Baušķenieces, novada jauniešu apvienības «Jums» vadītājas Solvitas Jirgensones vārds daudziem asociējas ar aktīvu, uzņēmīgu cilvēku, kas spēj iekustināt jauniešus rosīgai līdzdarbībai. «Bauskas Dzīve» viņu uzrunāja, lūdzot paust savu redzējumu, kā jauniem cilvēkiem dzīvot, darboties, apliecināt sevi laukos.
Solvitai gan šķiet, ka joprojām tiem, kuriem ir teikšana Bauskas novadā, nav skaidrības, ko mēs gaidām no jauniešiem, kā viņiem palīdzēt, kā un ko viņos ieguldīt.
Vai ir jēga jauniešos ieguldīt? Viņi to paņem, izmanto, pēc tam aizbrauc projām, sāk savu biznesu labākajā gadījumā Rīgā, biežāk ārzemēs… Kas paliek mums?
– Nekad neesmu baidījusies sacīt nepopulāras lietas, tādēļ arī tagad varu atkārtot savu viedokli – jauniešiem ir jābrauc projām. Jauniem cilvēkiem ir jādodas pasaulē. Ir «jāapbružājas», jāiegūst kāda dzīves pieredze, izglītība, jāsaņem pirmie sitieni. Tikai tad, kad ir šāda uzkrātā bagāža, tad mums jādomā, kā viņus dabūt atpakaļ. Lai viņi šeit dzīvo, lai dara ko jaunu vai turpina labi iesākto! Tad mēs kā pašvaldība, kā iedzīvotāji no viņiem iegūsim jaunā pienesumu.
Mēs viņus ar izplestām rokām gaidām.
– Varbūt arī gaidām, bet viņi aizbrauc uz Cēsīm.
Kāpēc? Kā mums pietrūkst, ka viņi neatgriežas Bauskā?
– Tie acīmredzot ir pakalpojumi, infrastruktūra, kuru piedāvā Cēsis, bet kā nav pie mums. Tendence ir ļoti izteikta – jauni, aktīvi, radoši cilvēki meklē mājvietu simt kilometru rādiusā ap Rīgu.
Mēs ietilpstam šajā aplī!
– Jā, attālums no Rīgas līdz Bauskai ir labs. Tomēr zinu daudzas jaunās ģimenes, kas dodas tieši uz Cēsīm. Pamatojot savu izvēli, viņi, piemēram, nosauc pašvaldības izveidoto tādu kā koprades telpu. Tā ir jaunajiem uzņēmējiem piemērota darbošanās vieta. Tik daudz, cik Cēsis iegulda kultūrā, tās pieejamībā un daudzveidībā, radošajās industrijās, ar to nespēj konkurēt pat Valmiera.
Jauniešiem vajag telpas? Vai tas atrisinās visas problēmas?
– Ne gluži telpas ir noteicošais. Jaunam cilvēkam svarīgi sajust, ka viņš ir nepieciešams šajā pilsētā, novadā. Ja tās ir jaunas ģimenes, tad tām vajag bērnudārzus. Turklāt tās nereti vēlas ko nebijušu, kādu alternatīvu izglītošanās iespēju. Daudziem raksturīga «zaļā» domāšana.
Bauskai savukārt piemīt ļoti liels konservatīvisms. Mēs no visa baidāmies, par visu uztraucamies. «Mēs darām tā, kā vienmēr ir darīts,» šo frāzi visbiežāk nācies dzirdēt, kad esmu vērsusies pie amatpersonām ar kādu neparastu jauniešu ideju, priekšlikumu. Visvieglāk ir pateikt: «Nē! Mēs darīsim tā, kā esam darījuši vienmēr. Mums ir sanācis, viss bijis labi, visi apmierināti. Ko vēl vajag citu?!»
Tādēļ man ir ļoti liels prieks par festivālu «Bauska TasTe». Spēju iedomāties, ar kādām grūtībām organizatoriem nācās sastapties. Ļoti gribu cerēt un ticēt, ka arī nākamajā gadā vietējās varas atbalsts būs. Festivāls parādīja Bauskas citu seju – mēs esam jauneklīgi, pie mums notiek forši pasākumi, te ir, ko redzēt.
Vai jauniešiem pietiek tikai ar «TasTe»? Mums ir arī citas labas lietas – esam zaļa, upju ieskauta pilsēta.
– Mums Bauskā nepietiek interesantu pastaigu vietu. Pilskalns ir tikai viens to tiem. Bet vecpilsētā, kuru pašvaldība vairākkārt nodēvējusi par savas darbības prioritāti, jauniešiem nav, ko darīt. Ne tur ir, kur pastaigāties, ne tu jūties tur īsti droši.
