..kļūdu apjoms, kas tika izdarīts, pirms cilvēce apzinājās pussagruvušo, bet vēl glābjamo kvartālu patieso vērtību, ir ievērojams. Tomēr šo kļūdu pieļaušana nebija vēsturiska neizbēgamība.
«..kļūdu apjoms, kas tika izdarīts, pirms cilvēce apzinājās pussagruvušo, bet vēl glābjamo kvartālu patieso vērtību, ir ievērojams. Tomēr šo kļūdu pieļaušana nebija vēsturiska neizbēgamība. Dažas no tām tiek pieļautas vēl līdz šim brīdim. Šodien daudzas neizteiksmīgas būdeļu pilsētas, atsevišķi vienģimeņu mājokļi un veseli kvartāli bez savas sejas trulā vienveidībā piedāvā bezgala nabadzīgus risinājumus cilvēku neatliekamajām vajadzībām (tām pašām vajadzībām, kas tika lietotas kā alibi), tā ka vēsturiskie kvartāli acīm redzami kļuvuši par standartu, ar ko salīdzināt: šie kvartāli būtībā ir cilvēku apmetnes, kas saglabā dzīvotspēju, tajā pašā laikā būdams bagātīgs iedvesmas avots mūsdienu celtņu radīšanai.»
Šādi 1987. gadā Vēsturisko pilsētu un apdzīvoto vietu konservācijas hartas priekšvārdā rakstīja Starptautiskās muzeju, pieminekļu un ievērojamu vietu komitejas prezidents Mišels Parāns.
Vārdi par sakņu apziņu
Šoruden izskanējuši arī skaistāki un aizkustinošāki pilsētām veltīti vārdi par identitāti, vietas un sakņu apziņu, ko sniedz kultūras mantojums. Pilsētu vēsturiskajiem centriem veltīti nupat beigušies Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumi – 42 Latvijas vēsturisko pilsētu vidū ierindota arī Bauska. Taču pašā Bauskā Eiropas Padomes kultūras mantojuma karogs plīvoja pāri maģistrāles būvlaukumam, skaidri apliecinot, kādā secībā kārtojama vērtību sistēma. Bauska, nebūdama pārliecināta par citu pasaules pilsētu pieredzi, nolēmusi pierādīt, ka vēsture atkārtojas, ka mācīties var tikai no savām kļūdām, un galu galā gauži apraudās zaudēto, domājot, ka nav vērts pūlēties, lai kaut ko atgūtu.
Viengabalainība ir iznīcināta
Pilsētbūvniecības pieminekļu grupā ir iekļauts arī Bauskas vēsturiskais centrs, kura plānojums, ielu tīkls un apbūve veidojušies no 15. gs. Tajā ietilpst divas galvenās ielas paralēli Mēmelei – tagadējās Rīgas un Plūdoņa ielas ar šķērsielām, laukumi ar svarīgākajām sabiedriskajām celtnēm – Sv. Gara baznīcu, rātsnamu un Sv. Trīsvienības baznīcu, kas gan gājusi bojā jau 18. gs. Ielu tīkls kopš 16. gs. beigām praktiski nav mainījies, ko apliecina arī nupat atraktās bruģa kārtas Kalna, Plūdoņa un Rīgas ielā. Dzīvojamai apbūvei, kas vēsturiskajā centrā pārstāv 18. gs. beigu – 20. gs. sākuma arhitektūru, raksturīgs tradicionāls plānojums ar garenfasādēm ielas malā un saimnieciska rakstura būvēm (noliktavām, darbnīcām, šķūņiem u. tml.) pagalmā.
Diemžēl šīs struktūras viengabalainība ir iznīcināta, pāršķeļot vecpilsētu uz pusēm ar nu jau dubultplato Kalna ielu un nojaukto tās nepāra numuru puses apbūvi (nu jau pilnīgi visu). Šajā pilsētas rajonā, raugoties ne tikai no pieminekļu aizsardzības, bet arī no modernas pilsētplānošanas viedokļa, ir izjaukts jebkāds plānojums un jebkāda struktūra. Māju nojaukšana pilsētas centrā tikai transporta ērtības dēļ nav attaisnojama. «Aklās» gala sienas ar nejauši izsistajiem logiem nekad nav bijušas domātas visu garāmgājēju acīm, un arī tukšo laukumu aizpildīšana ar dekoratīviem mūriem, žogiem un akmeņiem ir vairāk kā nepietiekama. Bauskas pilsētbūvnieciskās struktūras reģenerācijai (vairs ne tikai vecpilsētas) vajadzētu kļūt par vienu no galvenajiem pilsētas attīstības plānošanas uzdevumiem, jāatzīst, arī par sarežģītāko un smagāko uzdevumu.
