Turpinot tematu par Bauskas policistu darbību 1919. gadā, raksturošu iekšlietu darbiniekiem grūtāko un sarežģītāko laikposmu.
Turpinot tematu par Bauskas policistu darbību 1919. gadā, raksturošu iekšlietu darbiniekiem grūtāko un sarežģītāko laikposmu.
Ziņo par laupīšanām
Jau augusta beigās ienākuši ziņojumi par vietējo iedzīvotāju aplaupīšanām, kurās vainīgi bijuši vācu karavīri. Piemēram: «Naktī no 27. uz 28. augustu šajā gadā Pilsmuižas pagasta (vēlāk – Bauskas pagasts – R. Ā.) «Sunteiku» mājās četri apbruņojušies vācu zaldāti nolaupījuši Jānim Sunteikam 1260 rubļus OST naudā, 2110 rubļus cara naudā, zelta gredzenu 200 rubļu vērtībā, divi pāri vilnainu zeķu 10 rubļu vērtībā un pagasta naudu 835 rubļi OST naudā un 190 rubļi cara naudā. Paulīnei Ūdris – vienu tērauda pulksteni 100 rubļu vērtībā. Ērmanim Asman – 157 rubļi cara naudā un 10 rubļi OST naudā.»
Vēl vērienīgāka laupīšana notikusi Svitenes pagastā: «Naktī no 6. uz 7. septembri šajā gadā Ernestam Baumgartenam, dzīvo Švitenes pagasta Sudmalās, nolaupīts no 10 apbruņotiem vācu zaldātiem: 261 rublis OST naudā, 501 rublis krievu cara naudā, 3 rubļi sudraba naudas, 40 rubļi «kerenkās», viens ādas melns portmonē 30 rubļu vērtībā, 2 zelta laulības gredzeni 200 rubļu vērtībā, 2 zelta gredzeni ar akmeņiem, viens ar zilu, otrs ar gaiši zilu akmeni 150 rubļu vērtībā, viena zelta broša ar dārgakmeņiem 500 rubļu vērtībā, viena sudraba kabatas pulksteņa ķēde 45 rubļu vērtībā, viena sudraba broša 50 rubļu vērtībā, 65 mārciņas žāvētas cūkgaļas 520 rubļu vērtībā, 25 mārciņas ceptas rudzu maizes 12,50 rubļu vērtībā, 17 vistu olas 5 rubļu vērtībā, dažādas fotogrāfijas un Vilhelma Baumgartena atstāto mantojuma sarakstu.» Tādos gadījumos latviešu policisti bija pilnīgi bezspēcīgi un nespēja ne novērst šādas laupīšanas, ne arī vainīgos sodīt.
Laikrakstu «Cīņa» izmētā uz ceļa
Tolaik tikpat bīstami Latvijas valsts ienaidnieki bija arī lielinieki. Lai gan viņu rokās atradās vairs tikai Latgale, tomēr lielinieku aģitatori darbojās visā Latvijā. Pastiprināta uzmanība tika pievērsta personām, kas lielinieku valdīšanas laikā bija ieņēmušas dažādus amatus, vēlāk aizbēgušas un pēcāk atkal atgriezušās.
Minēšu kādu 1919. gada 12. septembrī datētu rīkojumu: «Bārbeles pagastā pārnākuši atpakaļ komunisti. Jānis Pope, bijušais sociālās apgādības nodaļas priekšnieks, dzīvo tagad Baznīckrogā, un Jānis Girķis – komunistu partijas biedris, dzīvo Zvirbuļu mājās, bijušais Izpildu komitejas priekšsēdētājs Bārbelē, vēlāk Bruknā kara revolucionārās komitejas priekšnieks. Abas personas neesot reģistrējušās, tamdēļ uzdodu jums nekavējoši uzsākt izziņas pret šīm personām un, skatoties pēc ievākto pierādījumu svarīguma, vaj nu apcietināt, jeb paturēt zem policijas uzraudzības.»
Cits ziņojums liecina, ka naktī no 14. uz 15. septembri bijis izkaisīts lielinieku laikraksts «Cīņa» uz Bauskas–Jelgavas ceļa netālu no pilsētas. Tālab 22. septembrī apriņķa priekšnieks uzdod «izdarīt enerģisku izziņu un meklēt pēc «Cīņas» izplatītājiem».
Apcietina apriņķa priekšnieku
Bermontiešu uzbrukums Rīgai sākās 8. oktobrī, bet jau pirms tam avantūristi nodrošināja aizmuguri, atbruņojot un apcietinot latviešu komandantūru kareivjus un policijas galvenās amatpersonas. Bauskas pilsētas policijas priekšnieku Kārli Puķīti un 1. iecirkņa priekšnieku Mārtiņu Bērzepānu apcietināja 6. oktobrī.
Ir saglabājies dokuments vācu valodā, kurā 9. oktobrī apriņķa priekšnieks Kārlis Rimdžūns lūdz Bauskas komandantu fon Settekornu atbrīvot minētos policistus. Arestēto atbrīvošana nenotika, bet apcietināja pašu apriņķa priekšnieku, viņa sekretāru un arī 2. policijas iecirkņa priekšnieku.
Nonāk divdomīgā situācijā
Daudzi zemāka ranga policisti vēlāk nonāca visai divdomīgā situācijā, jo turpināja pildīt amata pienākumus un no bermontiešiem saņēma naudu. 1919. gada 2. decembrī pēc bermontiešu padzīšanas tika nopratināts Skaistkalnes vecākais policijas kārtībnieks Jēkabs Lujāns, kurš stāstīja: «Mani 27. oktobrī Šēnbergā atbruņoja Avalova karaspēka zaldāti, pie kam tūliņ komandants pavēlēja izpildīt policista pienākumus bez ieročiem.
Vēlāk 30. oktobrī mani pārveda par policistu uz Vecsaules pagastu, kur izpildīju policista pienākumus līdz 16. novembrim. Dienestu izpildīt biju spiests ar svaru, pie kam dienestā būdams izpildījis tikai to, kas zīmējās uz kārtības uzturēšanu pagastā. Kā liecinieks, kurš varēs apliecināt, ka es Bermonta valdības pabalstījis neesmu un cituri neko pretlikumīgu neesmu izdarījis, vienīgi rīkojumus pēc Pagaidu valdības ievestas kārtības, lūdzu nopratināt Vecsaules pagasta priekšnieku Vili Lavenieku un rakstvedi Mārtiņsonu…» Pēc šīs lietas izmeklēšanas 1920. gada 12. janvārī apriņķa priekšnieks nolēma atstāt J. Lujānu policijas dienestā.
