Māju nosaukumi ietver vērtīgu valodniecisku un vēsturisku informāciju.
Māju nosaukumi ietver vērtīgu valodniecisku un vēsturisku informāciju.
Publikācijā – par māju nosaukumu maiņu Bauskas apriņķī 1937. gadā.
Svītro nievājošus apzīmējumus
Īpašniekiem 1937. gadā vajadzēja iesniegt motivētu pamatojumu mājas nosaukuma maiņai, tādējādi varēja tikt pie vēlamā. Bieži vien tika mainīti apzīmējumi, kas savulaik bija ierakstīti dokumentos izkropļotā veidā, galvenokārt vācu skrīveru darbības dēļ. Šādu nosaukumu īpaši daudz bija Codes pagastā, kur tos latviskoja, piemēram, «Naggi» ieguva jaunu skanējumu «Naģi», «Veggi» – «Veģi», «Spiggi» – «Spiģi», «Kule» – «Kūļi», «Penekarti» – «Pienkārti», «Kakku-Purvi» – «Kaķi» un tamlīdzīgi. Arī citos pagastos bija vērojams līdzīgs process.
Bieži vien vecais māju vārds nepatika iemītniekiem nievājošā nosaukuma vai negatīvās pieskaņas dēļ. Tā Vecumnieku pagasta «Sūdaiņi» kļuva par «Dukātiem», Vecsaules pagasta «Likverten-Spiras» par «Līgotņiem», «Irbenu-Krievi» par «Kalneniekiem», Panemunes pagasta «Tauko krogs» par «Slokām», Ceraukstes pagasta «Kaulu krogs» par «Vijolītēm», Skaistkalnes pagastā «Riebēji» par «Kalniņiem». Arī Iecavas pagastā «Upes-Skrandas» pārdēvēja par «Salām», «Slakteri» kļuva par «Upītēm», «Sliņķi-Liel» par «Gulbjiem», «Sliņķi-Maz» par «Gundegām», bet «Jaun-Sliņķi» par «Gaitām». Protams, ka līdzīgu piemēru bija daudz.
Īsina garos nosaukumus
Dažkārt īpašuma nosaukuma maiņa tika pamatota ar to, ka vecie ir pārāk gari un sarežģīti. Bauskas pagasta «Bauskas Pilsmuižas zemesgabals» iemantoja jaunu nosaukumu «Kaijas», «Rothofu folvarks ar Ragu krogu un ķieģeļu cepli» kļuva par «Straumēniem», bet «Klidziņu-Žūkas» par «Paukām». Arī citos pagastos vienkāršoja māju vārdus, piemēram, Ceraukstes pagastā «Ņuku-Uskuri» tika pārdēvēti par «Gravām», «Revenu-Tomeni» par «Tomiem», «Klimu-Brazovska» par «Kraujeniem», Mežotnes pagasta «Sville-Purmaļi» par «Sviļiem», «Muiženieki-Gala» par «Galiņiem», Iecavas pagasta «Jaun-Garjan-Vectēvi 1» par «Vectēvi», Skaistkalnes pagasta «Rutkumelēj-Lielais» par «Malējiem», Svitenes pagasta «Jaunbullēnu-Spicki» par «Laimdotām», «Lielkāj-Jēkabi» par «Līcīšiem», bet Vecumnieku pagasta «Runcki-Grundski» par «Odiņiem».
Negrib dzīvot krogā
Īpašas situācijas raksturīgas no Lietuvas pievienotajās teritorijās, jo tur sādžu mājām nebija nosaukumu, tikai numuri. Tā Īslīces pagasta «Mikņunu sādžas viensēta nr. 4» kļuva par «Ilgām», «Pograničas mežsarga māja» par «Plānītēm», Panemunes pagasta «Usaveču sādžas viensēta nr. 6» par «Skudriņām», bet «Tunkunu folvarks» par «Selgām».
Bieži vien īpašnieki gribēja atbrīvoties no nosaukumā ietvertā vārda «krogs», jo 1930. gados krogu «ziedu laiki» jau bija beigušies. Parastai zemnieku saimniecībai šāds vārds vairs īsti nepiestāvēja. Bruknas pagasta «Dupšēnu krogus» pārtapa par «Dupšām», «Lipstenu-Krogus» par «Kalnstrautiem», Bauskas pagasta «Vēršgalvkrogs» par «Airītēm», Ceraukstes pagasta «Krasta krogs» par «Bandiniekiem», Iecavas pagasta «Šautlera krogs» par «Ārēm», Mežotnes pagasta «Cingenkrogs» par «Ciņiem», Rundāles pagasta «Šķībais krogus» par «Ārstiem», Stelpes pagasta «Aunu krogs» par «Aveni», bet Svitenes pagasta «Rudzu krogs» par «Zelmeņiem». Arī šie ir tikai raksturīgākie piemēri, jo līdzīgu gadījumu bija visai daudz. Oficiālai nosaukumu maiņai sekoja pārmaiņas zemesgrāmatās un citos dokumentos, bet vietējie iedzīvotāji sarunvalodā joprojām lietoja vecos vietvārdus.
Latvieši noskaņoti patriotiski
Tika izvēlēti galvenokārt skaisti, latviski nosaukumi. Bieži vien mājas tika nodēvētas nacionālo varoņu vārdos («Nameji», «Viesturi», «Rūsiņi»). Netika pelti arī ar latviešu literatūru saistīti nosaukumi («Laimdotas», «Straumēni», «Indrāni», «Zītari», «Burtnieki», «Plūdoņi»). Iecienīti bijuši arī seno Latvijas teritorijā dzīvojošo cilšu vārdi («Zemgaļi», «Sēļi», «Kūri», «Līvi»), arī lepni ar pagātni saistīti nosaukumi («Krīvi», «Virsaiši», «Bajāri», «Strēlnieki»). Tikpat labi māju vārdiem derēja arī ģeogrāfiskie nosaukumi («Turaidas», «Piebalgas», «Gaujas» u. c.). Katrā pagastā nevarēja būt vairāki vienādi nosaukumi, bet mūsu apriņķa dažādos pagastos bieži vien populārākie māju vārdi atkārtojās. Atsevišķos gadījumos nosaukums tika veidots arī no īpašnieka vārda vai uzvārda, varēja noderēt arī kāda apvidus īpatnība saistībā ar zemnieku sētas novietojumu.
Vietvārdi visos laikos ir radušies no jauna, tikuši mainīti vai arī izzuduši līdz ar māju un to iedzīvotāju bojāeju. Vēsturiskos dokumentos saglabātās ziņas sniedz vērtīgas pagātnes liecības.
