Kāda «Bauskas Dzīves» lasītāja laikrakstam atsūtījusi vēstuli, kurā paudusi neizpratni par nepareizu skaitļa vārda lietojumu savienojumā ar lietvārdu.
Kāda «Bauskas Dzīves» lasītāja laikrakstam atsūtījusi vēstuli, kurā paudusi neizpratni par nepareizu skaitļa vārda lietojumu savienojumā ar lietvārdu.
«Bauskas Dzīvē» 24. maija numurā (lappuse «Ekonomikas lietas») lieliem melniem burtiem «acīs lec» ļoti nepareizi uzdrukāts virsraksts «Vecumnieku pagastā privatizēts 60 dzīvokļu».
Mūsuprāt, šim virsrakstam vajadzētu skanēt sekojoši «Vecumnieku pagastā privatizēti 60 dzīvokļi».
Par laikraksta «Bauskas Dzīve» valodas labskaņu rūpējoties, diendienā vairākkārt jāieskatās dažādās vārdnīcās, rokasgrāmatās un enciklopēdijās.
Korektore Aija Šidla precizē, ka šīs problēmas skaidrojums rodams, pirmkārt, Dz. Paegles mācību grāmatā «Latviešu valoda 6. klasei» (1993) 28. un 29. lappusē: «Lokāmajiem pamata skaitļa vārdiem desmits, simts, tūkstotis atbilst nelokāmie skaitļa vārdi desmit, simt, tūkstoš. Nelokāmi ir arī salikteņi, kam otrajā daļā ir – desmit, – padsmit, – simt. Biežāk lieto nelokāmos skaitļa vārdus, aiz tiem lietvārds var būt gan ģenitīvā, gan nominatīvā. Piemēram, desmit grāmatu (grāmatas); simt dziesmu (dziesmas); tūkstoš iedzīvotāju (iedzīvotāji).» Tātad arī: sešdesmit dzīvokļu (dzīvokļi).
«Latviešu valodas vārdnīcā» (1987), skaidrojot skaitļa vārdu desmit, simt, tūkstoš nozīmes, minēti šādi piemēri: desmit strādnieku, sešdesmit gadu, simt cilvēku, septiņsimt kilometru.
Pareizrakstības rokasgrāmatā «Palīdzi, māsiņ!» (1994), labojot vārdu grupu aplamu lietojumu, lasāmi piemēri: nepareizi – (izpildījās) desmit gadi, pareizi – (kļuva) desmit gadu vecs.
Arī «Latviešu valodas praktiskajā gramatikā» (1997) likuma skaidrojumu papildina vārdu savienojumi: plauktā ir desmit grāmatu, nopirkām desmit grāmatu, (grāmatas).
Palīglīdzeklī valodas prakses jautājumos «Konsultants» (1982) secināts un ieteikts: «Literārajā valodā vairāk izplatītas nelokāmās formas desmit, simt, tūkstoš.»
Tātad – «Bauskas Dzīve» praktizē valodnieku atzītu un ieteiktu skaitļa vārdu formu saistījumā ar lietvārdu. Turklāt arī pašas vēstules autores rakstītajā ir valodas kultūras normām neatbilstošs vārdu savienojuma lietojums – «virsrakstam vajadzētu skanēt sekojoši». «Sekojoši» vietā valodnieki iesaka lietot vārdu «šādi» (tātad pareizi būtu – virsrakstam vajadzētu skanēt šādi).