Jāpieņem par realitāti arī tas, ka Bauskā diezin vai taps kāda liela ražotne, kurai būtu nepieciešami simtiem jaunu strādnieku. Tātad ar darba vietām jauniešus mēs arī šurp neatvilināsim.
– Tas ir tiesa. Taču ir kāda cita nianse. Mūsdienās ļoti daudzus darbus var veikt attālināti. Tie ir dizaineri, projektētāji, dažādu radošo ideju īstenotāji. Viņi var ērti nokļūt Rīgā, satikt savus sadarbības partnerus. Bet viņiem te jābūt labai dzīves videi. Ceļš uz Rīgu ir nedrošs un nogurdinošs. Tā patiešām ir problēma, ko tagad pati ik dienas izjūtu un mans vīrs to «bauda» jau padsmit gadus.
Bauskā ir lētāk dzīvot nekā Rīgā. Tikai – ja tev ir, kur dzīvot. Bauskā nav brīvu dzīvokļu.
Lai dzīvo kopā ar vecākiem!
– Nē, jauniem cilvēkiem nevajadzētu dzīvot kopā ar vecākiem. Viņiem ir savs dienas ritms, savas nepieciešamības sadzīvei.
Tas, ko es tagad teikšu, noteikti sacels protestu vētru pār manu galvu, bet tomēr. Mēs kā pašvaldība izsijājam savu ne ļoti lielo budžetu lietās, kas mums nenes atpakaļ naudu, nedod ekonomisko pienesumu. Piemēram, vai ir jēga domāt par nomaļa lauku kultūras nama milzu izaugsmi, ka tas pēkšņi kļūs par novada, par visas Zemgales kultūras centru, un vai tur jāiegulda miljoni? Nu piedodiet, es vienkārši neticu tam! Un jaunieši arī nebrauks uz turieni «tusēt».
Tad labāk uzceļam pašvaldības dzīvojamo māju, atrodam iespēju jauniešiem izīrēt tur dzīvokļus par saprātīgu maksu. Tā, lai viņi uz visu atlikušo mūžu nenonāk kredītu jūgā. Ja gribam, lai jaunie cilvēki šeit dzīvo, lai šeit iepērkas, lai atstāj savu naudu infrastruktūrā, tad pašvaldībai vajadzētu domāt par palīdzību dzīvesvietas nodrošināšanā. Valmierā kaut ko līdzīgu pašvaldība sāk īstenot.
Vēl viena tendence, kas kļūst izteiktāka, – jaunieši negrib piesaistīties vienai vietai uz gadu desmitiem. Viņi nodzīvo gadu, divus, piecus, tad sadomā un, piemēram, uz gadiem diviem dodas apceļot pasauli.
Vai šīs visas vajadzības pašvaldībai ir tik grūti sakārtot? Mums taču tiek plānota novada attīstība, ir nākotnes redzējums.
– Problēma ir tā, ka mēs pārāk daudz gribam iedot pa drusciņai visiem. Uzņēmējdarbības, vides pieejamības, jauniešu atbalsta prioritātes, varbūt tās tiek kaut kur nosauktas, taču netiek realizētas.
Jauniešiem vajag savu klubu, izklaides vietu?
– Nē, šim kā biznesa idejai es neticu. Mums nav ikdienā to jauniešu, kas piepildītu, piemēram, mūzikas klubu vai ko līdzīgu. Ir jāņem vērā, ka šādas vietas pelna tomēr, tirgojot alkoholu. Pie mums nav šīs vecuma grupas klientu, piemēram, studentu, kas varētu «tusēt» šādā klubā, vienlaikus oficiāli baudot alkoholu.
Kur jaunieši «tusē» Bauskā?
– Es zinu, ka viņi to dara pie «Rimi», «hesītī». Zinu, ka nepilngadīgie «tusē» pa iekārtotiem pagrabiem, garāžās. Uz vienīgā soliņa «Rimi» ir pusaudži, kuri tur «sēž» savos telefonos. Tīņiem finansiālās iespējas ir tādas, ka viņiem nevajag modernu klubu, restorānu. Viņiem vajag siltu, ērtu vietu, kur var atļauties nopirkt tēju, kafiju, kur ir pieejams internets. Tad viņi tur var sēdēt, ieurbušies savā telefonā, «čilot», neko nedarot.
Mums pilsētas centrā stāv tukšs bijušais kinoteātris.
