Sākums laikraksta 5. decembra numurā, 12. lappusē. Iznīcināšana ilgst divas stundas Bauskas apriņķa čigānu iznīcināšanas operācijas vadība bija uzticēta apriņķa policijas 1. iecirkņa priekšniekam P. S.
(Sākums laikraksta 5. decembra numurā, 12. lappusē)
Iznīcināšana ilgst divas stundas
Bauskas apriņķa čigānu iznīcināšanas operācijas vadība bija uzticēta apriņķa policijas 1. iecirkņa priekšniekam P. S. (šī persona ir zināma, paradoksālā kārtā reabilitēta; tās vārdu neminēšu, jo Bauskas apkaimē, iespējams, dzīvo radinieki, tāpēc nevēlos iesaistīties neauglīgā diskusijā par šīs personas atbildību noziegumā un absurdo reabilitācijas faktu).
Par slepkavības vietu tika izraudzīts dažu kilometru attālumā no Hānmēmeles (Laimas) muižas (uz Bauskas pusi) esošais mežs. Policijas 1. iecirkņa priekšnieka P. S. norīkoto Bauskas policistu daļa iepriekšējā dienā pirms nošaušanas ar velosipēdiem devās uz mežu un izraka bedri. Bet vakarā apkārt mežam un gar ceļu no Hānmēmeles muižas līdz mežam viņi izveidoja apsardzes posteņus. Savukārt citi policisti ar kravas automašīnām vakarā devās uz Hānmēmeles muižu un organizēja cilvēku vešanu uz mežu. Akcijā izmantoja divas vai trīs smagās automašīnas, ar kurām čigānus nogādāja mežā.
Naktī uz mežu atvestos čigānus novietoja bedres tuvumā. Tad, gaismai austot, mežā no Jelgavas ieradās slepkavu komanda – daži vācieši un daži Jelgavas latviešu policisti. Ar viņiem kopā mežā nokļuva apriņķa policijas priekšnieks A. Dzenītis un it kā arī Zemgales apgabala vācu drošības policijas un SD komandieris Henzels. Pēc slepkavu ierašanās čigāniem lika izģērbties, tad viņus grupās pa 10 – 15 cilvēkiem piedzina pie bedres un nošāva. Slepkavošana Jaunsaules mežā ilga apmēram divas stundas.
Pēc čigānu nošaušanas Bauskas policijas kancelejas rakstveži reģistrēja mežā un Hānmēmeles muižā palikušās mantas (apģērbus, apavus, somas, sadzīves priekšmetus u. tml.). Pēc tam vienā kravas automašīnā tās aizveda uz Bausku.
Dažiem izdodas izglābties
Vairāki čigāni (pagaidām nav precīzi zināms skaits) Bauskā un apriņķī tomēr palika dzīvi, bet pašlaik nav īsti skaidri viņu izglābšanās apstākļi. Noskaidrots ir vienīgi tas, ka pēc Bauskas un apriņķa čigānu nošaušanas palikušos čigānus vairs nevajāja. Viņi turpināja dzīvot legāli atšķirībā no tiem dažiem ebrejiem, kam laimējās izglābties no nošaušanas un kuru izdzīvošana slēpjoties nepārtraukti bija apdraudēta līdz pat kara beigām.
Pārliecinošs un paradoksāls ir Bauskas čigāna Gotfrīda Ludviga Sunīša izglābšanās gadījums. Viņš kopš 1941. gada nogales dienēja Bauskas apriņķa policijas 1. iecirknī Bauskā. Tas paglāba viņu no nāves, bet ne viņa tuvākos radiniekus. G. L. Sunīša brālis, pēc kaimiņu – aculiecinieku – stāstītā, aresta brīdī pat esot teicis: «Kāpēc jūs mani aiztiekat? Mans brālis taču fīreram kalpo!»
G. L. Sunīša un citu izglābušos čigānu pēckara liecības apstiprina faktu, ka apriņķa policijas vadībai un pat tiem «C» grupas policistiem, kuri piedalījās čigānu arestos, bija iespējas glābt cilvēkus, līdzīgi kā tas noticis Daugavpilī, Talsos, Sabilē un vēl dažās Latvijas vietās. Liecībās ir nepārprotami teikts, ka Bauskas apriņķa policisti vācu pavēli izpildījuši pārlieku centīgi, t. i., arestējuši praktiski visus čigānus (ar dažiem izņēmumiem), neievērojot, ka iznīcināt bija paredzēts tikai apkārt klejojošos čigānus un tādus, kuru dzīvesveids ir sociāli bīstams.
Bauskas policisti Svētes mežā
Pēc Bauskas un apriņķa čigānu noslepkavošanas Bauskas policistu «dēkas un piedzīvojumi» nebeidzās. Apmēram pēc nedēļas vai divām A. Dzenītis saņēma jaunu vācu drošības policijas un SD rīkojumu nosūtīt uz Jelgavu apmēram 20 – 25 Bauskas policistu grupu.
A. Dzenītis pēc kara vientiesīgi liecinājis, ka it kā rīkojumā nav bijušas norādes, kādam mērķim tas ir vajadzīgs. Bet, kad policisti atgriezās no Jelgavas, tad priekšniecībai kļuva zināms, ka viņi piedalījušies Jelgavas čigānu iznīcināšanā Svētes mežā. Turklāt Bauskas policisti, kuru uzvārdi pretrunīgu avotu dēļ vēl nav līdz galam noskaidroti, ir nevis veikuši apsardzes vai tamlīdzīgus pienākumus, bet bijuši slepkavu komanda, kas čigānus fiziski iznīcinājuši. Tā sakot, atbildes vizīte un «pateicība» par jelgavnieku pakalpojumu Jaunsaules mežā…
