēta, kuras trim vecākajām kapsētām nav ne topogrāfiskā, ne inventarizācijas plāna. Runā, ka šie dokumenti it kā gājuši bojā kara laikā. Tātad vienīgais pierādījums kapavietas vecuma noteikšanā ir dzimtas locekļu izklāstītie, visbiežāk dokumentāli nepierādītie fakti. Tas rada milzīgus šķēršļus. Speciāla grāmata iekārtota vienīgi jaunizveidotajiem Šarlotes kapiem, kur atrodamas precīzas ziņas par mirušajiem, viņu piederīgajiem, kapa atrašanās vietu plānā.»
Ierosina dibināt komisiju
Pilsētas veco kapu ilggadējā pārzine Ināra Cine atklāj, ka sarežģītās problēmas risināšana būtu neiespējama, ja viņa nepazītu gandrīz visus pilsētas iedzīvotājus. Turklāt viņai piemītot lieliska intuīcija atšifrēt iespējamos krāpniekus, kuri pretendē uz apbedījumu vietām svešas dzimtas teritorijā. Viņa pieprasa, lai klienti iesniegtu Dzimtsarakstu nodaļas izdotu izziņu, kas pierādītu radniecības pakāpi.
Ināra Cine piekrīt, ka detalizēts kapsētas inventarizācijas plāns atvieglotu darbu objekta apsaimniekotājiem un aiztaupītu daudz nepatīkamu pārdzīvojumu mirušo tuviniekiem.
Domes apstiprināto pilsētas kapsētu uzturēšanas noteikumu 1. sadaļas 3. punktā fiksēti kapu apsaimniekotāju pienākumi, arī topogrāfisko plānu izstrāde un kapavietu vēsturiskā inventarizācija. Rīkojumu inventarizācijas sākšanai var izdot tikai pilsētas Dome, uzskata Aina Bele. Bet vai šis process neizrādīsies pārāk komplicēts, ja par vecajiem, Plosta un jaunajiem kapiem nav pat neviena «rakstu gala» vai plāna uzmetuma?
Šķiet, būtu vērts apsvērt Ainas Beles ierosinājumu pilsētas Domei izveidot speciālu komisiju, kas fiksētu tā dēvētos bezpiederīgo apbedījumus un ilgstoši neaprūpētās kopiņas vecajos, jaunajos un Plosta kapos un apsvērtu iespējas par to izmantošanu jaunu kapavietu ierādīšanai.
Stādījumi jāveido prātīgi
Pārziņi kopj celiņus, piebraucamos laukumus un kapu vaļņus, bet uzņēmums «Komunālie pakalpojumi» atbildīgs par teritoriju labiekārtošanu. Uzmanības centrā nokļuvuši vecie kapi, kur daļa koku ir vismaz 100 gadu veci. Jau sen būtu nepieciešams izzāģēt nokaltušos kokus un lielos aizlūzušos zarus, taču kapos nav iespējams izmantot smago tehniku un pacēlāju, jo gluži vienkārši trūkst vietas iebraukšanai. Galvenā aleja ir pārāk šaura, apbedījumu vietas atrodas cieši cita pie citas. Aina Bele stāsta, ka nelielus sausos zarus mēģina izzāģēt ar rokas zāģi, bet ko iesākt ar milzīgajiem kokiem? Jebkurā brīdī tie var nolūzt, izpostot pieminekļus, apbedījumu vietas un apdraudot cilvēku drošību. Līdzīga problēma, tiesa, mazāk aktuāla, radusies arī jaunajos kapos.
