1920. gads bija pirmais «miera laika» gads, jo noslēdzās sešus gadus ilgušās Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu kaujas.
1920. gads bija pirmais «miera laika» gads, jo noslēdzās sešus gadus ilgušās Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu kaujas.
Postījumi bija milzīgi. Lai gan mūsu pilsētai bija nodarīti lieli materiāli zaudējumi, tomēr visvairāk cietuši bija iedzīvotāji.
Darbojas militārās iestādes
Visu 1920. gadu Bauskā atgriezās kādreizējie iemītnieki gan no «sarkanās Krievijas», gan bijušie karagūstekņi no Vācijas. Un tomēr 1920. gadā iedzīvotāju skaits Bauskā nesasniedza 3000 (1914. gadā Bauskā dzīvoja 8300 pilsētnieku).
Ņemot vērā to, ka brīvības cīņas oficiāli noslēdzās 1920. gada 11. augustā, mūsu pilsētā tolaik liela teikšana bija militārām iestādēm. Turklāt tieša karadarbība pilsētu bija skārusi vēl 1919. gada novembrī. Bauskā atradās Latvijas armijas komandantūra, kura tolaik izpildīja arī policejiskas funkcijas. Tikai 10. martā Bauskas iecirkņa komandants atcēla rīkojumu «par nakts satiksmes noliegšanu», ko varētu saukt arī par «komandanta stundu». Tolaik tika izdota arī pavēle visiem iedzīvotājiem – desmit dienu laikā reģistrēt visas «kara mantas», nodot ieročus un munīciju. Ieroču slēpējiem tika piedraudēts ar administratīviem sodiem vai pat nodošanu Kara tiesai. Arhīvā saglabātā Bauskas iecirkņa komandantūras arestēto grāmata apliecina, ka laikā no februāra līdz augustam ir bijušas arestētas 78 personas, tostarp dezertieri, aizdomās turētie par laupīšanu, kontrabandisti, lielinieki, šaujamieroču glabātāji un pat viena persona par «Latvijas valdības pelšanu». Komandantūras atņemto mantu grāmatā sīki reģistrēti ieroči, munīcija, kavalērijas sedli un citas «kara mantas».
Iekasē «izpriecas nodokli»
Paralēli komandantūrai darbojās 1920. gada janvārī jaunievēlētā pilsētas Dome. Pirmajā Domes sēdē 30. janvārī par pilsētas galvu ar lielu balsu pārsvaru tika ievēlēts Juris Varenais. Pilsētas valdē tika ievēlēti divi latvieši: J. Freijs un M. Tīrelis, vācietis E. Lodings un ebrejs D. Hofšovics. Dome nolēma sēdes noturēt divreiz mēnesī, «pielaižot sēdēs publiku». Nākamajā sēdē domnieki izlēma iekasēt pilsētā «izpriecas nodokli» no teātra izrādēm, koncertiem, kino, varietē, cirka un citiem līdzīga rakstura sarīkojumiem. Sevišķi liels nodoklis (50% no biļetes cenas) bija paredzēts «viegla satura izrīkojumiem (kino, varietē, cirks).
Cenšas nodibināt disciplīnu
Saprotams, ka arī tolaik domnieki ne vienmēr kārtīgi apmeklēja sēdes, jo maijā tika pieņemts šāds lēmums: «Domnieki, kuri izpaliek no sēdēm bez dibinātiem iemesliem, maksā soda naudu: par pirmo nokavēto sēdi desmit rubļu, otro pēc kārtas – 25 rubļi, trešo pēc kārtas – 50 rubļu. Ceturtā reize pēc kārtas ar izslēgšanu no Domes, aicinot viņa vietā kandidātu. Ja domnieks ierodas sēdē vēlāk kā 15 minūtes pēc noteiktā laika, maksā soda naudu – pieci rubļi no katras reizes. Par nepieklājīgu uzvešanos, kā arī par personīgu apvainošanu domnieki izslēdzami no Domes līdz piecām sēdēm.» Domāju, ka pēc šāda lēmuma pieņemšanas Domes darbs uzlabojās.
Dažādas naudas vienības
Pilsētas valdei nācās risināt arī jautājumu par tās rīcībā esošām dažādām valūtām. Tolaik pilsētas kasē atradās tikai papīrnauda, bet tā sastāvēja no cariskās Krievijas, vācu okupācijas laika (tā sauktās Austrumu naudas), bermontiešu un Latvijas naudas. Arī pilsētas ierēdņi algu saņēma dažādās valūtās, pa trešdaļai no visām iepriekšminētajām naudiņām, izņemot bermontiešu, jo Bermonta armija jau bija sakauta, un neviens vairs neloloja ilūzijas, ka šī vara vēl varētu atgriezties. Pilsētas valde atlaida ilggadējo grāmatvedi Kinstleru, jo viņš neprata latviešu valodu. Kinstlers pēdējā algā saņēma 100 rubļu Latvijas naudā, 100 rubļu Austrumu naudā un 200 rubļu cara naudā.
Vēl aprīlī pilsētas Dome uzskatīja, ka vēl pāragri citas valūtas samainīt Latvijas rubļos. Laikam vēl nebija pilnīgi droši, ka neatgriežas kāda iepriekšējā vara. Tikai oktobra beigās valde pārdeva 15856 Austrumu naudas rubļus par 9513 Latvijas rubļiem. Tas liecina, ka visu 1920. gadu Latvijā kā maksāšanas līdzekļi bija sastopamas dažādas valūtas, kuru savstarpējais apmaiņas kurss visu laiku mainījās. Latvijas rublis nostiprinājās tikai gada beigās.
Nespējniekiem izsniedz pārtiku
Septembrī pilsētā tika uzskaitīti 635 nespējnieki, kuru apgādāšanai pilsētas valde lūdza aizdevumu valdībai. Turklāt nespējnieku skaits strauji pieauga, jo tolaik masveidā atgriezās Pirmā pasaules kara bēgļi no Krievijas. Viņiem sākotnēji trūka jebkādu iztikas līdzekļu.
Nespējnieku patversmes katrs iemītnieks septembrī saņēmis bez maksas 12 mārciņu miltu, trīs mārciņas putraimu un sešas siļķes. Lai gan bija grūti dzīves apstākļi, 1920. gadā Bauskā darbojās pieci traktieri, trīs veikali ar reibinošiem dzērieniem promnešanai, 12 tējnīcu, 20 iebraucamo vietu un viena bufete bez reibinošiem dzērieniem.
