Novembrī, kad svinamas Latvijas valsts tapšanā nozīmīgas dienas, vairāk tiek runāts par karavīru nopelniem.
Novembrī, kad svinamas Latvijas valsts tapšanā nozīmīgas dienas, vairāk tiek runāts par karavīru nopelniem. Piedāvāju lasītājiem informāciju par policistu darbību Latvijas valstij izšķirīgos notikumos.
Siro laupītāji un lielinieki
Tikko pasludinātās Latvijas Republikas Pagaidu valdība 1918. gada 8. decembrī iecēla augstākās policijas amatpersonas Bauskas apriņķī. Jau pēc mēneša mūsu pilsētā varu pārņēma lielinieki, kuri šeit noturējās līdz 1919. gada marta beigām. 4. aprīlī Bauskā tika atjaunota Latvijas Pagaidu valdībai uzticīgu policistu darbība. Tolaik trūka gan šī amata profesionāļu, gan materiāla nodrošinājuma, bet par darba trūkumu nevarēja žēloties.
Apriņķa teritorijā darbojās laupītāju bandas un lielinieku aģenti, kā arī bija visai pretrunīgas attiecības ar šeit izvietoto vācu karaspēku. Faktiski tolaik Bauskas apriņķī bija divvaldība: Latvijas Pagaidu valdības iestādes un vācu karaspēka komandantūras, kas sākotnēji bija pakļautas Dzelzsdivīzijas komandierim fon der Golcam, bet vēlāk – krievu avantūristam Bermontam-Avalovam. Kādu laiku abas iestādes pat sadarbojās, ja neskaita dažus starpgadījumus, bet 1919. gada rudenī izraisījās atklāta konfrontācija.
Par policistu darbību 1919. gadā liecina arhīva dokumenti. Kādai arhīva lietai ir visai intriģējošs nosaukums: «Akti par slepeniem rakstiem». Tajā atrodamas ziņas par pretvalstiski noskaņotām personām, piemēram: «Slepeni. No Bauskas apriņķa priekšnieka 19. jūnijā 1919. gadā. Pēc ienākušām ziņām Rundāles pagastā atgriezušies mājās šā pagasta lielinieku komitejas vīri, kuri ņēmuši dalību pie Hintšeļa noslepkavošanas, tāpēc uzdodu Jums minētās personas arestēt un izdarīt izmeklēšanu, noklaušinot Hintšel kundzi un Štrauhman kungu, dzīvojošus Rundālē.»
Noraida valsts valodas nepratējus
Starp tā laika dokumentiem atrodamas arī vācu komandantu izdotas apliecības vācu valodā, kas apstiprina, ka tāda un tāda persona ir policists un drīkst nēsāt šaujamieroci. Arī kādā pavēlē Bauskas pilsētas policijas priekšniekam apriņķa priekšnieks pavēl «..gādāt, ka visiem Jūsu rīcībā atrodošamies policijas kārtībniekiem būtu no vietējā komendanta apzieģelētas roku saites».
Vācu un latviešu attiecības raksturo arī Bauskas apriņķa priekšnieka rakstītā vēstule uz Pagaidu valdības Iekšlietu ministriju, prasot padomu: «Pie manis griezušies daži vācu zaldāti ar lūgumu pieņemt viņus policijā par kārtībniekiem ar nolūku palikt par Latvijas pavalstniekiem. Tā kā šīs personas ir pie vāciem piederīgas un neprot latviešu valodu, tad lūdzu darīt man zināmu, vai viņus pieņemt minētā dienestā.» Vēlāk saņemtā atbildē lasāms, ka «Vācijas pavalstnieki un pilsoņi, nepārvaldoši latviešu valodu, nevar tikt uzņemti policijas dienestā».
Par sarežģījumiem latviešu un vācu attiecībās vēsta kāds ar 25. jūniju datēts dokuments, kurā ziņots par latviešu policistu izlikšanu no dzīvokļa Vecumniekos: «..laipni lūdzu Iekšlietu ministriju spert soļus, lai policijas kārtībnieki tiktu izsargāti no šādām varbūtībām un viņiem nolaupītās mantas tiktu atdotas atpakaļ. Ja policijas kārtībniekiem nav apliecības izdotas no Dzelzsdivīzijas, tad viņiem tiek no vāciem draudēts atņemt ieročus.»
Grib aizturēt zirgu zagli
Līdztekus visām iepriekšminētajām klapatām nācās veikt arī tiešos pienākumus. Apkarojot zagļu bandas, dažbrīd bija jāsadarbojas ar kaimiņapriņķiem. 28. augustā Jaunjelgavas apriņķa priekšnieks nosūtīja vēstuli amata brālim Bauskā: «Pēc ienākušām ziņām man zināms, ka 4. septembrī šajā gadā uz Šēnbergas tirga ieradīsies pazīstamais zirgu zagļu bandas vadonis Joskis Guts. Pazīšanas zīmes: ap 35 gadi vecs, vidēja auguma, pilnīgs, ar pilnīgu ģīmi, ūsas iebrūni dzeltenas, bez bārdas. Līdz ar viņu darbojas arī kāds Naruška, ap 30 gadu vecs, zema auguma, paresns, ar ūsām, bez bārdas. Lūdzu spert attiecīgos soļus minētā Guta un Naruškas apcietināšanai, nogādājot zem stingras apsardzības manā rīcībā.» Šķiet, ka toreiz minētos zagļus nav izdevies aizturēt, jo par to nekādas ziņas nav atrodamas.
Tolaik Bauskas pilsētā bija 23 policisti, apriņķa 1. iecirknī (Bauskas, Rundāles, Mežotnes, Codes, Vecsaules, Jaunsaules, Skaistkalnes, Bārbeles, Bornsmindes, Svitenes, Ceraukstes un Bruknas pagastā) bija 47 kārtības sargātāji, bet 2. iecirknī (Vecmuižas, Iecavas, Grīnvaldes, Kroņa Misas, Stelpes, Mercendarbes, Līves – Bramberģes, Baldones un Tomes pagastā) kalpoja 29 policisti. Kāds cits saraksts uzrāda, ka 38 policistiem ir izsniegts pa šautenei un 30 patronām katram, trijiem no tiem ir bijušas arī pistoles.
Turpinājums sekos.
