Gribēju Bauskā nopirkt pastkartītes ar Bauskas attēlu. Izstaigājusi visus iespējamos veikalus, sapratu – tā ir pārāk «ekskluzīva» manta, tādu iegādāties nav iespējams.
Gribēju Bauskā nopirkt pastkartītes ar Bauskas attēlu. Izstaigājusi visus iespējamos veikalus, sapratu – tā ir pārāk «ekskluzīva» manta, tādu iegādāties nav iespējams. Ak, nē, atvainojiet – grāmatu namā «Liepa» bija iespēja nopirkt skaistas krāsu fotogrāfijas, kurās mūsu pilsēta redzama no putna lidojuma, bet par… 59 santīmiem. Man vajadzēja 20 kartīšu, turklāt otrā pusē fotoattēliem neko uzrakstīt nevar. Viss. Sapratusi savu kļūmi, sāku meklēt kaut ko ar Latvijas, kaut vai Rīgas ainām – arī nekā. Lai nopirktu šādas kartītes, baušķeniekam jābrauc uz galvaspilsētu. Tas nu gan ir mārketings! Īpaši apstākļos, kad daudzi čīkst par bezdarbu, par naudas un peļņas trūkumu…
Atceros, man viens vietē jais uzņēmējs stāstīja, kā radusies viņa ideja uzsākt biznesu ar kādu šeit pavisam jaunu, bet latvisku pārtikas izstrādājumu – viņam to «pasvieduši» tautieši Štatos… Arī es apbrīnoju amerikāņu prasmi izdomāt aizvien jaunus naudas pelnīšanas veidus.
Amerikas Savienotajās Valstīs zemniekiem un fermeriem tāpat neklājas viegli, daudzi savas saimniecības pārdod būvuzņēmēju kompānijām. Bet daudzi izgudro desmitiem iespēju, kā pievilināt pircējus, klientus tieši savai fermai. Nedēļu nogalēs rudenī, piemēram, zemnieki savās saimniecībās rīko ražas skates (protams, notiek arī tirdzniecība) ar dažādām izklaidēm bērniem un viņu vecākiem. Ir iespēja apskatīt, nobaudīt, pārliecināties, ka tieši šeit ir visgardākais piens, vislielākie ķirbji. Rīko pat mazo rukšu skriešanās sacīkstes, izjādes ar zirdziņiem un citas atrakcijas. Tikai un vienīgi ar graudu audzēšanu vai govs slaukšanu lielas konkurences apstākļos naudu nav iespējams nopelnīt – to Savienotajās Valstīs atzīst daudzi…
Avīzē, kurā biju praksē, fotoreportieris Kristofers Stenlijs man stāstīja par sava brālēna nodarbošanos. Viņš dzīvojot Prāgā (Čehija) un meklējot amerikāņu radus Eiropā, pētot viņu ģenealoģiju, rīkojot «amīšiem» arī ekskursijas uz viņu senču dzimtajām vietām. Pētniecībai pārsvarā izmanto datoru un mormoņu (īpaša reliģija Amerikā, galvenokārt Jutas štatā) apkopotās datu bāzes.
Nobeigumā vēl kāds pastāsts «iz Amerikas». Septiņdesmito gadu sākumā Hārvardas Universitātes students Fredijs Smits par sava projekta – privātās pasta kompānijas izveide – izstrādi saņēma zemāko novērtējumu, kāds iespējams, un universitāti nebeidza… Aizdevies atpakaļ uz savu dzimto vietu Memfisā, Tenesī štatā, viņš kopā ar draugiem nodibināja Federālo eksprespastu («FedEx»). Sākums bija grūts, draudēja arī bankrots, bet tagad «FedEx» pieder pat aviokompānija, pasta piegāde tiek nodrošināta visā pasaulē. Fredijam Smitam pieder multimiljardu vērts bizness par spīti Hārvardas profesoru vērtējumam… Vai stāstiņš nav pamācošs? Un mums «balto laukumu» saimniekošanā, kur biznesa veiksmi izmēģināt, pašreiz noteikti ir daudz vairāk nekā tagad to ir ASV.
