Ūdenssaimniecības attīstībai Bauskā pilsētas Dome ir izstrādājusi projektu, kas jau tiek realizēts programmas «800+» ietvaros.
Ūdenssaimniecības attīstībai Bauskā pilsētas Dome ir izstrādājusi projektu, kas jau tiek realizēts programmas «800+» ietvaros.
Šis plāns paredz sakārtot un modernizēt ūdensvada un kanalizācijas sistēmas vairākās Latvijas mazpilsētās, tostarp arī Bauskā. Tā informē Domes priekšsēdētāja vietniece tehniskajos jautājumos Astrīda Vītola.
«Svarīgi, ka PHARE fonds un Dānijas valdība ir piekritusi piešķirt daļu nepieciešamā finansējuma ūdenssaimniecības attīstības projektiem astoņu pilsētu – Bauskas, Aizkraukles, Gulbenes, Jēkabpils, Talsu, Krāslavas, Kuldīgas un Saldus – pašvaldībām. Gandrīz visās no tām paredzēta atdzelžošanas un pārsūknēšanas staciju celtniecība, Bauskā – arī jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būves.
Īstermiņa programmu pilda pilnā sparā
Atbilstoši baušķenieku projektā noteiktajai īstermiņa programmai (laikā no 1999. līdz 2001. gadam) paredzēts sakārtot kanalizācijas sistēmu, nodrošināt notekūdeņu attīrīšanu atbilstoši normatīviem un kvalitatīvu dzeramo ūdeni. Pilsētā jau vairākos posmos pagūts nomainīt caurplūdes apjomiem atbilstošus kanalizācijas cauruļvadus, pabeigta jaunas sūkņu mājas būve Dambja ielā. Uzsākta arī ūdensvadu tā sauktā sacilpošana. Pēc tās pabeigšanas būs izlīdzināts spiediens, bet avārijas gadījumā bojāto vietu varēs lokalizēt, nepārtraucot ūdenspiegādi vairākiem māju kvartāliem. 2001. gadā iecerēts uzbūvēt dzeramā ūdens atdzelžošanas staciju, kas nodrošinātu patērētājiem pasaules standartiem atbilstošu dzeramo ūdeni.
Ilgtermiņa programmas (pēc 2001. gada) mērķis ir nodrošināt ar ūdensvadu un kanalizāciju tās mājas, kurās pašlaik šādu labierīcību nav.
Neparedz strauju cenu kāpumu
Jau šogad Dome ūdenssaimniecības sakārtošanai atvēlējusi 68 tūkstošus latu no pilsētas budžeta. Turklāt darbiem piešķirts 100 tūkstoš latu valsts investīciju veidā, vēl 98 tūkstoši latu ir Vides aizsardzības fonda līdzekļi. Realizējot īstermiņa programmu, Bauskā paredzēts apgūt pavisam 2,5 miljonus latu.
Lai iegūtu Dānijas valsts dāvinājumu – 627 tūkstošus latu – , ko izmantos attīrīšanas būvju celtniecībai, un 481 tūkstoti latu lielu PHARE fonda dāvinājumu atdzelžošanas stacijas būvei, Dome nolēmusi pieprasīt 382 tūkstošus latu lielu kredītu no Valsts investīciju fonda. Kredīts tiek ņemts uz desmit gadiem ar kredītprocentu likmi – astoņi procenti, tā atmaksu paredzēts uzsākt 2002. gadā. Par garantu noteikts Bauskas pilsētas budžets, bet aizdevumu segt paredzēts no pašvaldības uzņēmuma «Bauskas ūdenssaimniecība» ieņēmumiem par ūdensvada un kanalizācijas pakalpojumiem.
A. Vītola apgalvo – projekta izdevumi un kredīta ņemšana ievērojami neietekmēs cenu pieaugumu par notekūdeņu attīrīšanu. Piemēram, no pašreizējiem 13 santīmiem par notekūdeņu kubikmetru cena varētu pieaugt līdz 20 santīmiem 2015. gadā.
Šaubās par iekārtu nepieciešamību
Lai gan plāni ir daudzsološi, sabiedrībā tomēr izskanējušas bažas par jaunu attīrīšanas iekārtu nepieciešamību. Tiek norādīts, ka pašvaldība spērusi pārdrošu soli, ņemot kredītu, kas ir aptuveni viena trešdaļa no pilsētas gada budžeta. Turklāt tuvāko divu gadu laikā pilsētai jāatvēl minētajiem darbiem ap 90 tūkstoš latu no pašvaldības budžeta. Domes priekšsēdētājs Jānis Teikmanis ir pārliecināts, ka kredīts nav tik liels, lai to nevarētu atmaksāt.
Neizpratni par jaunu attīrīšanas iekārtu būvi pauduši arī līdzšinējie iekārtu apsaimniekotāji – SIA «Konstrukcija» darbinieki. Viņi aizrāda, ka attīrīto notekūdeņu kvalitāte ir normas robežās un ka pietiekot ar iekārtu rekonstrukciju. Jelgavas reģionālās vides pārvaldes (JRVP) Bauskas daļas inspektors Valērijs Gabrāns uzsver, ka attīrītajos notekūdeņos Eiropas standartiem atbilstošu normu pastāvīgi pārsniedz slāpekļa un fosfora daudzums. Taču pārējie analīžu rezultāti ir pieņemami, atzīst V. Gabrāns. Viņš nenoliedz jaunu attīrīšanas iekārtu lietderīgumu, taču ir pārsteigts, ka pirms jauno būvju plānošanas un projektēšanas neviens nav vērsies JRVP Bauskas daļā, lai uzklausītu tās speciālistu viedokli.
Nepiekrīt attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijai
«Attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija izmaksā ap piecsimt tūkstoš, bet jaunas celtniecība – deviņsimt tūkstoš latu,» apgalvo A. Vītola. «Pēc rekonstrukcijas iekārtām tiek dota desmit gadu garantija, jaunuzbūvētajām – piecdesmit gadu. Tagadējās attīrīšanas iekārtas vairs neatbilst tehnoloģiskām prasībām, tās ir pārāk neekonomiskas. Pašreizējo iekārtu jauda plānota septiņiem tūkstošiem kubikmetru diennaktī, taču attīrīts tiek aptuveni divi tūkstoši kubikmetru. Jaunās iekārtas paredzētas četrarpus tūkstošiem kubikmetru diennaktī.»
Projekta izmaksu sadalījums pa gadiem (tūkstošos latu)
2000. gadā:
pilsētas budžeta līdzek- ļi – 55,
valsts investīcijas – 119,
Vides aizsardzības fonda līdzekļi – 149,
kredītresursi – 382,
Dānijas valdības dāvinājums – 627.
2001. gadā:
pilsētas budžeta līdzekļi – 32,
valsts investīcijas – 183,
Vides aizsardzības fonda līdzekļi – 157,
PHARE līdzekļi – 481.