«Veco graustu» jaunā dzīve
Kultūras pieminekļu saraksta projektā atrodami 67 arhitektūras pieminekļi. Visiem labi pazīstami objekti ar valsts nozīmes statusu ir Bauskas pils, Sv. Gara baznīca, rātsnams un t. s. Dreņģeru iebraucamā sēta Plūdoņa ielā 26. Tādu pašu statusu ierosināts piešķirt arī Bauskas pareizticīgo baznīcai (celta 1881. gadā pēc. J. F. Baumaņa projekta), Korfa muižai un pilsētas namiem Rūpniecības ielā 14, Rīgas ielā 41, Rīgas ielā 25, Pasta ielā 9, Lodiņa alusfabrikai, pamatskolas ēkai Rīgas ielā 32 un 1. vidusskolas ēkai Uzvaras ielā 10. Sarakstā kopumā pārstāvēts gandrīz viss arhitektūras mantojums no 15. gs. līdz 20. gs. 20. – 30. gadiem. Senākā dzīvojamā apbūve – 18. gs. beigu – 19. gs. sākuma koka nami – diemžēl ir ļoti bēdīgā stāvoklī. To saglabāšana un uzturēšana pēc gadu desmitiem ilgušas vienaldzības un pamestības kļūst arvien sarežģītāka, namu rindas – retākas. Pagaidām vienīgais realizētais rekonstrukcijas piemērs ir ēka Plūdoņa ielā 40 (tagad pazīstama kā «Veltas centrs»). Lai arī pagaidām vienīgais, tas tomēr ir apliecinājums šādu ēku reanimācijas un jaunas dzīves iespējamībai. Jācer, ka vēl pēc dažiem gadiem atdzīvosies arī Dreņģeru iebraucamā sēta un bijušais krogs Rīgas ielā 16. Patiesu cieņu pelnījuši visi tie namu īpašnieki, kas iespēju robežās par savu mantojumu pašaizliedzīgi rūpējas, cīnoties ar briesmīgo nolaistību, kas tajos bija valdījusi vairākus gadu desmitus.
Vienaldzības, pamestības un novecošanas rezultāts ir arī pašu pilsētnieku attieksme pret Bauskas vēsturisko daļu. «Vecajos graustos», protams, grūti saskatīt ko skaistu, romantisku vai vēsturisku, un paliek arvien mazāk baušķenieku, kuri kaut ko tādu vēl atceras.
Mākslas pieminekļi
Mākslas pieminekļus Bauskā varētu dalīt trīs daļās. Lielākā no tām koncentrēta pilsētas baznīcās. Ar vērtīgāko un senāko mākslas pieminekļu kolekciju var lepoties Sv. Gara baznīca – 16. gs. kapaplāksnes, 17. – 18. gs. epitāfijas, soli, altāris, kancele, ērģeļu prospekts. Šīs vērtības dievnamam dāvinātas un krājušās visu tā pastāvēšanas laiku. Starp tām arī Bauskas mākslinieku, galdnieku un sudrabkaļu darinājumi, piemēram, gleznotāja un cienījama pilsoņa D. fon Ceica un galdnieka K. Fogta darbi (17. gs.). Pateicoties sadarbībai ar Rundāles pils muzeju, katru vasaru baznīcā notiek restauratoru nometnes. To laikā speciālisti palīdz draudzei sakopt iekārtas priekšmetus un veidot arī izpratni par to patieso vērtību, jo dažkārt šie priekšmeti šķiet gluži vienkārši veci, netīri un nolietojušies.
Pēdējo gadu lielākais atklājums ir sgrafito apmetuma fragmenti baznīcas fasādē un tornī. Apmetuma izpēti veic čehu restaurators Milošs Gavenda, kas jau vairākus gadus sadarbojas ar Bauskas pils muzeju. Izpētes rezultāti ļaus vismaz teorētiski rekonstruēt baznīcas sākotnējo, 16. gs. beigu – 17. gs. fasāžu apdari, atklājot līdz šim nezināmas detaļas baznīcas būvvēsturē. Bauskas pareizticīgo un katoļu baznīcas būvētas tikai 19. gs. otrajā pusē, tādēļ arī mākslas priekšmetu kolekcijas veidojušās tieši šajā laikā, tās ir mazākas, bet tomēr pietiekami interesantas.
Otra mākslas pieminekļu daļa saistīta ar pilsētas apbūvi. Tās ir ēku apdares detaļas – durvju vērtnes, logu rāmji, rokturi, balkoni, kāpnes un krāsnis. Diemžēl šī pieminekļu kategorija, tāpat kā paši nami, cieš no pamestības, nolaidības un arī vandālisma.
