Bauskas kultūras centrā 10. decembra koncertā «Uz gaismu» līdz ar vokālās studijas «Miljons» mazajām māksliniecēm uzstājās bijusī baušķeniece Baiba Vanaga (Paozola). Viņa radīja muzikālo fonu, spēlējot ar Tibetas dziedošajiem traukiem. Pārsteigums bija jūtams viņas balsī, kad pēc koncerta «Bauskas Dzīve» aicināja pastāstīt par savu laiku.
– Bauskā mani tiešām vēl kāds atceras? Tas, protams, ir patīkami. Pašlaik kopā ar vīru un diviem dēlēniem dzīvojam Garkalnē. Uz Bausku tik vien atbraucu, kā paciemoties pie vecākiem. Tā kā puikas vēl ir mazi, tad mani vecāki biežāk brauc ciemoties pie viņiem uz Pierīgu. Kad Māra Filipoviča uzaicināja piedalīties viņas rīkotajā koncertā, nespēju atteikt, jo ar Bausku saistās ļoti daudzas manas muzikālās aktivitātes.
Es joprojām esmu vokālā pedagoģe un papildus izvēršu skaņu terapiju. Lietā lieku dziedošos traukus, kuru krājumu šoruden papildināju Nepālā. Par šo trīs nedēļu ceļojumu varu viennozīmīgi teikt – tas kļuvis par manas dzīves robežšķirtni. Tagad uz lietām, vērtībām un cilvēkiem skatos citādāk.
Es decembrī jūtu sniega nepieciešamību. Sevi uzskatu par tādu kā ziemas cilvēku, kuram vajadzīgs sniega baltums un sala kniebieni vaigos. Pagājušās nedēļas sākumā pie mums Garkalnē zemi uz pāris dienām pārklāja plāna sniega kārtiņa. Ar puikām paspējām uzcelt sniegavīru. Tad uznāca lietus un mūsu baltais vīrs «aizskrēja», atstādams vienīgi lakatiņu un burkānu. Ja sniega nav, nekas cits neatliek, kā adventes laiku piepildīt ar gaišām domām, ar pieklusinātām aktivitātēm. Esmu gandarīta, ka muzicēšana vairs nav mana prioritāte, kā tas ir vairākumam aktīvo muzikantu, kuri Ziemassvētku laikā nevar atrast brīvu brīdi saviem tuviniekiem.
Kaut Bauskā nedzīvoju jau vairākus gadus, cik iespējams, sekoju notikumiem līdzi. Atzinīgi vērtēju klasesbiedres Solvitas Jirgensones aktivitātes. Priecājos par pagājušās vasaras festivālu «Bauska TasTe». Līdz ar to pilsētas vārds izskanēja ļoti plaši. Vīrs Raitis ir no Lejasciema, dzīvojam Garkalnē, taču neesam no tiem, kas iekūņojas vienā vietā uz mūžīgu palikšanu. Bauskai joprojām ir vieta manā sirds kaktiņā.
