Baušķenieku ceļojumu uz Slovakijas Tatriem jūnija beigās varētu uzskatīt par bēgšanu no drēgnās un lietainās vasaras.
Baušķenieku ceļojumu uz Slovakijas Tatriem jūnija beigās varētu uzskatīt par bēgšanu no drēgnās un lietainās vasaras.
Turklāt nebijām kļūdījušies, jo piecu dienu laikā Slovakijā tikai vienu reizi lija. Braucienu organizēja deju ansambļa «Pērkonītis» vadītājs Dzintars Zeibots. Grupā bija skolēni un pieaugušie. Maršrutu izstrādāja mūsu tautiete Slovakijā Viktorija Mojžišova – Nitras tūrisma firmas «Luxor Tour» direktore. Viņu pazīst vairāki baušķenieki, jo pērn Viktorija pavadīja slovaku bērnu folkloras grupu «Borinka», kas piedalījās 2. starptautiskajā bērnu deju festivālā mūsu pilsētā.
Trīs smailes ģerbonī
Slovakijas simbols ir Tatru kalnu masīvs. Vāhas un Hornādas upes to sadala Augstajos un Zemajos Tatros. No 300 virsotnēm 25 pārsniedz divarpus kilometru augstumu. Arī valsts ģerbonī ir kalni. «Tatra, Matra, Fatra,» tik vienkārši kā skaitāmpantiņu slovaki šifrē ģerbonī attēlotās trīs smailes, bet ārzemnieki neko nesaprot. Vaicāju Viktorijai, ko tas nozīmē. «Katrai kalnu grēdai ir savs nosaukums. Matra un Fatra ir Slovakijas Tatru grēdas, un šiem vārdiem nevajag meklēt dziļāku semantisku jēgu,» viņa skaidro.
Kopš izbraukšanas no Bauskas pagājušas precīzi 24 stundas, kad sasniedzam burvīgu ieleju Mala Fatra (Mazā Fatra) areālā. Attālums no Polijas robežas ir mazliet vairāk nekā 100 kilometru. Apgabala centrs ir Žilina. Tās industriālais bezpersoniskums rada neizmērojamu kontrastu ar pasakaino, pirmatnējā mierā dusošo un kalnu ieskauto ieleju.
Minerālūdens vannas un baseini
Par mūsu apmešanās vietu kļūst miniatūra kūrortpilsētiņa Rajecke Teplice, kas tulkojumā nozīmē «paradīzes siltums». Šeit gaisa temperatūra nekad nenoslīdot zem nulles atzīmes, ziemas esot bez sniega, skaidro Viktorija. Paradīzes vārdu visai plašā teritorijā nākas dzirdēt bieži. Arī rajona pilsētas nosaukums ir Rajeca.
Citu infrastruktūras objektu, izņemot balneoloģiskos kūrortus, viesnīcas un pansijas, Rajecke Teplice, šķiet, nemaz nav. Izsenis Slovakija ir pazīstama ar dziednieciskiem minerālūdens avotiem. Ūdens ārstniecībai valstī ir senas tradīcijas. Aktīva sanatoriju celtniecība šajā reģionā sākta vēl 20. gadsimta pirmajā pusē pēc lielrūpnieka Batjas – apavu koncerna «CEBO» dibinātāja – iniciatīvas. Dziedniecības iestāžu darbību nav pārtraucis ne Otrais pasaules karš, ne padomju okupācijas laiks, kā arī Čehoslovakijas sadalīšana divās neatkarīgās republikās. Mūsu gide teic, ka deviņdesmito gadu vidū bijis jūtams neliels panīkums, toties pašlaik vērojams kūrortu industrijas straujš uzplaukums.
Rajecke Teplice visas dziedniecības iestādes piederot vietējo uzņēmēju ģimenei. Pārbūves un labiekārtošanas darbi šeit notiek vērienīgi. Elegantākā ūdensdziedniecības halle «Afrodīte» iekārtota romiešu stilā ar greznām kolonnām, skulptūrām, marmora imitācijas grīdām. Kaulu un locītavu slimniekiem par samērīgu cenu pieejams plašs ūdensprocedūru klāsts.
