Šoruden – 3. oktobrī – vēlē- sim Latvijas Republikas 7. Saeimu.
Šoruden – 3. oktobrī – vēlē-
sim Latvijas Republikas 7. Saeimu. Tā vien šķiet, ka, tuvojoties vēlēšanām, uz sabiedrību kopumā un arī uz tās elementiem spēcīgāk iedarbojas dažādi vides faktori, nereti tiek piedēvēta izšķiroša loma medicīniskajam laika tipam un citām netveramām ietekmēm. Tieši šajā laikā sabiedrībā novērojams diezgan daudz brīnumainu parādību. Šoreiz – par kādu balsojumu, kas, šķiet, ir vārda «brīnums» cienīgs.
Bauskas rajona pašvaldība
ir vienīgā Latvijā, kas vēl joprojām nav izveidojusi sava rajona Vēlēšanu komisiju. Nākot pie varas deleģētajai rajona Padomei, tai likuma noteiktajā kārtībā triju mēnešu laikā, līdz 11. martam, bija jāievēl jauna Vēlēšanu komisija. Pašlaik apstiprināti tikai četri Vēlēšanu komisijas locekļi, kaut gan jābūt septiņiem. Vēl vajadzīgs arī rezerves sastāvs. Tātad – rajona Vēlēšanu komisija joprojām nav gatava darbam.
Ko par to saka Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) Rīgā? Komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzsver, ka tas ir līdz šim nepieredzēts gadījums, jo Bauskas rajons allaž bijis pārējiem labs piemērs. A. Cimdars gan neredz iemeslu uztraukumam, jo rajona Padomes neizlēmība būtiski neaizkavē gatavošanos Saeimas vēlēšanām. Ja rajonā netiks izveidota Vēlēšanu komisija, tad CVK būs spiesta komisiju iecelt pati, jo ir pilnvarota to darīt. Tas tikai nozīmē, ka rajona Padomes visa līdzšinējā darbība, kas saistīta ar centieniem izveidot Vēlēšanu komisiju, būs bijusi tukšu salmu kulšana, laika un enerģijas šķiešana.
Nav nekāds brīnums, ja
Padomes locekļu viedokļi jautājumos, kas saistīti ar atsevišķu iestāžu finansēšanu vai tamlīdzīgām lietām, dalās. Bet, ja Padome nevar vienprātīgi atzīt par piemērotiem partiju izvirzītos kandidātus darbam Vēlēšanu komisijā, turklāt divas sēdes pēc kārtas? Īpaši «nemīluļi» rajona Padomei izrādījušies Demokrātiskās partijas «Saimnieks» izvirzītie trīs kandidāti, kuri piecdesmit procentu barjeru «nepārkāpa» ne balsojumā aprīlī, ne arī maijā, kad bija izvirzīti atkārtoti. Turklāt sēdē maijā, salīdzinot balsu skaitu katram no šiem trim kandidātiem, vairāku Padomes locekļu nostāja bija nestabila, – ja aprīlī Padomes loceklis balsoja par kādu kandidatūru, tad līdz nākamajai sēdei viņš savu nostāju mainīja tik krasi, ka vairs neuzskatīja par nepieciešamu attiecīgo kandidatūru atbalstīt. Un otrādi. Šķiet, ka balsotāji pēdējā sēdē, noskaidrojot, ka neviens no septiņiem kandidātiem nav ievēlēts, paši bija ne mazāk pārsteigti par pārējiem, kuri gaidīja balsojuma rezultātus.
Kā lai to nosauc – par absurdu vai par haosu? Skaidrs, ka Saeimas vēlēšanas notiks šā vai tā. Vēlēšanu komisijas izveide pašlaik rajonam nav «dzīvības un nāves» jautājums. Taču parādīt sabiedrībai un visai Latvijai uzskatu dažādību tur, kur varētu arī bez tā iztikt, – tas ir Padomes «sasniegums». Lieku reizi tas izraisa šaubas par Padomes locekļu spējām koncentrēt spēkus ātrai kopīgu lēmumu pieņemšanai.
