Dalīšos pārdomās, kas radās, kontaktējoties ar jūsu rajona skolu vadību.
Dalīšos pārdomās, kas radās, kontaktējoties ar jūsu rajona skolu vadību. Mani pārsteidz un sadusmo tas, cik nevērīgi Bauskas rajona skolotāji izturas pret savas valsts, rajona, pat paši pret savu labo vārdu un prestižu.
Esmu bijusi bieža viešņa jūsu rajonā – iepazīstinot tūristus ar skaistajām pilīm un vēsturiskajiem objektiem, vedot delegācijas uz kultūras norisēm, sekmējot lauksaimnieku un citu nozaru profesionāļu starptautiskos kontaktus un izglītošanos, veicinot iespēju Bauskas pilsētai un rajonam iegūt sadarbības partnerus.
Esmu pazīstama ar Valsts Saulaines lauksaimniecības tehnikuma pedagogiem, bet līdz šim man nebija iespējas iepazīt citus Bauskas puses skolotājus. Nu man tā radās, bet priekšstats ir gaužām sabojāts.
Rudens brīvdienās Bauskas rajona skolotāju delegācija gatavojas braukt ekskursijā un pieredzes apmaiņā uz Austriju. Šī vēlme acīmredzot parādījās nesen, jo brauciena organizēšana tika sākta ārkārtīgi vēlu – trīs nedēļas pirms plānotā notikuma. Tiem, kuri nav tieši saistīti ar starptautiskām aktivitātēm, es varu tikai ieteikt rūpīgi pārdomāt savus plānus un laikus sākt pieklājīgu saraksti, kurā izsakāma vēlme dalīties pieredzē un tikties ar amatpersonām noteiktu problēmu izzināšanā. Vislabāk, ja kāda kompetenta vietējā persona var uzrakstīt ievadvēstuli vai vismaz piezvanīt un izteikt lūgumu tikties.
Atšķirīgas ir dažādu valstu mentalitātes, bet vāciski runājošās zemēs sarakste būtu jāsāk divus trīs mēnešus iepriekš, Anglijā trīs mēneši būtu pats minimālākais laiks (vēlams pusgads). Francijā noteikti ir nepieciešamas rekomendācijas un ieteikumi, Japānā liela nozīme ir pat tam, cik cienījams gados ir cilvēks, kurš vēršas pie amatpersonām ar lūgumu. Čehijā, Ungārijā, Polijā tikšanās var norunāt ievērojami ātrāk, bet arī sarunas jāsāk mēnesi iepriekš. Redzat, cik stabila ir pasaule un cik mēs, domājams pagaidām, neesam tai gatavi.
Tātad piektdienas, 28. septembra, pēcpusdienā Latvijas un ārzemju draudzības biedrību savienībā es saņēmu zvanu no Bauskas rajona Izglītības pārvaldes vadītājas Astrīdas Štālas. Viņa mani lūdza steidzami organizēt izglītojošu semināru Austrijā. Mēs vienojāmies par sarunas tēmām, un es nosaucu arī aptuvenas izmaksas. Vienlaikus arī norādīju, ka nopietnākais būs vienoties par tikšanās reizēm ar austriešu amatpersonām, un apsolīju darīt visu iespējamo, lai arī pēdējā brīdī sakārtotu saturīgu un noderīgu semināru.
Katru dienu man zvanīja no Bauskas un es apgalvoju, ka brauciens varēs notikt, jo ar austriešiem paspēju kontaktēties un ārzemnieki ir bijuši atsaucīgi, un mēs visi gaidām oficiālus apstiprinājumus un tikšanos laikus. Solīju, ka arī izmaksas centīšos saglabāt pēc iespējas zemākas. Tāpēc biju izbrīnīta, ka 4. oktobrī baušķeniekiem parādījās vēlme dzīvot labākas klases viesnīcās, vairs neuztraucoties par dārdzību.
Piektdien, 5. oktobrī, kad bija pagājusi viena nedēļa pēc programmas veidošanas sākuma, no Bauskas man piezvanīja kundze, kura pat nestādījās priekšā, un lepni paziņoja: viņai esot likts man pateikt, ka viņi ar mums nebraukšot.
Pēc šīs sarunas manam kaunam un sašutumam nebija robežu. Ko tas nozīmē – vienā dienā gribu augsta līmeņa tikšanos, otrā dienā pārdomāju? Ar kādām tiesībām viena amatpersona drīkst sabojāt normālas starpvalstu attiecības un kompromitēt kopējo priekšstatu par Latviju? Štālas kundzei nekad neviens austrietis acīs nepateiks, ko par viņu domā, bet iespaids būs nožēlojams par mums visiem, un vēl ilgus gadus. Ar vieglu roku mēs «nodedzinām» tiltus un vēlāk brīnāmies par iznākumu – sabiedrībā ir izveidojusies negatīva attieksme.
Es vienmēr esmu atbalstījusi vēlmi mācīties, apgūt citu valstu kolēģu pieredzi, iegūt draugus un sadarbības partnerus, esmu palīdzējusi rakstīt projektus, braukt koncertceļojumos, piedalīties festivālos un paplašināt redzesloku. Bet nekad es nepieļaušu, ka pavirši ierēdņi apkauno mūsu valsti.
Mēs esam neliela valstiņa un pagaidām maz pazīstama plašajā pasaulē, tāpēc nevaram atļauties nevienu kļūdainu soli. Viss pozitīvais tiek starptautiski uzskatīts kā pats par sevi saprotams, bet katra kļūda paliek atmiņā uz ļoti ilgiem gadiem. Bauskas rajona kļūda nu atkal liks runāt sliktu par Latviju.
Jūsu I. TOMASE, Latvijas un ārzemju draudzības biedrību savienības prezidente
***
Izglītības pārvalde norobežojas no pārmetumiem
«Bauskas Dzīve» 15. oktobrī sazinājās ar Bauskas rajona Izglītības pārvaldes vadītāju Astrīdu Štālu un informēja par Latvijas un ārzemju draudzības biedrību savienības prezidentes I. Tomases vēstuli.
Astrīda Štāla komentē faktu: «Tā ir taisnība, ka rudens brīvlaikā skolu vadītāji paredzējuši doties pieredzes apmaiņas braucienā uz Austriju. Vispirms sāku meklēt informāciju internetā. Uzmanību saistīja firmas «Lietišķais ceļotājs» piedāvājums. Sākām veikt cenu aptauju. Pa mobilo tālruni piezvanīju arī Latvijas un ārzemju draudzības biedrību savienības prezidentei. Izteicu vēlmi sagatavot pieredzes apmaiņas brauciena projekta variantus.
Nākamajā telefona sarunā tika noskaidrots, ka biedrības piedāvātās izmaksas vienai personai svārstās no Ls 150 līdz Ls 180. Savukārt «Lietišķā ceļotāja» uzrādītā summa bija Ls 145. Piezvanīju I. Tomasei un argumentēju atteikumu izmantot Latvijas un ārzemju draudzības biedrību savienības piedāvājumu. Šī saruna bija nekorekta, jo savienības prezidente piedraudēja, ka par notikušo rakstīšot rajona laikrakstam.
Es norobežojos arī no pārmetumiem par «valsts naudas tērēšanu». Katrai skolai budžetā ir paredzēta nauda pedagogu izglītības veicināšanai. Šo līdzekļu izlietojums tiek stingri saskaņots ar vietējām pašvaldībām.»
