Krievijas 3. Valsts Domes vēlēšanas, kas notika 1907. gada rudenī, bija veiksmīgas baušķeniekam Lāzaram Leopoldam Nisselovičam.
Krievijas 3. Valsts Domes vēlēšanas, kas notika 1907. gada rudenī, bija veiksmīgas baušķeniekam Lāzaram Leopoldam Nisselovičam.
Pēc impērijas vēlēšanu kārtības Kurzemes guberņas pilsētnieku kūrijā vislielāko balsu skaitu ieguva Bauskas miertiesnesis, advokāts un namīpašnieks L. L. Nisselovičs. Viņš bija Bauskā 20. – 30. gados pazīstamā ārsta Borisa Niseloviča vectēva brālis.
Deputāta viedoklī ieklausās
Pēc 3. Valsts Domes sasaukšanas L. L. Nisselovičs pieslējās tolaik vienai no progresīvākajām valsts sabiedriski politiskajām partijām – Konstitucionālo demokrātu jeb Kadetu partijai – un aktīvi darbojās tās frakcijā. Valsts Domē tai bija 54 deputātu vietas (12,2% no kopējā deputātu skaita), tā darbojās opozīcijā. Partijas un frakcijas priekšsēdētājs Pāvels Miļukovs vienmēr ieklausījies L. L. Nisseloviča teiktajā.
Būdams Valsts Domes deputāts, L. L. Nisselovičs strādāja Finansu komisijā (otrais sekretārs), Budžeta komisijā (sekretārs sakariem ar Finansu ministriju) un Reliģisko lietu komisijā (juridiskais sekretārs).
Lai arī 3. Valsts Domē tika ievēlēti vairāki ebreju tautības deputāti, tomēr L. L. Nisselovičs bija visaktīvākais Krievijas ebreju tiesību vienlīdzības cīnītājs šajā Domē, kas bija diezgan antisemītiski noskaņota. Pats viņš atmiņās rakstījis, ka par deputātu kļuvis arī ar Kurzemes pilsētās dzīvojošo latviešu atbalstu, tomēr visa viņa darbība, enerģija un pūliņi bijuši vērsti uz tiesību ierobežojumu atcelšanu apmēram sešiem miljoniem ebreju, kas dzīvoja Krievijā.
L. L. Nisseloviča runām Valsts Domes tribīnē vienmēr bijusi pievērsta liela uzmanība. Tās ik reizi atreferējuši Krievijas ebreju preses izdevumi. Savukārt radikāli labējo aprindu un to preses izdevumu attieksme pret L. L. Nisseloviču pastāvīgi bijusi klaji noraidoša. Savu viedokli deputāts vienmēr argumentējis, un Domes vairākums bijis spiests ieklausīties viņa uzskatos par ebreju jautājuma risināšanu Krievijā. Piemēram, apspriežot izglītības budžetu, L. L. Nisselovičs 1908. gada 12. jūnijā referējis par ebreju izglītības politiku un viņu uzņemšanu vispārējās skolās.
Radikālo aprindu nosodījumu viņš izpelnījies ar frāzi, ka ebreji ir tādi paši Krievijas pilsoņi kā ikviens cits šīs valsts pilsonis. Tāpēc sen būtu atceļams 1848. gadā ieviestais nodoklis, ko maksāja ebreji par iespēju, ka valsts nosaka kvotas ebreju uzņemšanai vispārējās mācību iestādēs. L. L. Nisseloviča priekšlikumi gan netikuši pieņemti, tomēr viņa referāts radījis tādu rezonansi, ka pēc tam nedēļu Domē turpinājušās debates.
Panāk audienci pie premjerministra
Deputāta pilnvaru laikā L. L. Nisselovičs nepārtraukti saņēma vēstules ar lūgumiem pēc palīdzības no visiem Krievijas nostūriem, kur vien dzīvoja ebreji. Viņš bija kļuvis ne tikai par Kurzemes guberņas, bet arī par visas Krievijas ebreju pārstāvi.
L. L. Nisseloviča darbību 3. Valsts Domē raksturoja pastāvīgi deputāta pieprasījumi dažādu resoru ministriem par savas tautas brāļu tiesību ierobežojumiem Krievijā. Šādas aktivitātes dēļ tika izteikti pārmetumi, ka viņš deputāta goda nosaukumu ir samainījis pret sīkām sadzīves lietām un nemitīgu klaigāšanu. Uz to viņš atbildēja: «Bet ko man darīt, ja es saņemu vēstules no cilvēkiem, kam nav citas aizsardzības, ko neaizstāv administratīvās iestādes?»
Līdzīgi uzmanību sev L. L. Nisselovičs pievērsa, kad pēc kārtējiem ebreju grautiņiem bija izprasījis un panācis audienci pat pie premjerministra Pjotra Stolipina. Pēc šīs vizītes labējo aprindu laikrakstā «Reč» aizskarošā veidā L. L. Nisselovičam ticis pamācīts, kā ebrejam jāuzvedas krievu valstī, jo nav pieļaujams, ka ebrejs viegli nonāk saskarsmē ar krievu valsts premjeru.
Nerealizētas ieceres
Par savas darbības lielāko neveiksmi 3. Valsts Domē L. L. Nisselovičs uzskatīja to, ka viņam neizdevās izveidot ebreju starpfrakciju deputātu grupu. Šai politiskajai vienībai vajadzēja darboties, atmetot partijiskās intereses, jo tad šīs grupas deputāti varētu ietekmēt savu frakciju kolēģus pozitīvā balsojumā vienmēr, kad tiek skarts ebreju līdztiesības jautājums. Līdzīgi darbojās un specifiskās problēmas Valsts Domē risināja poļi un musulmaņi.
L. L. Nisselovičs tomēr palika pie uzskata, ka no ebreju līdztiesības jautājuma atrisināšanas Krievijā būs atkarīga visas valsts nākotne. Līdz 1917. gada revolūciju radītajam haosam Krievijā ebreju līdztiesības jautājums tā arī netika atrisināts. Kā lai nepiesauc teicienu, ka Krievijas impēriju 1917. gadā pazudināja revolūcija, kas bija iespējama ar apspiesto ebreju prātu un Pirmā pasaules kara cīņās nodoto latviešu strēlnieku durkļiem.
