Bauskas muzejā pērnā gada izskaņā darbojās ikonogrāfijas meistarklase. To vadīja Rīgas ikonu glezniecības darbnīcas «Eleusa» pasniedzējas Anna Zandberga-Šenke un Evija Rudzīte, kā arī māksliniece Ance Gricmane.
Meistarklase tika sarīkota pēc baušķenieku iniciatīvas. Interese par ikonogrāfiju bija pārsteidzoša. Nodarbībās piedalījās ap 20 dalībnieku no Bauskas, Rundāles, Iecavas, Vecsaules, Īslīces.
Apmeklētāju iniciatīva
Pagājušā gada decembrī, kad Bauskas muzejā atklāja Latvijas ikonogrāfijas biedrības un darbnīcas «Eleusa» mākslinieku ikonu un Bizantijas ornamentu paraugu izstādi, baušķenieces Aija Ušerovska un Olita Dzelzkalēja ierosināja muzejā organizēt meistarklasi. Šo ideju par lielisku atzina Bauskas muzeja speciāliste Ilga Balode. Darbnīcas «Eleusa» vadītāja Anna Zandberga-Šenke un viņas kolēģes bija ļoti atsaucīgas.
Ikonu izstādes slēgšanas dienā viņas ieradās muzejā, kur piecas stundas vadīja nodarbību iesācējiem. Bez ilgas un nopietnas sagatavošanās un pieredzes ikonu neviens uzgleznot nevar, tādēļ uzdevums bija daudz vienkāršāks. Meistarklases dalībnieki gleznoja Bizantijas ornamentu paraugus, mācoties tehniku, ko izmanto ikonu gleznošanā. Ornamenta kopija tika darināta uz akvareļpapīra ar temperas krāsām, kuru saistviela ir svaigas olas dzeltenums. Nodarbību apmeklētāji iemācījās pagatavot krāsas, pigmentus sajaucot ar olu. Ar visiem nepieciešamajiem darba piederumiem dalībniekus nodrošināja meistarklases vadītājas. «Bauskas Dzīve» vēroja procesu, sarunājās ar gleznotājiem un meistarklases vadītājām.
Akvareliskuma efekts
Ikona ir pareizticīgo baznīcas sakrālās mākslas veids, kas balstīts gadsimtos veidotā kanonā un tradīcijās. Gleznošanas tehnika nav mainījusies kopš ikonu gleznošanas pirmsākumiem 12. gadsimtā. Ikonas glezno uz koka dēlīšiem, vispirms īpaši apstrādājot pamatni jeb levkosu.
«Temperas krāsām piemīt brīnišķīga īpašība – tās var būt gan sedzošas, gan caurspīdīgas, kad krāsas slānīši tiek klāti cits virs cita, panākot akvareliskuma efektu. Šo paņēmienu – pludināšanu – Bauskas muzeja meistarklasē izmantojām ornamenta gleznošanā uz papīra. Pirms katras nākamās krāsu kārtas uzklāšanas papīru žāvējām ar fēnu, bet, gleznojot ikonas uz koka dēlīšiem, tā nedarām. Vienu neliela izmēra ikonu mākslinieks parasti glezno vienu, divus vai trīs mēnešus, bet lielformāta – pusgadu,» skaidro Anna Zandberga-Šenke.
Restauratori un amatieri
Nodarbībā piedalījās amatieri un mākslinieces ar pieredzi Rundāles pils glezniecības restaurācijā Laura Ikerte, Inese Mežkaze, Gundega Liepa, Olita Dzelzkalēja un Aija Ušerovska. Pirmo reizi ar smalkām otiņām un krāsām darbojās īslīciete Valija Reinicāne. Nodarbībā piedalījās arī viņas meita Nellija. Dāmas bija pozitīvu emociju piepildītas un nedaudz izbrīnītas, ka uzdevumu spējušas paveikt.
Meistarklasē pavadītās stundas par ļoti rosinošām uzskata Vecsaules pamatskolas skolotāja un vietējā amatierteātra režisore Gunta Siliņa. Viņa atzīst: «Nodarbība šķita kā meditācija. Laiks pagāja nemanot. Apzinos, ka tas bija mirklītis no dižā skaistuma un noslēpuma, kas piemīt sakrālajai glezniecībai.»