Trešā mākslas pieminekļu grupa ir memoriālās tēlniecības jeb kapu pieminekļi. Vērtīgākais šīs grupas piemineklis – ampīra stila urna, kas uzstādīta 1805. gadā par piemiņu Krauklingam (viena no pirmajiem latviešu kultūras darbinieka K. K. Krauklinga tēvam) – gājis bojā. Tagad pie Korfa muižas redzama tikai šī pieminekļa pamatne. Pārējie pieminekļi atrodas pilsētas vecajos kapos un Plosta kapos, tie tapuši 19. gs. otrajā pusē – 20. gadsimta sākumā un 20. – 30. gados. Pirms dažiem gadiem krāsaino metālu zagļi nesaudzēja arī kapsētas, tādēļ tagad iznīcināto pieminekļu sarakstā ierakstāma bronzas figūra no pieminekļa Skalderu dzimtai.
Par to, kas zem zemes…
Lielākais un visiem labi pazīstamais arheoloģijas piemineklis Bauskā ir pils. Šajā objektā ilgstoši norisinājusies arī arheoloģiskā izpēte arheologu A. Caunes un J. Grūbes vadībā. Pirms diviem gadiem, rokot kanalizāciju, Kalēju ielā Bauskā tika atklāti senka- pi, kas varētu liecināt par šīs teritori- jas apdzīvotību arī pirms pilsētas veidošanās.
Pašlaik pilsētas teritorijā notiekošie rakšanas darbi atseguši pilsētas kultūrslāni, kura fiksācijas materiāli varētu kļūt par pamatu tā iekļaušanai arheoloģijas pieminekļu sarakstā. Jāatzīst, – dažus gadus par vēlu, un nu jau ar lieliem zaudējumiem.
Zīlēšana asfaltā
Bauskas kultūras mantojums aprakstīts ne vienu reizi vien, bet tas līdz šim nav neko īpaši mainījis. 1986. gadā arhitektes I. Bākules izstrādātais Bauskas vecpilsētas reģenerācijas plāns, man neizprotamu iemeslu dēļ, joprojām tiek piesaukts, turklāt pilnīgi ignorējot tā būtību. Destruktīvi un degradējoši procesi Bauskas vecajā daļā ir tik ļoti strauji attīstījušies, ka arī šis projekts vairs neko nevar atrisināt. Pilsētas centra turpmāko likteni tagad var tikai zīlēt – asfaltā. Ja tuvāko gadu laikā netiks atrisināts apvedceļa jautājums, pieļauju, ka arī vēl esošās vecpilsētas daļas būs apdraudētas. Ja netiks risināti pilsētbūvniecības jautājumi, tā paliks izkropļota un nepievilcīga pilsētas daļa. Ja netiks risināti vecpilsētas sociālās un ekonomiskās attīstības jautājumi, tā paliks vecu un sociāli degradētu iedzīvotāju pajumte un nožēlojami eksistēs visu atlikušo laiku.
Varbūt šai pilsētai vajadzētu nomainīt vārdu? Tā tik un tā vairs nebūs Bauska.
M. PUTNIŅA, Bauskas rajona galvenā valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore
***
Skaidrojums
Kultūras pieminekļu sarakstā pilsētbūvniecības termins parādījās tikai 1983. gadā, atsevišķi apstiprinot pilsētbūvniecības pieminekļu grupu.
Aizsargājamās vērtības pilsētbūvniecības piemineklī ir:
pilsētas plānojums, ko veido gruntsgabalu izvietojums un ielu tīkls;
attiecības starp dažādiem telpiskiem veidojumiem – celtnēm, zaļajiem masīviem un atklātiem laukumiem;
celtņu ārējā veidola un interjera īpatnības, ko nosaka mērogs, proporcijas, stils, konstrukcijas, materiāls, krāsojums un apdare;
attiecības starp vēsturisko pilsētu vai apdzīvotu vietu un apkārtējo vidi – gan dabisko, gan mākslīgi veidoto;
dažādas funkcijas, kas vēsturiskajai pilsētai piemitušas laika gaitā.
***
Arhitektūras mantojums ir tāds garīgais, kultūras, sociālais un ekonomiskais kapitāls, kura vērtība ir neaizvietojama.
Katra paaudze atšķirīgi interpretē pagātni un gūst no tās jaunus iedvesmas avotus.
Šis kapitāls ir veidojies vairāku gadsimtu laikā: jebkuras tās daļas iznīcināšana padara mūs nabadzīgākus, jo nekas jauns, ko mēs radām, kaut arī vērtīgs, nespēj aizstāt zaudēto.
Eiropas harta par arhitektūras mantojumu
