Gailīšu pagasta sirmgalve nonākusi neapskaužamā situācijā. Ierobežotās kustības liedz pensionārei izmantot sabiedrisko transportu, bet maksas pakalpojums iecērt pamatīgu robu kundzes budžetā. Savu sūro ikdienu viņa uzticējusi laikrakstam cerībā, ka situāciju varētu palīdzēt kaut kā risināt.
Bauskas novada iedzīvotājai rit astoņdesmit pirmais mūža gads, kustību traucējumu dēļ piešķirta pirmās grupas invaliditāte. Pie pensijas papildus divreiz gadā viņa saņem 79 eiro. Vecumā kaites tik nākot klāt, nedienas esot ar redzi. Mazdēls pierakstījis rindā uz valsts apmaksātu operāciju, taču trīs gadus pensionāre gaidīt nav varējusi. «Bijām izmisumā, līdz Bauskas dakterīte ieteica Latvijas-Amerikas klīniku, kas, ja par saviem līdzekļiem veic operāciju, esot lētākā. Pati saviem spēkiem sameklēju braucamo, aizdevos uz konsultāciju, kur mani apskatīja un noteica, ka steidzami nepieciešama operācija. Vienu aci glāba, bet otrā ir pilnīgā tumsā. Taču mediķiem paldies, ka vismaz ar vienu kaut ko redzu,» stāsta Gailīšu pagasta iedzīvotāja.
Viņa ir neizpratnē, ka šādā kritiskā reizē pašai ir jāmeklē transports, lai varētu doties vizītē pie ārsta. Lai brauktu uz minēto acu operāciju, sirmgalve pati sameklējusi vedēju, bet nav palaimējies, jo ceļā uz Rīgu iekļuvuši avārijā. «Mūs ar šoferīti abus aizveda uz Jelgavas slimnīcu, mani pat neapskatīja, neko nepārbaudīja un no slimnīcas izrakstīja. Nevienu neuztrauc, kā teju akla invalīde ar kustību traucējumiem varētu viena pati nokļūt atpakaļ Gailīšu pagastā. Labi, ka pazīstami cilvēki palīdzēja man aizbraukt mājās. Taču pēc tam kļuva nelāgāk. Nākamajā dienā kaimiņiene izsauca Bauskas aprūpes nodaļas mašīnu, kas mani nogādāja Bauskas slimnīcā, jo ātro palīdzību saukt neuzdrošinājos, tā mani atkal būtu aizvedusi uz Jelgavu. Bauskā man konstatēja smagas pakāpes smadzeņu satricinājumu, un es ārstējos divas nedēļas,» klāsta invalīde.
Viņa vēlas zināt, vai Bauskas novadā ir, kur vērsties invalīdiem pēc transporta. Bauskas slimnīca piedāvājot, taču tas esot ļoti dārgs pakalpojums, vienā reizē par atvešanu uz Bauskas slimnīcu maksājusi 70 eiro. Salīdzinājumam – ar privāto taksometru līdz Jelgavai pensionāre aizbraukusi par 48 eiro. Bauskas pašvaldības sociālajiem darbiniekiem taujājusi pēc palīdzības, taču saņēmusi atteikumu, jo šāda transporta neesot. «Vairāk es nezinu, kur vērsties pēc palīdzības. Mani bērni dzīvo tālu no manis, esmu pilnīgi viena, paldies kaimiņienei, kura atnes produktus no veikala. Pa vasaru man palīgā atbrauc mazdēls, pļauj, grābj, ravē, iet uz veikalu un mani apkopj, jo pati nevaru. Esmu vaicājusi sociālajiem darbiniekiem, vai nevarētu kaimiņieni vai mazdēlu man noformēt kā aprūpētāju, vismaz man būtu viņiem, ko samaksāt. Uz to arī sociālie darbinieki atbildēja noraidoši.
Vai Bauskas novads nevarētu nodrošināt vismaz vienu automašīnu, kuru varētu izmantot šādi ļaudis? Par degvielu, protams, ir gatavi maksāt,» teic sirmgalve.
Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina paskaidroja, ka pašvaldība šādu pakalpojumu nesniedz, bet esot iecere, ka to varētu nodrošināt ar vispārējā tipa pansionāta «Derpele» īpašumā esošā specializētā transportlīdzekļa palīdzību. Tas gan arī noteikti nebūšot bezmaksas pakalpojums. Taču par to, kādas varētu būt šī pakalpojuma izmaksas, vēl netiekot runāts, saka I. Šomina.
