Laikraksta «Bauskas Dzīve» 7. novembra numurā redakcijas slejā paustais viedoklis iedrošināja mani izteikt domas par skolēnu un skolotāju zinātnisko un pētniecisko darbību.
Laikraksta «Bauskas Dzīve» 7. novembra numurā redakcijas slejā paustais viedoklis iedrošināja mani izteikt domas par skolēnu un skolotāju zinātnisko un pētniecisko darbību.
Katrai skolai ir savs starojums. To rada un veido skolas kultūrvide. Kas veido mūsu – Mežotnes internātvidusskolas – kultūrvidi?
Neapšaubāmi, tās ir tradīcijas: dejas, dziesmas, vēsture, cilvēku attiecības, arī novada literatūra. Par tās popularizēšanu esmu īpaši gandarīta un pateicīga novada literātiem: Lilianai Skudrai, Sandrai Cīrulei, Inārai Druvai, Emmai Liepai , Līvijai Dzelmei, Dagnijai Gasūnai, Sarmītei Gausiņai-Elksnei, Rūdolfam Saulājam, Gunāram Bogdanovam, Sergejam Žuravļovam.
Toreiz, pirms 21 gada, septembrī Dzejas dienās, manā pirmajā darba gadā klasē ienāca dzejnieks Rūdolfs Saulājs sarunā ar Saulaines audzēkņiem par Vili Plūdoni. Atbalstu savām neordinārajām stundām saņēmu no Veras Grigorjevas, strādājot Bauskas 2. vidusskolā. Vēl nepabeigts ir mans iesāktais maģistrantes darbs par šo tēmu.
Pirms pieciem gadiem «zaļo gaismu» dzejnieku ienākšanai skolas svētkos un ikdienā saņēmu no tagadējā darba devēja Jāņa Ulnicāna. Tā savu starojumu ieguva tradicionālās sveču, dzejas un mūzikas stundas. Novada literāti kļuva ne tikai par izpētes un sadarbības objektiem maniem 2001. gada absolventiem, bet arī par draugiem.
Tapa jauniešu pētījums par katru minēto literātu: dzejas analīze, personības iepazīšana, sarakste, ilustrācijas, foto, atmiņas, intervijas.
Un, ja nebūtu mācību pārzines Sarmītes Ulnicānes iedrošinājuma, arī šoreiz padarītais paliktu par atskaites punktu pašai sev un kaudzīte ar Santas Kāpostas, Ivara Dunkuļa, Līgas Biteres, Mairitas Matisenas, Kristīnes Lejas, Zitas Bulles, Ruslana Giņko, Vadima Baļčūna, Ginta Kutras, Daigas Tītiņas, Ilvas Gasūnas, Sanitas Sabaļauskas, Ineses Bražes un Jolantas Bajales trīs gadu darbu.
Skolēnu veiktajam pievienoju savu metodisko izstrādni par gūto pieredzi un atziņu, vadot pētniecisko darbu. To nosūtīju 8. starptautiskajam Luda Bērziņa prēmiju konkursam. Mani vienmēr saistījusi Luda Bērziņa – izcila folklorista, pedagoga, literatūrzinātnieka, valodnieka, teologa, dzejnieka, sabiedriska darbinieka un mācību grāmatu autora, profesora – personība. To caurvij trīs vadmotīvi: latviskums, garīgums, kristietība.
Mārtiņos Luda Bērziņa piemiņas muzejā Dubultos notika 2001. gada konkursa laureātu godināšana. Balvas pasniedza profesora mazdēls Kristaps Keggi (ASV), kurš ar domubiedriem 1993. gadā nodibināja Luda Bērziņa piemiņas fondu. Tā nolūks – veicināt Latvijas izglītības un kultūras attīstību, atjaunot Luda Bērziņa piemiņu tēvzemē.
1994. gadā Luda Bērziņa piemiņas fonds un Jēlas universitātes profesors, pasaulē pazīstamais ķirurgs ortopēds, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, LZA goda loceklis, mecenāts izglītībā, medicīnā, kultūrā un sportā K. Keggi, iedibina starptautisko Luda Bērziņa prēmiju konkursu, kas kļūst par nozīmīgu notikumu Latvijas pēcatmodas izglītības un kultūras dzīvē. Tā mērķis ir veicināt pedagogu, augstskolu docētāju, studentu un vidusskolēnu darbību Latvijas izglītības attīstībai, atbalstīt pētniecisko darbu kultūrvēsturē, literatūrzinātnē, folkloristikā, novadpētniecībā, rosina inteliģenci latviešu valodas kopšanai, tautas garīgo vērtību saglabāšanai un vairošanai.
Prēmijas un balvas piešķir žūrijas komisija, kuras sastāvā ir zinātnieki un L. Bērziņa piemiņas fonda locekļi.
Izpētīju prēmijas laureātu sarakstu konkursa pastāvēšanas laikā no 1994. līdz 2000. gadam, meklējot mūsu rajona pedagogu vārdus.
Atklājās, ka 1994., 1995., 1998. un 1999. gadā Bauskas rajona pedagogu laureātu vidū nav. 1996. gada konkursa prēmiju un Goda rakstu saņēmuši kolēģi Mihails Gorskis un Inese Lude no Iecavas vidusskolas. Tajā pašā gadā konkursa prēmija un Goda raksts Dacei Robulei no Ozolaines sākumskolas.
2000. gads dāvājis konkursa balvu un Atzinības rakstu Bauskas 1. vidusskolas pedagogu saimei kopumā.
Secinājums – varam lepoties ar pedagogiem, kuri rada starptautiskiem kritērijiem atbilstošus darbus.
Savukārt laikraksta «Izglītība un Kultūra» šī gada oktobra numurā lasām, ka Luda Bērziņa konkursa balvu un Goda rakstu saņēmusi Bauskas 1. vidusskolas skolotāja Līvija Lapša, bet konkursa prēmiju un Goda rakstu – šo rindu autore Lilita Grāvīte. Plašāka informācija par 2001. gada laureātu veikumu atrodama tikko iznākušā žurnāla «Skolotājs» piektajā numurā.
Ja kaut kas no šeit rakstītā ieraudzīs dienasgaismu «Bauskas Dzīvē», tad par to uzzinās un priecāsies rajona ļaudis. Šī informācija varbūt liks citādāk skatīties uz skolotāja profesiju, jo mūsu darbdiena jau nebeidzas ar zvanu no stundas.
