Mūsu rajonā pārtikas graudu lielākais uzpircējs ir SIA «Bauskas klēts».
Mūsu rajonā pārtikas graudu lielākais uzpircējs ir SIA «Bauskas klēts» (BK). Labības pašreizējās glabāšanas jaudas ir 3,5 tūkstoši tonnu kviešu.
«Bauskas Dzīve» sarunājās ar BK direktoru Rolandu Vinogradovu par graudu sagādes nosacījumiem.
– Tāpat kā citi pārstrādes uzņēmumi arī jūs pašlaik pieņemat graudus glabāšanā un vēl neesat nosaukuši iepirkuma cenu.
– Vērojam situāciju graudu tirgū un saistībā ar to noteiksim cenu. Varu apsolīt to, ka līdz ziemāju sējas laikam daļu naudas graudaudzētājiem samaksāsim. Domājot par norēķinu kārtību, nespēju palikt vienaldzīgs. Aplamais lēmums par samaksu mēneša laikā sabojāja jau agrāk katrā uzņēmumā izveidoto sistēmu. Pārstrādes uzņēmumi atrada likumdošanā spraugu, lai varētu apiet neizdevīgos nosacījumus, un pieņem graudus glabāšanā. Vai zemniekiem tagad ir labāk? Nē. Gaidīt gaidu, kad beidzot tiks izstrādāti abām pusēm pieņemami noteikumi. Runas par to ir dzirdamas, bet jāšaubās, vai labojumi tiks izdarīti šogad. Nevajag iedomāties, ka pārstrādātāji ir kaitnieki. Taču valstiski neloģiski lēmumi izraisa pretreakciju.
– «Bauskas klēts» šai graudu sagādes sezonai ir sagatavojusi detalizētāku līgumu, ko noslēdz ar katru piegādātāju. Kādi jauni nosacījumi iekļauti šajā dokumentā salīdzinājumā ar pērnvasaras līgumu?
– Noteikts, ka sīko graudu daudzums katrā kravā (sieta izmērs 2,20×25 mm) nedrīkst pārsniegt desmit procentu. Iepriekšējos gados šis normatīvs bija divdesmit procentu. Savukārt, ja piemaisījums ir tikai divi procenti, tad par visu piegādāto daudzumu maksājam kā par labiem graudiem. Pie mums glabāšanā nodotos graudus tagad var izņemt pēc viena mēneša, nevis ātrāk. Ir klienti, kuri atrod sev izdevīgāku partneri un ved projām nodotās kravas. Par to jābrīdina piecas dienas iepriekš.
– Jums ir savi partneri, ar kuriem sadarbojaties ilgāku laiku.
– Kopš 1992. gada mēs slēdzam līgumus ar mazajiem graudaudzētājiem, jo lielie labības ražotāji noliktavas piepildītu pavisam ātri. Šogad esam sākuši sadarboties ar kooperatīvās sabiedrības «Bauskas grauds» biedriem. Sabiedrības centieni vienot graudaudzētājus un izzināt ražošanas apjomus ir apsveicami. Zemnieki taču ir lauku uzņēmēji tāpat kā pārstrādātāji, un vienam bez otra nav iespējams iztikt.
– Trāpīgi sacīts, taču abas uzņēmēju grupas līdz šim nav spējušas vienoties par maizes labības iepirkuma cenu.
– Nevaru piekrist, ka, audzējot graudus, nav iespējams nopelnīt. Protams, atkarībā no ražošanas apjoma un tehnoloģijas peļņa ir atšķirīga. «Bauskas klēts» šoruden sāks audzēt ziemas kviešus divsimt hektāru lielā platībā. Nākamā gada rudenī savus teorētiskos aprēķinus par graudu ražošanas pašizmaksu varēšu salīdzināt ar absolūti ticamiem skaitļiem. Tehniku mēs negādāsim, bet izmantosim dažādu uzņēmēju sniegtos pakalpojumus.
