Sabiedrisko kārtību lauku reģionos līdztekus Valsts policijai (VP) nodrošina vai nu sabiedriskās kārtības inspektori, vai arī pašvaldības policija. Mūsu novados pašlaik darbojas abi varianti. Bauskā, Vecumniekos un Iecavā ir sabiedriskās kārtības dienests, Rundālē vienīgajam darbiniekam piešķirts pašvaldības policijas inspektora statuss.
Bauskas novadā pašlaik aktualizēta pašvaldības policijas izveide. Vasaras nogalē vietvaru vadītāji savstarpējās sarunās sprieda par kopīgu četru novadu policijas dibināšanu. Bija iecere, topot vienotam dienestam, ieekonomēt līdzekļus vadības uzturēšanai. Arī tehniskā aprīkojuma un darbinieku nodrošinājuma sagāde varētu būt lētāka. Taču pašlaik iecere par kopīgu pašvaldības policijas izveidi aktualitāti zaudējusi.
Iecavā – divi varianti
Iecavas novada sabiedriskās kārtības dienestā pašlaik ir četri darbinieki. Domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks «Bauskas Dzīvei» atzīst – tas nav pietiekami. Viņu dežūras nav iespējams saplānot tā, lai nepārkāptu darba likumdošanu. «Pirmajā brīdī ideja par kopīgu pašvaldības policijas izveidi ar Bausku un Vecumniekiem šķita laba. Iedziļinoties detaļās, iepazīstot Bauskas piedāvāto modeli, sapratām, ka tas neder, jo mums nepieciešamas policistu diennakts dežūras,» skaidro A. Mačeks.
Tomēr sabiedriskās kārtības uzlabošana Iecavā ir nepieciešama. Veidot savu pašvaldības policiju ir pārāk dārgi, tādēļ vai nu tiks palielināts kārtības sargu skaits, vai arī jādomā par šī pakalpojuma pirkšanu pilnībā. Viedokļi ir dažādi. Vieni uzskata, ka vietējie spēs labāk strādāt, jo viņiem pazīstami iespējamie nekārtību cēlāji. Citi domā, ka inspektoru darbs radīs lielāku respektu.
Līdz Vecumniekiem tālu
Sadarboties ar Bausku kopīgas pašvaldības policijas izveidē pašlaik nav gatavs arī Vecumnieku novads. Būtiskākais iebildums – liels attālums un sliktas kvalitātes ceļi, kas liedz operatīvajam transportam ātri nokļūt no Bauskas līdz novada attālākajām vietām. Vecumniekos sabiedriskās kārtības inspektoru darbs saplānots tā, ka «noklāts» tiek viss novads 24 stundas diennaktī. «Bauskas Dzīvei» to apliecina sabiedriskās kārtības nodaļas vadītājs Edgars Polis. Kārtībnieku darba grafiks veidots maiņās, pēc vienas maiņas noteiktas trīs brīvas. Viens kārtībnieks strādā diennakti ar iespējām darba laiku variēt. Rīta pusē, kad parasti situācija ir mierīgāka, maiņu beidz ātrāk. Intensīvāks darbs ir vakaros, nedēļas nogalēs.
«Mums izveidojusies laba sadarbība ar Valsts policiju. Mūsu kārtībnieku tālruņu numuri zināmi Bauskas dežūrdaļā. Nereti no Bauskas zvana un lūdz izzināt notiekošo. Ja iespējams tikt galā pašu spēkiem, Valsts policijas inspektori uz Vecumniekiem nebrauc. Ir arī situācijas, kurās pat pašvaldības policija nevar tikt galā, piemēram, ja jāsāk kriminālprocess. Pašlaik neredzu ļoti būtiskus iemeslus, lai veidotu vienotu pašvaldības policiju,» spriež E. Polis.
Prezentē jauno struktūru
Tādējādi pašvaldības policijas izveidē Bauska tagad palikusi bez sabiedrotajiem. Novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks pārliecināts, ka darbs šajā virzienā jāturpina: «Izskatās, ka pašlaik esam palikuši vieni. Rundālē ir pašvaldības policija, apvienošanās ar Bausku netiek plānota. Iecava un Vecumnieki pauduši vairākus iebildumus kopīga dienesta izveidei. Tādēļ mēs turpinām strādāt vieni. Darba grupai novembra komiteju sēdē jāpiedāvā lēmumu projekti par pašvaldības policijas izveidi, struktūru. Svarīgi, lai parādītos arī finanšu aplēses, kuras iekļaut nākamā gada budžetā.»
Bauskas novada domes izpilddirektors Jānis Kalinka ceturtdien, 26. oktobrī, pēc novada domes sēdes deputātiem prezentēja iespējamo pašvaldības policijas struktūru. Tajā varētu būt apmēram 15 cilvēku. Divos pagastos strādātu viens inspektors, kuram būtu dienesta auto. Inspektori sadarbotos ar pagastu sociālajiem darbiniekiem un bāriņtiesas locekļiem.
J. Kalinka spriež, ka ideālajā gadījumā šim inspektoram vajadzētu kādā no saviem apkalpes pagastiem arī dzīvot. Tā viņš vislabāk pārzinātu vietējo situāciju. «Tomēr dzīvesvieta nebūs noteicošais darbinieku izvēlē. Būs konkurss uz pašvaldības policijas priekšnieka, viņa vietnieka, kā arī inspektoru amatiem. Mēs vēlamies pieņemt darbā cilvēkus ar atbilstīgu izglītību, arī prasmēm, piemēram, dokumentu formēšanā, komunikācijā,» skaidro J. Kalinka.
