Ievēlēta jauna Bauskas pilsētas pensionāru padome.
Ievēlēta jauna Bauskas pilsētas pensionāru padome. Vecie ļaudis vienojās, ka padomes priekšsēdētāja paliek iepriekšējā – Gaida Slišāne. Nav tā īsti saprotams, kas šī ir par visu pilsētas pensionēto ļaužu padomi. Pēc maniem novērojumiem, represēto pensionāru pārstāvja tajā nav. Invaliditātes pensionāru pārstāvja arī nav. Tiem katram sava apvienība un biedrība. Pilsētas visu pensionāru kopīgo interešu kopīga apspriešana nenotiek.
Katrs par sevi. Iznāk tā, ka pilsētas pensionāru padomē visi pilsētas pensionāri sadalījušies kā vecos laikos: kņazistēs un hercogistēs, katrs ar savu ārpolitiku un ķeizariem. Apspriežot lielās un kopīgās problēmas pie viena galda, viss pārējais taču paliek, kā bijis. Citur apvienojas, bet te šķeļas. Neko vairs nevaru saprast. Jāēd laikam vairāk biezpiena.
Pilsētas pensionāru padomes sastāvs ar dažiem izņēmumiem atgādina lieliski dziedošā kora «Sarma» padomi. Tomēr atskan atsevišķu pensionāru balsis, ka padomē gribētos redzēt pensionētus ārstus, sporta pedagogus, vairāk skolotāju, inženieru, juristu, sabiedrisku darbinieku, kuriem ir organizatoriskā darba pieredze, vadot lielākus dažādi domājošu ļaužu kolektīvus.
Sirmo ļaužu jaunā «valdība» nolēma tā: viena galva gudra, bet divas gudrākas. Tāpēc turpmāk par pensionēto ļaužu kultūras dzīves vajadzībām rūpēsies cienījamās pensionāres Dzidra Levāne un Ruta Priede. Pensionāriem, kā jau cienījamiem un bagātiem ļaudīm, ir arī savs konts bankā. Šos santīmus desmit reizes pirkstos grozīs un tikai tad izdos praktiķes cienījamā Daina Sunteika un Velta Grosberga.
Pensionāru problēmas risinās cienījamā Agra Rūtenberga. Padomes darbībā nepieciešama arī saimnieciska, organizatoriska un praktiska darbība. Tāpēc par to rūpēsies Jānis Puriņš, par kuru ļaudis saka: cilvēks ar «zelta rokām». Viņam palīdzēs cienījamās un sirdī vienmēr jaunās pensionāres Janina Vesēlija un Vija Šulce. Tādu šo padomi bez kādiem tur aprakstītiem papīriem pateica priekšsēde G. Slišāne. Pensionētais fotolietpratējs Staņislavs Indriks parūpēsies, lai šo ļaužu atvasaras laiks paliek bildēs mazbērniem un vēsturei pēc tam, kad katrs savā pēcpusdienā pa skujotu celiņu aiziesim priedulāja pakrēslā. Mūža atvasara ir salda tikai dzejā.
Zaļumballes izdancotas. Citam pagātnē balto lāču laiks. Padomju desu rindas izstāvētas. Pasaules nemaldīgo «gudrības» pārciestas. Kara rētas salāpītas. Citam tās sūrst vēl šodien.
Tagad šie dzīvi palikušie ļaudis sēd pie viena galda un, galvas grozīdami, taisa savu «valdību». Padomes priekšsēdētāja G. Slišāne piekrīt, ka viņai ieteiktai padomes prioritārai darbībai jābūt rūpēm par veselības aizsardzību. Jāapgūst prasme pāragri nenovecot, lai, no rītiem pieceļoties, nav jāvaid sāpēs, lai nav jāuzmācas ārstiem. Otra prioritāte – rūpes par kultūras darbu mūža atvasarā. Lai šī atvasara nebeidzas tikai ar dienišķās maizes riecientiņu vien, dvēsele saņem savu daļu. Katrai partijai un valdībai ir sava programma. Lai šīs abas prioritātes būtu jaunās pensionāru «valdības» programma, ko piedāvāt vecajiem pilsētas ļaudīm!
Domāšanas gari atzīst, ka nākamības vadītājiem jābūt ar humanitāro izglītību. Bet šo nākamību šodien ģimenēs pie rokas vadā pensionāri – vecmāmiņas un vectētiņi. Arī viņi piedalās šīs nākamības veidošanā un humanitārajā izglītošanā ģimenēs.
