Turpinot fragmentu sēriju no «Latviešu Avīzēm», lasītājiem piedāvāju 1823. gadā publicētu materiālu par mūsu novadu.
Turpinot fragmentu sēriju no «Latviešu Avīzēm», lasītājiem piedāvāju 1823. gadā publicētu materiālu par mūsu novadu.
Laikraksta 48. numurā atrodams plašāks vēstījums par Bauskas apriņķi. Toreizējā apriņķa teritorija atšķīrās no pašreizējā rajona platības, arī Baldone, Līve un Tome piederēja pie mūsu apriņķa.
Upju raksturojums
«Bauskas apriņķis.(..) Bauskes ķirspēlē (draudzē – R. Ā.) gandrīz pa visām muižām un mājām koku dārzus redz – pa visu Kurzemi augļu koki ne kurr tik labbi neaug, kā te. Pļavu pavisam uz pusi mazāk, nekā arramas zemmes. Bauskes ķirspēlē arrī liels meža trūkums irr. Pulku uppes: pate lielākā ir Lielupe, kas no Mūses un Mēmeļa (Ņemana) savienošanas ceļās; Iecava un Misse. Mazākas irr: Talke, Garoze, Islīce, Bērstele, Svitene, Liepare, Dūje. Viens patts ezers: Berstelezers. Pavasarā Daugava pie Tomes muižas un Lieluppe pie Gravendales laukiem ar plūdiem brīžiem lielu skādi darra. Pie Līves muižas pašā Daugavas krastā pasauls gipsu lauž, tas pats arrī gādāts Šēnbergā (Skaistkalnē – R. Ā.). Smukkus tiltus redz pie Rundāles – vienu uz trim bogeniem (laidieniem – R. Ā.), 22 asis garru, viscauri mūrrētu; tāpat arrī 2 mūrrētus tiltus pie Svitenes muižas, ikkatru arr vienu pašu bogeni. Vēl to lielo koka tiltu apakš Baldones pār Missu jāpiemin.»
Dziednieciski avoti
«Savādi ūdeņi vēl ir pie Bārbeles un pie Baldones – ūdenim zēveļa (sēra – R. Ā.) smakka un iekš dažām slimībām pārliekam ģeld tannī mazgāties un to dzert. Tāpēc arrī Baldonē daudz smukki nami veselības avota klātumā irr uzbūvēti un Baldoni varrētu Kurzemes miestiem pieskaitīt, ja vissi šie nami nestāvētu tukši parr 8 mēnešiem, bet vasarrā, it īpaši Jūli mēnesī tik daudz cilvēku Baldonē sanāk, ka svētdienās turr dzīvo kā iekš vislielākiem pilsātiem.
Viens bij akls un nabbags un no sava brāļa labbās dienās maizi bij dabūjis, bet nu šis brālis no slimības pie kājām un rokām tappe aizgrābts. Nu tas akls to mīļotu brāli uz ratiem pa trim jūdzēm uz Baldoni aizvede, turr viņš tam no sausiem zarriem mežmalā butku uztaisīja, vecu iepujušu koku par mazgājamu vannu izdobe, un ik dienas no akkas ūdeni uz to butku aiznese un to kropli mazgāja. Pavakaros, kad viss bij padarīts, viņš priekš butkas stāvēja, uz savādu violi, ko pats bij izdomājis, spēlēdams, dziesmas dziedādams un gaidīdams, ka kādi žēlsirdīgi cilvēki viņam kādas dāvanas piemestu. Vai viņš vēl dzīvo, vai tas brālis vesels tappis, to nezinam, to vien zinam, ka šī lielā brāļa mīlestība tannī gadā 1795. patiesi notikusi, un ka aklis savu brāli 3 gadus pie Baldones avota tā kopis.»
Multinacionāla vide
«Pavissam Bauskas apriņķī 39204 cilvēki dzīvo – latvieši, vācieši, žīdi. Apakš Mēmelmuižas, Kirkaves, Kruses un Saules muižas arrī zemnieki dzīvo, ko Krieviņus sauc, citkārt viņu bija vairāk, bet tagad necik nav. Šie ļaudis pieder pēc savas valodas pie lībiešiem, jebšu ne paši, nedz arrī Dundagas lībieši to zina, ka pie vienas tautas pieder; iekš drēbēm viņi savvādi ģērbjas, citādi tā kā latvieši turrās. Ne varr zināt, kā šie lībieši to vārdu Krieviņus dabbujuši, jeb kā šurp noklīduši. Iekš vecām grāmatām parr to nekko neatron, un liekās gan, ka tie Leiši, kas itin vecos laikos priekš vāciešu atnākšanas ikgadu par gaveņiem arr karra spēku uz Vidd un Iggauņu zemmi gāje laupīšanas labad, šo ļaužu tēvu tēvus no turrienes atveduši, un kad latvieši, ikkatru svešinieku, kas nāk no ziemeļa jeb rītu puses, par Krievu mēdz saukt, kas šos Lībiešus parr Krieviņiem nosaukuši.»
Sadzīves stāsti
«Muižu pavissam irr 50 arr 63 lopu muižām. Baznīckungu muižu irr 10. Kroņa mežkungu muižas ikrr 4. Māju 2267. Tirgi top 21 turrēti. Pēc tiesu grāmatām pa vissu apriņķi sēj: 1338 pūru kviešu, 34897 pūrus rudzu, 41194 pūrus vasarrāju, no šiem 2225 pūru linu sēklas. Parr Bauskes veccu, lielu pili jau nr. 20 rakstīts, bet pie Mežotnes jāpiemin, ka uz to lielu kalnu pie baznīckunga muižas, ko sauc Bīskapes kalnu, pagāņu laikos liela un cieta pils irr stāvējusi, te apkārt lieli karri tappe turrēti. Ne cik tāli no tejienes atkal cits kalniņš, kas Lielkunga laikos vīna kalns bijis.
Tannī 1819. tāds krusu lietus pār Bauskes apriņķi bije, ka uz 8 muižām un uz 162 mājām labbība tappe samaitāta. (..)»
Vēl dažas senas kriminālziņas:
«…Pēter muižā tam bandeniekam Kristam un viņa sievai irr visas drēbes no klēts bezdievīgi nozagtas, proti 10 sievišķu svārki, 5 arr strīpēm, 1 tumši zili, 4 vadmalas, 4 vamži (kamzoles), 2 kattunes, 1 vadmallas, 1 manšestera, 4 baķķi linu audekla, 11 krīzdoki un 10 smalki puskrekli; 14 vīrišķu krekli, 47 olektes vadmalas, 1 pods villas un 14 mārciņu dziju. Kas no šām zagtām drēbēm kādu ziņu varr dot, lai jelle darra no kristīgās mīlestības.»
«No Bauskes Rātstiesas: vienam ne uzticamam cilvēkam, kas patts aizbēdzis, ļaužu ratti arr diviem zirgiem atņemti. (..) Kam piederr, lai Bauskes Rātsnamā pieteicās.»
«Valdīšana visām Pullices (policijas – R. Ā.) tiesām ir pavēlējusi pēc tā no Bauskes cietuma izbēguša šļahtiča Jozep Martin Stankevitc, 19 gaddu, kas ūsu nēsā, un pēc tiem krieviem Feder Dementjev 18 gaddu un Jakov Vilipov 30 gaddu arr bālu ģīmi, meklēt un viņus, ja varr dabbūt, cietumā ielikt un arr stipru vakti uz Jelgavu aizstellēt.»