– Jā, tā ir ļoti skaista, liela celtne ar neizmantotu potenciālu. To varētu apdzīvot, bet tad tai jābūt multifunkcionālai ēkai, piemērotai dažādam vecumam un atšķirīgām interesēm. Ar vienu lielu, lai arī cik moderni aprīkotu kinozāli ēkas uzturēšanu nevarēs nodrošināt. Man šķiet, tas varētu būt vairāk piemērots kā vieta kvalitatīviem pasākumiem nedēļas nogalēs vidējai paaudzei.
Tev Bauskā pašlaik darba nav, arī vīrs diendienā braukā uz Rīgu. Neesat domājuši tur pārcelties uz dzīvi?
– Esam šad un tad kaut ko Rīgā paskatījušies. Tomēr mēs joprojām paliekam savos laukos. Tur mēs varam iziet sētā, kur nav burzmas, galvaspilsētas trakuma. Mums ir pļava, netālu mežs, pie mājas var atnākt stirnas. Tās ir vērtības, kuru dēļ mēs pieciešam arī tādas neērtības kā ceļā pavadīto laiku.
Laukos pamestu māju nav mazums. Lai citi arī nāk un dzīvo!
– Jā, bieži vien «feisbukā» lasām paziņojumu: «Māja laukos meklē saimnieku. Nāciet dzīvot, pieskatiet ēkas, noslēgsim līgumu uz desmit, piecpadsmit gadiem!» Ja jauni cilvēki izvēlas šādā mājā dzīvot, jāskatās, ko var piedāvāt viņiem papildus – bērnudārzu, izklaides iespējas.
Man šķiet, Bauskā joprojām netiek pilnībā izmantots upju potenciāls. Un tas nav tikai pārmetums pašvaldībai. Vietējiem uzņēmējiem tas ir neapgūts lauciņš. Veidojiet kopēju ūdeņu izklaides projektu: veikparks, sporta un atpūtas zona, tematiski pasākumi! Uzņēmējiem mūsu pusē jākļūst radošākiem.
Rīdziniekiem patīk nedēļas nogalē aizbraukt un redzēt ko nebijušu. Populāras ir interneta vietnes, kas piedāvā, piemēram, piecpa-dsmit neparastas vietas apskatei ārpus Rīgas. Zinu, ka daudzi tur atraduši informāciju par rozēm izrotātajiem Bauskas vecpilsētas namiem. Interesanta īstenota ideja bija Vimbu svētki pērn. Lūdzu, kāds uzņēmējs lai sarīko citu gadu, piemēram, beku svētkus! Lai izmanto Ķirbak-salu, sākot ar tiltiņa ielikšanu pavasarī līdz, es nezinu, kļavu lapu laišanas sacensībām pa upi rudenī!
Neesmu pesimiste. Esmu iemācījusies stāvēt stabili uz zemes un uz lietām raudzīties reāli. Bet mums ir arī pozitīvi projekti, piemēram, restorāns «Mūza», kuru vada jauni cilvēki un kurš savā nišā kotējas ļoti labi. Tātad lietas var notikt tik daudz, cik daudz mēs paši tās darām.
Valmieras piemērs
Daudzās Latvijas pilsētās liela problēma ir lētu un kvalitatīvu īres dzīvokļu pieejamība. Tas kavē arī reģionu ekonomisko attīstību, jauniešu piesaisti. Atrast īres dzīvokļus Valmierā ir teju neiespējami, pieprasījums vairākkārt pārsniedz piedāvājumu, dzīvokļu īres cenas sasniegušas galvaspilsētas līmeni. Piemēram, divistabu dzīvokļa ar ērtībām īre ir ap 300 eiro bez komunālajiem maksājumiem.
Tādēļ Valmiera darbaspēka piesaistīšanā sākusi būvēt īres namus. Tā kā ar nekustamo īpašumu biznesu dome nodarboties nedrīkst, īres namus ceļ pašvaldības kapitālsabiedrība «Valmieras namsaimnieks». Tā bankā paņēmusi kredītu uz 25 gadiem, lai īres cenas noturētu tirgus līmenī. Tiek būvēti divi īres nami ar 150 dzīvokļiem.
Īres namos būs pieejami 15 vienistabas dzīvokļu, 90 divistabu dzīvokļi un 45 trīsistabu dzīvokļi. Platība – no 25 līdz 54 kvadrātmetriem. Īres maksa lielākajiem dzīvokļiem būs ap 230 eiro. Visi – jau ar pilnu iekšējo apdari. Ievērojot likumdošanu, dzīvokļu īres tiesības varēs iegūt izsoles kārtībā. To sākumcena būs 100 eiro.
Avots: skaties.lv.
Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
