Tikai 38 Jēkabpils zonas cukurbiešu audzētāji apņēmušies saknes piegādāt Jelgavas un Liepājas cukurfabrikai.
Tikai 38 Jēkabpils zonas cukurbiešu audzētāji apņēmušies saknes piegādāt Jelgavas un Liepājas cukurfabrikai.
Paredzams, ka abi uzņēmumi no Bauskas rajona papildus plānotajam daudzumam varētu saņemt 30 tūkstoš tonnu sakņu.
Jāsteidz iesniegt pieteikumus
Aptuveni lēšot, pārstrādei tiks novākta raža no nepilniem deviņsimt hektāriem. Tādus aprēķinus «Bauskas Dzīves» redakcijai sniedz rajona Lauksaimniecības departamenta (LD) galvenais agronoms Inārs Cielava. Tātad nepilni divtūkstoš hektāru cukurbiešu tiks aparti.
I. Cielava atgādina, ka palicis tikai desmit dienu, lai varētu iesniegt subsīdiju pieteikumus par platībām, kurās izaudzētās cukurbietes nenovāks un nepiegādās pārstrādes uzņēmumiem. Pēc Zemkopības ministrijas rīkojuma līdz 20. novembrim jābūt skaidrībai, cik daudz cukurbiešu lauku apars. Vēlāk subsīdiju pieteikumus vairs nepieņems. Ja kāds būs nokavējis, tad nevarēs cerēt uz 150 latu lielo kompensācijas subsīdiju otro daļu par ieartajām bietēm. LD informē, ka pirmo daļu – Ls 200 par hektāru – saņēmuši gandrīz visi Jēkabpils zonas cukurbiešu audzētāji. Nauda vēl nav pārskaitīta tiem, kuri novēloti iesniedza pieteikumus.
Piespiedu eksperiments
Daudzi mūsu rajona lauksaimnieki bija aprēķinājuši, ka sakņu glabāšana tomēr nav izdevīga. SIA «Ceraukstīte» viena no pirmajām izlēma, ka netērēs laiku, darbu un naudu ražas ieziemošanai. Sabiedrība cukurbiešu laukus sadiskoja un tad uzara. Klientu kooperatīvā sabiedrība «Uzvaralauks» no 656 iesētajiem hektāriem līdz pirmdienai, 8. novembrim, bija aparusi 250 hektāru. Sabiedrības valdes priekšsēdētājs Māris Purmalis saka: «Nav vārdos izsakāma tā izjūta, kad zem lemešiem paliek tik laba raža, pat līdz 50 tonnu no hektāra. Katrs taču prot izrēķināt, cik daudz varētu nopelnīt, ja bietes būtu iespējams nodot pārstrādei. Paredzamie zaudējumi liek mums rīkoties drakoniski, brīdinājumus par atbrīvošanu no darba saņēmuši simt divdesmit strādājošo.»
Arī Vecsaules pagasta zemnieku saimniecība «Leriķi» novāca tik daudz sakņu, cik bija paredzēts līgumā, un atlikušās platības apara.
LD galvenais agronoms I. Cielava, kuram ir ilggadēja lauksaimnieka prakse, uzsver, ka tikai pavasarī varēs spriest, kādas būs šī rudens piespiedu eksperimenta sekas. Laika apstākļi un sala stiprums noteiks, kā apartās cukurbietes «uzvedīsies». Aukstā ziemā tās sasals, bet pretējā gadījumā saknes zemē var labi uzglabāties.
Meklē vecos pagrabus un lopbarības novietnes
Zemnieku saimniecība «Eriņi» uzskata, ka nedrīkst atļauties 75 hektāros izaudzēto ražu nenovākt, jo paņemtie kredīti ir jāatmaksā un saimniekošanā nedrīkst pieļaut zaudējumus. Andris Grantiņš stāsta, ka cukurbiešu glabāšanai izīrēts sakņu pagrabs, kas atrodas Dāviņu pagastā. Šajā novietnē sabērts 500 tonnu, nodrošināta ventilācija. Pašlaik novāktā raža uzglabājas labi. Ja temperatūra pazemināsies tik daudz, ka bietes sāks sasalt, tad paredzēta telpas apsilde. «Eriņi» cukurbietes šoruden piegādājuši Jelgavas fabrikai. Ievērojot grafiku, nav bijis jāstāv rindā, izvesti arī graizījumi.
Paju sabiedrība «Līdums» līdzīgi kā zemnieki Grantiņi vienu daļu novāktās ražas sabērusi slēgtā novietnē bijušajā Skalderu kompleksā. Arī šeit nodrošināta ventilācija. Sakņu ziemošanai vēl izmanto skābbarības tvertnes, kas saglabājušās pie kādreizējām fermām. Kamēr laiks bija silts, biešu krājumi netika piesegti.
SIA «Lielmežotne» plāno glabāt ap 4000 tonnu sakņu, informē sabiedrības direktors Jānis Rāzna. Kaudzes izveidotas uz lauka, taču to piesegšanai salmu nepietiek. Graudaugu kulšanas laikā nebija zināms, ka cukurbietes vajadzēs ieziemot. Nav arī garantijas, kā tās saglabāsies līdz decembrim un janvārim. Labākajā gadījumā ieņēmumi no cukurbiešu audzēšanas būs tikai viena trešdaļa salīdzinājumā ar pagājušo gadu.
I. Cielava secina, ka mūsu rajona lauksaimnieki, ilgi būdami neziņā par Jēkabpils cukurfabrikas darba sākšanu šajā sezonā, nebija laikus domājuši un sagatavojušies sakņu glabāšanai. Daudzām saimniecībām nemaz nav salmu, jo tie, graudaugus vācot, tika sasmalcināti. Ne tikai praktiski, arī psiholoģiski zemkopji nespēj piemēroties jaunajiem nosacījumiem. Līdz šim vairākumam mūsu rajona cukurbiešu audzētāju rudens ritums bija gluži citāds. Šis gads kļūs par robežšķirtni daudziem lauku saimniekiem, kuri peļņu ieguva, audzējot saldās saknes.
Fakti
Pēc SIA «Latvijas cukurs» prognozēm cukurbiešu vidējā ražība Zemgalē tuvojas 50 tonnām no hektāra, Latgalē – 30 tonnām.
Vidējais cukura saturs saknēs ir ap 17 procentu.
Jelgavas cukurfabrikas pārstrādes jauda diennaktī tuvojas 3000 tonnām, Liepājas cukurfabrikas – 1800 tonnām.