Bauskā patruļdienests darbdienās strādās līdz pusnaktij. Nedēļas nogalēs tā darba laiks plānots no piektdienas vakara līdz pat svētdienas vakaram nepārtrauktā režīmā. Grafiku inspektoriem veidos, ievērojot summēto darba laiku. Nākamā gada sākumā pilsētā svarīgākajās vietās varētu tikt uzstādītas pirmās desmit jaunās novērošanas kameras. Pie pults to darbu nepārtraukti uzraudzītu operatīvās vadības inspektors, kurš pildītu arī dispečera pienākumus. Plašu publisku pasākumu laikā pilsētā vai pagastos policijas inspektoru darbs tiktu pārkārtots.
Plašākas pilnvaras
«Pašlaik vēl neko nevaru pateikt par finansējumu. Skaidrs tikai, ka sākotnēji izdevumi būs lielāki, jo būs jāiegādājas gan automobiļi, gan aprīkojums. Taču tas ir ieguldījums ilgākam laikam,» skaidro J. Kalinka.
Pamatojot sabiedriskās kārtības nodaļas aizvietošanu ar pašvaldības policiju, tiek uzsvērtas lielākas policistu pilnvaras. Pašvaldības policisti drīkst aizturēt personas, kuras veikušas administratīvos pārkāpumus. Viņiem ir daudz lielākas pilnvaras reālai rīcībai atšķirībā no sabiedriskās kārtības inspektoriem, kuru pamatdarbs ir vērot, kontrolēt un jebkādās konfliktsituācijās saukt talkā valsts policistus.
ATBILDĪGIE DIENESTI NOVADOS
Bauskā – sabiedriskās kārtības nodaļa:
vadītājs Dzintars Lenbergs;
vecākā sabiedriskās kārtības sardze Irīna Mincenberga;
sabiedriskās kārtības sargs Māris Kļaviņš;
sabiedriskās kārtības sardze Gundega Kaulene;
sabiedriskās kārtības sargs Guntis Pastva.
Iecavā – sabiedriskās kārtības dienests:
vecākā inspektore Lūcija Muceniece;
inspektors Igors Stepančenko;
kārtībnieks Ģirts Jakobi;
kārtībnieks Guntars Feldmanis.
Vecumniekos – sabiedriskās kārtības nodaļa:
vadītājs Edgars Polis;
inspektors Raitis Vidovskis; l kārtībnieks Rihards Sabļins; l kārtībnieks Māris Cēnis;
kārtībnieks Aldis Salmiņš;
kārtībnieks Andris Caune.
Rundālē – pašvaldības policija:
inspektors Mārtiņš Brikers.
Sabiedriskās kārtības nodaļas darbinieku uzdevumi ir:
kontrolēt pašvaldības saistošo noteikumu ievērošanu, noformēt administratīvā pārkāpuma protokolus par noteikumu neievērošanu, kā arī piemērot sodus;
plānot, vadīt un koordinēt sabiedrisko kārtību pašvaldības rīkotajos pasākumos;
novērst un pārtraukt sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpumus, nepieciešamības gadījumā to veikt sadarbībā ar VP;
veikt preventīvus pasākumus likumpārkāpumu novēršanai;
sadarbībā ar izglītības iestādēm, bāriņtiesu, sociālo dienestu un citām iestādēm piedalīties likumpārkāpumu profilakses darbā ar bērniem un viņu vecākiem;
ja saņemtas ziņas par to, ka tiek gatavots vai ir izdarīts likumpārkāpums, kura izskatīšana ir VP kompetencē, nekavējoties par to ziņot;
sniegt neatliekamo palīdzību cietušajiem, tostarp nepilngadīgām personām;
kontrolēt transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu ievērošanu, uzlikt naudas sodu, ja šie noteikumi ir pārkāpti un vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā.
Avots: Bauskas novada Sabiedriskās kārtības nodaļas darba reglaments.
Pašvaldības policijas pienākumos ietilpst:
likumpārkāpumu profilakse;
par administratīvajiem pārkāpumiem aizturētu un arestētu personu apsargāšana un konvojēšana;
kontrolēt pašvaldību noteikumu izpildi, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība. Naudas sodu uzlikšana un to piedzīšana;
Valsts policijas un Drošības policijas atbalstīšana sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā;
tūlītēju draudu novēršana, ja persona var nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai.
Saņemot informāciju par iespējamo likumpārkāpumu, kura izskatīšana ir Valsts policijas (VP) kompetencē, pašvaldības policija veic nepieciešamos pasākumus tā novēršanai, pārkāpēja aizturēšanai, notikuma vietas apsargāšanai, ziņojot par to VP.
Pašvaldības policijas darbinieku skaitu nosaka pašvaldība. Tās policisti pienākumus pilda iekšlietu ministra apstiprinātajā vienota parauga formas tērpā.
Pašvaldības policijas darbiniekam ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, kā arī ievietot personas pagaidu turēšanas telpās un šim nolūkam paredzētajos transportlīdzekļos.
Pašvaldības policistiem ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un paredzētajās situācijās pielietot šaujamieročus.
Avots: Likums par policiju. 19. pants.
Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
