Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja darbinieki 19. maijā aicināja interesentus uz Annas Smilgas senatnīga friziersalona atklāšanu un Valmieras muzeja tērpu skati.
Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja darbinieki 19. maijā aicināja interesentus uz Annas Smilgas senatnīga friziersalona atklāšanu un Valmieras muzeja tērpu skati.
Muzeja direktore Baiba Šulce sacīja, ka iecere radīt kaut ko izklaidējošu un neparastu ir īstenojusies. Unikālu kolekciju, kurā eksponēti Latvijas brīvvalsts laikā izmantotie friziera darbarīki, piedāvāja Bauskas vecākā friziermeistare Anna Smilga. Viņa šajā amatā strādājusi gandrīz 60 gadu. Bauskas pilsētas Domes priekšsēdētāja vietniece Inta Baltgalve viņai pasniedza pateicības rakstu, rajona Padomes vārdā sveica galvenā valsts kultūras inspektore Bauskas rajonā Sarmīte Zvirbule. Apsveicēju pulkam pievienojās arī muzeja darbinieki, godinot friziermeistari Mārīti Mucenieci par atsaucību frizierdarbnīcas iekārtošanā.
Meistare Anna Smilga viesmīlīgi uzņēma visus interesentus retrostila darbnīcā un par katru eksponātu sniedza skaidrojumu. A. Smilga stāstīja par pieredzi savā arodā, kā arī demonstrēja muzejam dāvinātos, eksponētos darbarīkus, arī pašas zīmētas frizūras. Apmeklētājus pārsteidza neparastā ierīce ilgviļņu veidošanā. Pati friziere par efektīgāko eksponātu uzskata matu veidotāju, mūsdienās zināmo fēnu. Viņasprāt, tagadējās frizūrās ir vērojama paviršība. Anna Smilga jutās sajūsmināta par frizētavas izveidi, jo ir radīta mājvieta pagātnes atmiņām.
Svētku dienas otrā daļā viesi muzeja pagalmā varēja vērot profesionālu Valmieras muzeja darbinieku modes šovu.
«Modes šova nosaukums «Harmonija, kanons un kaprīze» raksturo indivīda saistību ar tērpu. Tajā cilvēks nekad nav varējis justies brīvs, turpretī tērps harmonizē ar personību. Sievietes visos laikmetos ir ieviesušas daudz aksesuāru,» sacīja šova vadītāja un Valmie- ras muzeja direktore Iveta Blūma.
Šovu atklāja valmierieši, tērpušies akmens laikmeta kažokādas aizsegos ar kaulu rokās. Viņu dabisko sniegumu novērtēja pat skatītāju vidū sēdošs suņuks. Vēsturisko tērpu stilus raksturoja arī attiecīgā laikmeta mūzika, kā arī to īpašās pazīmes saistībā ar cilvēka statusu. Luksus laikmets – ro- koko – akcentēja sabiedrībā neparastus uzskatus par tīrību, kad arī uznācienā ciemiņi atklāja «blusu slazdus» gan frizūrām, gan ķermenim. Šāds šovs liek izvērtēt tērpu pasauli no pagātnes līdz mūsdienām. Arī muzeja darbinieces neslēpa savu atraktīvismu un raksturoja 20. gadsimta 30. gadus. Raitis Ābelnieks no Bauskas muzeja demonstrēja iekārojamākā cilvēka statusu – virsnieku. Apmeklētāji veltīja skaļas ovācijas kolhoznieces un strādnieka uznācienam, viņu tērpus papildināja neskaitāmas medaļas. Valmieras muzeja krājumu glabātāja Indra Vīlistere bija sajūsmā par baušķenieku atbrīvotību. 90. gadus raksturoja racionāls ādas apģērbs. Tērpos tika atklāta sievietes loma – gan visu varoša, gan bezpalīdzīga.
Sarīkojuma apmeklētājiem bija iespēja ziedot bīdermeiera stila mēbeļu restaurācijai, tādējādi piedaloties loterijā. Muzeja direktore Baiba Šulce un Tautas lietišķās mākslas studijas «Bauska» vecākā meistare Ināra Zalstrupa bija apmierinātas ar burvīgo svētku norisi. «Šī ir jauna iespēja publikai apmeklēt muzeju un redzēt kaut ko oriģinālu, gūstot jaukus mirkļus,» tā Baiba Šulce.
L. JAUDZEMA,
rajona Bērnu un jauniešu centra žurnālistikas pulciņa dalībniece
