1922. gada 5. aprīlī pilsētas galva J. Varenais raksta Latvijas Sarkanā Krusta biedrībai Rīgā: «Reizē ar šo sūtam atpakaļ ziedojumu vākšanas listes trūkumcietējiem Krievijā, jo uz minētām listēm neko nebij iespējams ievākt».
1922. gada 5. aprīlī pilsētas galva J. Varenais raksta Latvijas Sarkanā Krusta biedrībai Rīgā: «Reizē ar šo sūtam atpakaļ ziedojumu vākšanas listes trūkumcietējiem Krievijā, jo uz minētām listēm neko nebij iespējams ievākt.» Var jau saprast toreizējo situāciju, jo pagājuši tikai divi gadi pēc Brīvības cīņām. Protams, ka Krievijā tolaik gāja daudz smagāk, tur bada nāvē mira iedzīvotāju tūkstoši, tomēr Latvija pati tad vēl bija humānās palīdzības saņēmēja. Piemēram, tā paša gada vasarā Bauskā 92 bērni saņēma drēbītes no Amerikas Sarkanā Krusta ziedojumiem.
19. aprīļa Domes sēdē uz vietējās ebreju draudzes lūgumu izsniegt vienreizēju pabalstu ebreju valodas skolotājam ebreju pamatskolā tika nolemts ar 11 balsīm «par» un astoņām «pret» piešķirt šim mērķim 6000 Latvijas rubļu.
Tajā pašā sēdē domnieki vienprātīgi nolēma, «ka no ledus iznestā tilta pār Mēmeles upi atjaunošana visādā ziņā nepieciešama».
