Tiesnešus nosaka, lietas sadalot elektroniski.
Tiesnešus nosaka, lietas sadalot elektroniski
Iedzīvotāju ticība tiesu varai Latvijā, nepilnības likumdošanā, kas attiecas uz interneta vidi, Vecumnieku cietuma liktenis. Tās bija tikai dažas no tēmām, par kurām ar “Bauskas Dzīvi” pagājušajā nedēļā runāja tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.
Ministrs ir pārliecināts, ka tiesu sistēma valstī tiek arvien vairāk sakārtota. Netieši atsaucoties uz pērn izdotās grāmatas “Tiesāšanās kā ķēķis” radīto ažiotāžu, ministrs atzina, ka tajā minēto pagātnes notikumu iespējamība mūsdienās ir tikpat kā izskausta. Kā vienu no svarīgākajiem faktoriem uzticības paaugstināšanai tiesās G. Bērziņš minēja lietu elektronisko sadali, kas izskauž negodīguma iespējamību tiesnešu izvēlē. Arī izveidotais tiesnešu palīgu institūts garantē lielāku tiesnešu neatkarību.
Ir mazāk sūdzību
Ministrs atzina, ka pēdējā laikā ievērojami samazinājies saņemto sūdzību skaits par tiesnešu darbu. Ministrijas vadībā rit intensīvs darbs, lai paaugstinātu tiesnešu atbildību par savu veikumu. Izveidota tiesnešu ētikas komisija, kurā darbojas arī Bauskas rajona Tiesas priekšsēdētāja Iveta Andžāne.
Savukārt faktu, ka liela daļa lietu pēc to izskatīšanas pirmās instances tiesā tiek pārsūdzētas, ministrs neatzina kā tiesu darba kvalitātes rādītāju: “Mums ir triju pakāpju tiesu sistēma valstī, tāpēc jebkuras personas tiesības ir pārsūdzēt tiesas spriedumu. Tiesās ieviestais sacensības princips to pieļauj.”
Valstī vienlaikus tiek veidota tiesu nolēmumu publiski pieejama datu bāze. Tādējādi maz ticams, ka tiesnesis līdzīgā lietā taisīs citādāku spriedumu, ja publiski būs pieejams cita tiesneša lemtais par līdzīgiem nodarījumiem. Ministrs atzina, ka joprojām ir daudz gadījumu, ka līdz tiesai veiktā izmeklēšanā ir daudz nepilnību, kvalitatīvi nepaveikta darba. Sabiedrība šādā situācijā gaida no tiesneša taisnīgu spriedumu, bet viņš to nevar sagatavot, jo pirms viņa nav godprātīgi strādājuši citu institūciju pārstāvji.
Vecumniekos nav būts
Stāstot par Vecumnieku cietuma nākotni, ministrs atzinās, ka šī ir vienīgā ieslodzījuma vieta Latvijā, kuru viņš vēl nav apmeklējis. Tiek analizētas iespējamās situācijas, kā varētu mainīties notiesāto personu kopskaits valstī. Ja iezīmēsies tendence palielināties ieslodzīto skaitam, noteikti tiks meklēti līdzekļi Vecumnieku cietuma remontam un iespējamai paplašināšanai. Taču pašlaik par to netiek diskutēts.
Internets ārpus likuma
“Bauskas Dzīve” interesējās, cik aktuāla ministram šķiet kontroles mehānisma izveide interneta vidē. Dažbrīd diskusijas šajā publiskajā telpā kļūst īpaši nekorektas, taču tās nevar novērst ar pašlaik spēkā esošo likumdošanu. Ministrs atzina, ka “tā ir problēma, kurai noteikti ir jāmeklē kāds risinājums”. Dažādu publisku komentāru autoriem pagaidām ir minimāla iespējamība saņemt sodu. Tehniski to grūti paveikt, arī likumdošanā šajā jomā ir daudz “robu”.
Tomēr G. Bērziņš piebilda, ka aizraušanās ar aizliegumiem, sodiem var izpausties kā vārda brīvības ierobežošana: “Taču, ja viens cilvēks nosauc otru par zagli, bet viņš nav zaglis, tad šajā situācijā jau var runāt par iespējamo personas saukšanu pie atbildības.” Ministrs solīja izrādīt iniciatīvu, pilnveidojot likumdošanu šajā jomā.
Pārzina sistēmu
Runājot par Bauskas rajona Tiesas darbu, ministrs to vērtēja pozitīvi: “Lietas tiek skatītas laikus.” Taču ilgtermiņā noteikti jādomā par telpām Bauskā. Pozitīvi, ka tiesa, policija, prokuratūra atrodas vienā ēkā. Taču tam ir arī trūkumi. Šis jautājums jāskata kontekstā ar reģionālo reformu. Ja tiesas darba apjomi pieaugs, telpu jautājums kļūs aktuālāks.
Bauskas rajona Tiesas priekšsēdētāja Iveta Andžāne atzina, ka G. Bērziņa vizīte Bauskā 23. aprīlī bijusi ļoti lietderīga: “Ministrs apskatīja telpas, aprunājās ar darbiniekiem. Spriedām par tiesu darba perspektīvu, arī reģionālās reformas kontekstā. Man jau agrāk šis cilvēks radīja pozitīvu iespaidu. Ir strādājis tiesu sistēmā, ir vienkāršs cilvēks, nerunā kā no augstiem plauktiem, bet gudri un konstruktīvi.
