53. Bauskas Zemessardzes bataljona svinīgā ierinda Bauskas stadionā notika sestdien, 24. augustā. Vīri un sievas tajā bija stājušies, lai pēdējo reizi skatītu gar ierindu aiznesto bataljona karogu.
53. Bauskas Zemessardzes bataljona svinīgā ierinda Bauskas stadionā notika sestdien, 24. augustā.
Vīri un sievas tajā bija stājušies, lai pēdējo reizi skatītu gar ierindu aiznesto bataljona karogu.
«Šis ir skumjāks pasākums nekā citi, kuros nācies piedalīties,» uzrunā Bauskas zemessargiem teica pilsētas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile. «No valstiskā viedokļa varbūt reformas ir attaisnojamas, bet man kā baušķeniecei ir psiholoģiski skumji šo faktu pieņemt.»
Arī Zemessardzes komandieris pulkvedis Juris Kiukucāns uzrunu sāka ar vārdiem: «Šodien ir skumja diena, bet vienlaikus tas ir sākums kaut kam jaunam. Saplūstot ar jauno bataljonu, jūs tomēr tajā paliksit kā baušķenieki.» Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris pulkvedis Raimonds Graube izteica pārliecību, ka pārmaiņas nekādā gadījumā nedrīkst negatīvi ietekmēt ārrindas zemessargus. «Visgrūtāk ir pieņemt sarežģītus lēmumus,» teica NBS komandieris.
«Mainoties situācijai pasaulē, plānojot, kā attīstīsies Zemessardze, bija nepieciešams pārskatīt atsevišķu struktūru administratīvo daļu. Tas darīts arī tāpēc, lai ekonomētu valsts līdzekļus.»
Kad aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis Bauskas zemessargu karogu pasniedza Latvijas Kara muzeja pēckara vēstures nodaļas vadītājai Sarmītei Baltiņai, 53. Bauskas Zemessardzes bataljona pastāvēšana tika uzskatīta par izbeigtu. Turpmāk Latvijas Kara muzejā Rīgā glabāsies 1993. gadā pēc mākslinieces Armandas Krutko zīmējuma darinātais karogs.
Būtība nemainās
«Gods kalpot Latvijai!» daudzas reizes izskanēja Bauskas stadionā, kad vairāki desmiti vairs neesošā 53. Bauskas Zemessardzes bataljona zemessargi saņēma dažādus apbalvojumus un pateicības. Svinīgā ceremonijā Bauskas zemessargi tika iepazīstināti ar viņu jaunajiem komandieriem – apvienotā, nu jau 54. kājnieku Zemessardzes bataljona komandieri pulkvežleitnantu Gunāru Kučānu un 3. (Latgales) Zemessardzes brigādes komandieri pulkvedi Jāni Žagatu.
«Būtība jau nemainās,» «Bauskas Dzīvei» apliecināja bijušais Bauskas štāba priekšnieks Kazimirs Martinkens. «Ārrindas zemessargi turpinās pildīt savus pienākumus, iedzīvotāji joprojām varēs cerēt uz viņu palīdzību. Tomēr noskaņojums šodien nav priecīgs. Esmu bijis klāt Bauskas Zemessardzes izveidē no pašiem tās pirmsākumiem. Vissāpīgākais ir tas, ka no militārās terminoloģijas izzudīs Bauskas, arī Zemgales vārds.»
Operativitāte nemazināsies
Šo atziņu sarunā ar «Bauskas Dzīvi» apstiprināja arī aizsardzības ministrs. Tā ir pasaules pieredze, ka valsts militāro apgabalu iedalījums neatbilst teritoriālam iedalījumam. Somijā, piemēram, ir tikai trīs aizsardzības apgabali. Atbilstoši Latvijas Zemessardzes restrukturizācijas plānam, Latvijā jāizveido četri aizsardzības novadi: Kurzemes, Vidzemes, Latgales un Rīgas. Tie neatbildīs iecerētajām reģionu robežām, jo militāro speciālistu vērtējumā risks un apdraudējums nesaskan ar teritoriālo iedalījumu. To nosaukumos netiks iekļauti vietvārdi. Bauska ietilps 3. (Latgales) Zemessardzes brigādes sastāvā, pārējie Zemgales rajoni pievienoti Kurzemei, štābs paredzēts Liepājā.
Zemessardzes komandieris Juris Kiukucāns skaidroja, ka Bauskas Zemessardzes bataljona iekļaušana Latgales brigādē atbilst valsts aizsardzības pamatdokumentiem. «Optimizēta tiek Zemessardzes struktūra, kas nekādi nesamazinās tās veicamo uzdevumu operativitāti. 54. kājnieku Zemessardzes bataljona štāba izvēli par labu Ogrei noteica vairāki objektīvi iemesli, tostarp infrastruktūras atbilstība. Neoficiālās sarunās ar zemessargiem J. Kiukucāns solīja padomāt, kā Bauskas zemessargu simbolikai rast vietu 54. bataljona zīmotnēs. «Bauskas lauvam turpmāk nāksies dzīvot Ogres priedēs,» komandiera ierosinājumu smejot komentēja K. Martinkens.