Tāpēc tuvinieku atdusas vietās dekoratīvie stādījumi būtu jāveido ar apdomu, uzskata speciāliste. Parkiem piemērotus kokus kapos nevajadzētu dēstīt. Par vislabākajām Aina Bele uzskata skujukoku mazās formas, ko var sakārtot grupās. Latviešiem piemīt tieksme norobežot kapuvietas teritoriju ar dzīvžogu un kopiņu izdaiļot ar dažādām augošu puķu grupām. Tādus «biezokņus» nav ieteicams veidot, domā Aina Bele. Kapavietai jābūt mierīgai, lakoniskai, ar dažiem izteiksmīgiem dekoratīviem stādījumiem. Viņa iesaka izvēlēties ziemcietes, jo gandrīz visi kapi ir ēnaini. Greznām puķēm nepieciešams daudz saules gaismas. Pilsētas vecajos kapos krāšņi sakuplojušas papardes, kas Ainai Belei šķiet ļoti piemērotas kapsētu dekoratīvajiem stādījumiem.
Zog puķes un sveces
Uzņēmuma «Komunālie pakalpojumi» vadība ir apmierināta ar izvēli, pirms dažiem gadiem pieņemot darbā kapu pārzines Žanetu Surovecu un Anitu Ķibildi. Jaunajām sievietēm piemīt liela atbildības izjūta un vēlēšanās godprātīgi veikt pienākumus.
Pareizticīgo draudzes locekle Žaneta Suroveca dzīvo Mēmeles ielas mikrorajonā un katru rītu kājām dodas uz jaunajiem kapiem, jo tur darba nekad netrūkst. Garo ceļa gabalu pārzine pavadot meditatīvās pārdomās par garīgām lietām. Nupat jaunajos kapos uzstādīts rekonstruētais zvans, un Žanetai būs jākļūst par Ināras Cines mācekli, lai apgūtu zvanīšanas rituālu.
Žaneta Suroveca pārliecinājusies, ka dažādu kristīgo konfesiju norobežošanās kapsētās nav jūtama. Viņasprāt, arī sadzīvē tā neizpaužas, jo Bauskas iedzīvotājiem raksturīga iecietība. Skumjas pārdomas Žanetā izraisa ziedu zagšana no kopiņām Plosta kapos. Pārzine nespēj saprast, kā cilvēkiem ceļas roka miru- šo piemiņas dienā savākt no kapiem pusizdegušas sveces. Diemžēl notiek arī tā.
Cenas
Pilsētas Domes 1999. gada 14. janvāra lēmums nosaka kapu apsaimniekotāja – pašvaldības uzņēmuma «Komunālie pakalpojumi» – apbedīšanas cenas, apstiprinot šādus tarifus:
par kapa izrakšanu un apbedījumu vietas sagatavošanu vasarā – Ls 28,20;
par kapa izrakšanu un apbedījuma vietas sagatavošanu ziemā – Ls – 35,25.
Maksa par kapavietas ierādīšanu Šarlotes kapsētā – Ls 5.
Vecajos, jaunajos un Plosta kapos no dzimtu piederīgajiem maksa par kapavietas ierādīšanu netiek iekasēta.
Fakti
Bauskas pilsētas Domes lēmums paredz no 1994. gada 1. jūnija pārtraukt apbedīšanu jebkurā vietā pilsētas veco un jauno kapu teritorijā. Apbedīšana atļauta agrāk ierādītajās ģimeņu kapuvietās tikai to piederīgajiem.
Pilsētas Domes 1998. gada 11. jūnija lēmums nosaka slēgt Plosta kapus no 1998. gada 1. jūlija, neierādot jaunas kapuvietas un atļaujot turpināt apbedīšanu iepriekš aizņemtajās dzimtu kapuvietās.
No 1998. gada augusta atvērti jaunizveidotie Šarlotes kapi, kuros ir 434 vietas. Pašlaik tajos aizņemtas 33 vietas. Veco, jauno un Plosta kapu nodošanu pašvaldības uzņēmuma «Komunālie pakalpojumi» pārziņā nosaka pilsētas Domes 1998. gada 10. septembra lēmums.
Bauskas pilsētas kapsētu uzturēšanas noteikumi apstiprināti 1997. gada 14. augusta Domes sēdē. Ar dokumenta saturu klienti var iepazīties pie kapsētām uzstādītajos stendos.