Ieejas maksa minerālūdens āra baseinos, ko apmeklējām arī citās apdzīvotās vietās, mums šķita simboliska. Samaksājot 50 kronu (apmēram 55 santīmi), var peldēties un gozēties zālienā visu dienu.
Kalnu kūrorta galvenie klienti esot vācieši. Viņi mēdzot uz gadu noīrēt trīsstāvu kotedžas. Kad noteiktais ārstniecības kurss veikts, ierodas citi atpūtnieki. Vāciešus vilinot neskartā daba, lētie un kvalitatīvie pakalpojumi.
Par slēpēm jādomā vasarā
Šo reģionu iecienījuši arī ziemas sporta veidu cienītāji, jo katrs var izvēlēties savai prasmei un gaumei atbilstošas slēpošanas trases. Populārākās iekārtotas nacionālā parka «Mala Fatra» gleznainā vietā – Vārtu ielejā (Vratna Dolina) – apmēram 50 kilometru no Polijas robežas. Tas ir stāvu klinšu ieskauts apvidus, caur kuru vijas līkumota šoseja. Slēpotāju viesnīcas un kotedžas atrodas gan augstu kalnos, gan pakājēs. Viktorija Mojžišova aicina laikus plānot ziemas ceļojumus, jo tad iespējams istabiņu ar dušu privātmājā noīrēt par dažiem latiem diennaktī. Visbiežāk slēpotāji kalnos uzturoties nedēļu.
Redzējām arī speciālas trases iesācējiem, kur iemaņu apgūšana notiek instruktoru uzraudzībā. Šie kalni, protams, ir daudz lēzenāki, taču nobrauciena kopējais garums šķiet visai iespaidīgs.
Vārtu ielejas centrs ir Terhova – amatnieku un tautas muzikantu pilsētiņa. Katru gadu šeit notiek starptautisks folkloras festivāls «Janošika dienas», kurā piedalījušās arī Latvijas kopas. Starp citu, Janošiks ir vēsturiska persona – laupītājs, kurš dzīvojis 18. gadsimtā. Viņa tēls, gluži tāpat kā mūsu Kaupens, ir folklorizēts un kļuvis par drosmes un nepiekāpības simbolu.
Kāpj klintīs un aizās
Kalnos ierīkotas dažādu sarežģītības pakāpju tūristu pārgājienu takas un alpīnistu maršruti. Tatri nemaz neesot tik «maigi», kā šķietot pakājēs stāvošajiem, brīdina Viktorija. Arī tūrisma pārgājienos drošības apsvērumu dēļ esot nepieciešams pavadonis.
Baušķenieku grupai izdevās uzkāpt Rajecke Teplice lielākajā virsotnē – Saules klintīs. Tās nebija pat kilometru augstas, taču pārgājiens maz atgādināja vieglu pastaigu.
Svarīgākais secinājums – dodoties kalnos, nepieciešami piemēroti apavi un ērta mugursoma. Tas, ko kalnieši uzskata par pastaigu, līdzenumu cilvēkiem ir veiklības pārbaude ar nemitīgu šķēršļu joslu pārvarēšanu.
Negaidīts lietus pārtrauca iecerēto pārgājienu pa klinšu aizu. Varējām aplūkot tikai maršruta sākumu. Apmēram četrus kilometrus garu posmu tūristi veic pa akmeņainu kalnu strautu, kas veido ūdenskritumu kaskādes. Virs galvas sakļaujas dižeglēm un skābaržiem apaugušas klintis, un gājēji droši vien jūtas kā nereālas pasaules iemītnieki. Viktorija Mojžišova pārliecināta, ka šis ir viens no skaistākajiem Vārtu ielejas maršrutiem Tatros un iesaka to veikt ikvienai ceļotāju grupai.
Fakti
Slovakijas Republikā ir seši miljoni iedzīvotāju.
Līdz 1993. gadam valsts ietilpa Čehoslovakijas Republikas sastāvā.
Galvaspilsēta – Bratislava (461,6 tūkstoši iedzīvotāju).
Lielākās pilsētas – Košice, Žilina, Nitra, Banska Bistrica, Prešova.
Augstākā virsotne – Gerlaha smaile Tatru kalnos – 2655 m.
Lielākā upe – Vāha.
Naudas vienība – Slovakijas krona.
