1944. gada rudens kaujas pie Bauskas radīja nopietnus postījumus.
1944. gada rudens kaujas pie Bauskas radīja nopietnus postījumus. Daudzas ēkas bija sagrautas pavisam. Pilsētā bija drupas un gruveši, kas saglabājās vēl līdz pat 50. gadu sākumam, kad sākās Bauskas attīstības plānošana.
Atdzimst no drupām un gruvešiem
Daudz kas no iecerētā padomju gados saskaņā ar to laiku plānošanas sistēmu un plānu izpildi tika realizēts, taču bija ieceres, kas tā arī palika projektos.
1959. gadā apstiprināja Bauskas pilsētas attīstības ģenerālplānu, kas paredzēja arī dažus nerealizētus projektus.
Kvartālā vecajā Bauskā starp tagadējo Plūdoņa un Kalēju ielu līdz Pasta ielai bija paredzēta pilsētas teātra ēkas celtniecība. Ap to bija plānots ierīkot skvēru.
Pārveidojot Rīgas ielu, bija iecerēta Mēmeles daļas apbūves nojaukšana. Tas nozīmētu, ka Rīgas ielā apbūvēta paliktu tikai viena puse, bet otrā pusē līdz pat upei būtu zaļā josla. Tur pilsētnieku atpūtai tiktu ierīkoti pastaigu celiņi un atpūtas vietas.
Minētais pilsētas attīstības ģenerālplāns paredzēja jauna dzīvojamo namu kvartāla ierīkošanu teritorijā, ko ierobežo Biržu un Slimnīcas iela. Tur, kur pašlaik atbilstoši iecerētajam atrodas daudzdzīvokļu mājas, bija paredzēts uzcelt arī Bauskas rūpkombināta klubu. Savukārt citā pilsētas daļā – pie stadiona laukumā starp tagadējo Kareivju un Pilskalna ielu – bija paredzēta Sporta pils, kas it kā papildinātu jau esošā stadiona infrastruktūru.
Bauskā aiz Mūsas iepretim Bauskas pilsdrupām bija paredzēta pilsētas saimnieciskā infrastruktūra. Proti, gar šaursliežu dzelzceļa staciju bija iecerēts noliktavu kvartāls.
Projekti transporta plūsmas regulēšanai
Bauska jau izsenis bijusi tranzīta ceļu krustpunkts. Pieaugot transporta kustībai, padomju gados bija izstrādāts projekts, lai novirzītu galveno smagā transporta kustību no pilsētas centra. Šim nolūkam bija paredzēts izmantot uz vienu pusi Rīgas un Rūpniecības ielu, bet otrā virzienā – Rīgas un Biržu ielu. Minētās ielas, savienojoties ar Uzvaras ielu un Zaļo ielu, veidotu slēgtu transporta kustības loku. Ieceres palika nerealizētas, jo tika iets vienkāršākais ceļš – nojaukta apbūve tagadējā Kalna ielā un šī iela paplašināta.
Nozīmīgākais projekts transporta novirzīšanai no Bauskas bija plānotais apvedceļa projekts, par ko «šķēpi tika lauzti» vēl nesenā pagātnē «Via Baltica» maģistrāles sakarā. Tranzīta transportu no Lietuvas bija paredzēts virzīt gar Bauskas putnu fabriku pāri Mēmelei. Cits variants paredzēja transporta plūsmu virzīt cauri Lepšukalnam pāri Lielupei.
Lielveikala pamati ieaug zālē
60. gadu nogales un 70. gadu pilsētas attīstības plāni paredzēja paplašināt un modernizēt dzīvojamo namu kvartālu starp Biržu un Slimnīcas ielu. Līdzās tur realizētajām iecerēm (skola, bērnudārzs, vairāki veikali u. c. celtnes) bija paredzēts uzcelt arī kafejnīcu ar 72 vietām un ēdnīcu ar 86 vietām. Savukārt Zaļās ielas un Slimnīcas ielas krustojumā pretī autoostai bija paredzēts uzcelt modernu lielveikalu, kura iespējamo atrašanās vietu vēlāk 80. gados pārcēla uz ābeļdārzu Zaļajā ielā. Šajā vietā bija paredzēts celt arī Bauskas 3. vidusskolu un vairākas dzīvojamās ēkas. Šīs ieceres liecinieki tur atrodas joprojām – zālē ieauguši ēku pamati un viena līdz galam tā arī neuzcelta dzīvojamā ēka.
Nojaucot veco koka apbūvi, tagadējā Kalna ielā paralēli transporta kustībai, lai neciestu paplašinātās ielas caurlaidība, bija paredzēts uzcelt modernu frizētavu ar apģērbu un frizūru demonstrēšanas zāli.
Parkam aiz pilsētas dīķa, ko ierobežo Pionieru iela un rajona administratīvo iestāžu ēka, bija Gagarina vārds. Tur bija paredzēts izveidot bērnu rotaļu pilsētiņu ar strūklaku un vairākiem rotaļu un atrakciju paviljoniem.
Vēlāk sakarā ar Ļeņina pieminekļa uzstādīšanu minētajā vietā bija plānots pilsētas laukums ar administratīvo iestāžu kompleksu un kultūras namu. Projekts gandrīz pilnībā tika realizēts, izņemot neuzcelto kultūras namu, par kuru liecina joprojām saglabājušies zemē iedzītie pāļi.
Par vēl vairākām nerealizētām iecerēm liecina pilsētas 2. vidusskolas internāta un skolotāju pusuzceltās dzīvojamās ēkas paliekas Dārza ielā un Mūzikas skolas nepabeigtā ēka Kalna un Uzvaras ielas stūrī aiz pilsētas Domes.
Vecpilsētai īpašs veidols
No kultūrvēsturiskā viedokļa visinteresantākais Bauskā nerealizētais projekts bija 1986. gadā arhitektes Irēnas Bākules izstrādātais pilsētas vēsturiskā centra reģenerācijas priekšlikums. Tas bija komplekss pasākums un paredzēja vecpilsētas koptēla veidola radīšanu.
Ja plānotais tiktu realizēts, tad Bauskas vecpilsēta atgūtu daļu no zudušās apbūves vairākās vecpilsētas ielās. Tiktu pagarināts Sv. Gara baznīcas tornis, kas iegūtu savdabīgu barokālu veidojumu. Visnozīmīgākā šajā plānā bija pilsētas Rātslaukuma rekonstrukcija. Rātslaukumā bija paredzēta apbūves nojaukšana un Rātsnama atjaunošana laukuma centrā.