Jaunākais dalībnieks bija amatiermākslinieces Sintijas Kalējas septiņus gadus vecais dēlēns Kārlis. Arī viņš gleznoja, tikai savā manierē, un priecājās par paša izdomāto abstrakto kompozīciju.
Ļoti sarežģīta tehnika
Iespaidos par meistarklasi dalās Rundāles novada grafiķe, keramiķe un restauratore Laura Ikerte: «Ir bezgala jauki darboties profesionāļu vadībā un apgūt pilnīgi jaunas lietas. Temperas pludināšanas tehnika ir ļoti sarežģīta, daudzslāņaina. Tas nebija vienkārši. Tik ļoti koncentrējos, ka nepamanīju aizritam daudzas stundas. Īpaši komplicēta bija noslēguma fāze. Gleznojot šajā tehnikā, māksliniekam nemitīgi jādomā. Nekādas brīvas izpausmes vai improvizācijas nav iedomājamas. Nodarbībā labi sapratu, ka ikonas nevar gleznot jebkurš. Tā ir ritualizēta nodarbe, kas prasa ārkārtīgu iedziļināšanos un cieņu pret tradīciju. Pirmo reizi gleznoju olas temperas tehnikā, kas man ir jauna pieredze. Meistarklasē paguvām tikai mazliet ielūkoties ikonu gleznošanas pasaulē. Lai to izprastu un iedziļinātos, ir ļoti daudz jāmācās, jāizglītojas arī teoloģijā. Nodarbība bija neizsakāmi vērtīga, jo vadītājas ar katru dalībnieku strādāja individuāli un dāsni dalījās pieredzē.»
Olita Dzelzkalēja teic, ka ikonu gleznošanas tehnikas apgūšana ir viņas īstais aicinājums. Olita ir nolēmusi pieteikties ikonogrāfijas programmā darbnīcā «Eleusa».
Visus dalībnieku gleznotos darbus Anna Zandberga-Šenke nofotografēja un atbildēja uz daudziem interesentu jautājumiem. «Esmu sajūsmināta par meistarklases apmeklētājiem un rezultātu. Ja cilvēkiem process patīk, ja darbi lieliski izdevušies, ko gan vēl es varu vēlēties?» rezumē Anna. Viņa piekrita pirms Lieldienām Bauskas muzejā sarīkot vēl vienu ikonogrāfijas meistarklasi.
Izstrādā doktora darbu
Māksliniece Ance Gricmane spriež, ka Bauska ir mākslai ļoti atvērta pilsēta. Viņa vairākkārt ir bijusi arī Bruknas muižā un Vecumnieku novada Skaistkalnes paulīniešu klosterī. Priesteris Andrejs Mediņš Ancei piedāvāja gleznot freskas Bruknas jaunajā Svēto apustuļu kapelā. Diemžēl māksliniece bija spiesta atteikties, jo šogad viņai ir jāpabeidz un jāaizstāv doktora darbs par tēmu «Pēc 1990. gada veidotās altārgleznas Latvijas katoļu un luterāņu baznīcās». Ance studē Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūrā. Viņa ir piedalījusies plenērā «Bauskas vasara». Drīz Ance plāno vēlreiz tikties ar priesteri Mediņu, lai apspriestu idejas par jaunās kapelas interjera māksliniecisko risinājumu un dalītos pieredzē.
Rīgā māksliniece vada ikonogrāfijas privātstundas šauram interesentu lokam, piedalās darbnīcas «Eleusa» mākslas aktivitātēs. Vasarā ikonu gleznotājas vada nodarbības pareizticīgo draudzes nometnē Vidzemē. Nesen ir saņemts uzaicinājums organizēt ikonu gleznošanas meistardarbnīcu Nīderlandē. Par darbnīcas «Eleusa» mākslinieku veikumu interesējas Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents, mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis. Viņš organizēja ikonu izstādi LZA.
