Mūsu rajona trīs zemnieku saimniecības pagājušā gada divās pēdējās darbdienās Zemgales reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei iesniedza pieteikumus SAPARD programmas līdzekļu saņemšanai.
Mūsu rajona trīs zemnieku saimniecības pagājušā gada divās pēdējās darbdienās Zemgales reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei (ZRLP) iesniedza pieteikumus SAPARD programmas līdzekļu saņemšanai.
Projektus jaunas tehnikas iegādei sagatavojuši: Brunavas pagasta «Pavāri», Svitenes pagasta «Zemgaļi» un Mežotnes pagasta «Kaigari».
Nākamais termiņš – 1. februāris
Baušķenieki ir aktīvāki salīdzinājumā ar abiem kaimiņrajoniem, tā vēstīja ZRLP vadītāja vietnieks Guntis Liepa. Viņš sacīja: «Esam pieņēmuši piecus pieteikumus, divi pretendenti ir no Jelgavas rajona, trīs no Bauskas. Eiropas Savienības strukturālo fondu palīdzības kandidāti spēruši tikai pirmo soli – viņu pieteikumi pieņemti atbilstoši apjomam. Dokumenti vēl tiks skatīti pēc būtības, un atbildi Lauku atbalsta dienests sniegs pēc trim mēnešiem. Projektu iesniegšanā līdz 2001. gada 28. decembrim rosīgāki par zemgaliešiem bija Ziemeļvidzemes lauksaimnieki. Šī reģiona pārvaldē pieņemti septiņi pieteikumi. Projektu pieņemšanas nākamais termiņš ir 2002. gada 1. februāris.»
Nevar salīdzināt ar G-24
«Bauskas Dzīve» sarunājās ar «Zemgaļu» īpašnieku Modri Villu. Viņš komentē izvēli un izšķiršanos par SAPARD: «Ja zemnieks grib dzīvot, tad jāpērk ārzemju tehnika. To var iegādāties, izmantojot tikai SAPARD. Esmu paredzējis divu gadu laikā nopirkt kultivatoru, sējmašīnu un graudu kombainu.
Pēc projekta iesniegšanas varu sacīt, ka prasībās tomēr nav īpašu pārspīlējumu. Dokumentu sagatavošanā gan jāievēro ārkārtīga precizitāte. Pirmo reizi bez labojumiem to ir ļoti sarežģīti izdarīt, droši vien ģēnijam tas būtu pa spēkam. Lai tikai mūsu zemnieki ņem SAPARD naudu, bet jāapzinās, ka pie tās būs grūti tikt. Svarīgs nosacījums ir dzīvotspēja, ko aprēķina pēc īpašas formulas, kā saimniecība ar saviem līdzekļiem un savu darbu var pastāvēt. Dzīvotspējai jābūt 20 procentu, ko nespēj sasniegt saimnieki, kuri ņēmuši kredītus.
Projekta sagatavošanas gaitā sarežģījumus rada naudas plūsmas aprēķins dažiem gadiem uz priekšu. Latvijas lauksaimniecības nenoteiktajā situācijā tas ir stipri nosacīts matemātisks aprēķins. Vēl jāzina tas, ka, saņemot SAPARD naudu, mani jebkurā brīdī var pārbaudīt, kā es saimniekoju.
Dzirdēts, ka SAPARD salīdzina ar savulaik G-24 piešķirtajiem kredītiem, kas tika izsaimniekoti. Tas ir vairāk kā smieklīgi. Kas strādāja G-24 dalīšanā? Nebaidos teikt, ka, manuprāt, to darīja profesionāli zagļi, kuri tagad pārvalda mūsu valsti. Visi viņi ir zināmi. Viņi ir nozaguši Latviju, kā to atzīst arī ārvalstu eksperti.»
Palīdz jaunā paaudze
M. Villam projektu palīdzēja sagatavot dēls Mārtiņš, kurš studējis Rīgas Ekonomikas augstskolā, J. Dzelzkalējam – meita Maira, kura strādā Latvijas Zemnieku saeimas birojā, kas paredzējis sniegt konsultācijas un palīdzēt SAPARD projektu izstrādē. Tas ir ļoti patīkams fakts, ka zemnieku jaunā paaudze intelektuāli palīdz vecākiem izstrādāt biznesa plānus. Ulda Akmentiņa saimniecības «Pavāri» projektu veidoja zemnieka sieva Daina, kura strādā ZRLP Bauskas sektorā un ir daudz mācījusies par SAPARD. G. Liepa teica, ka viņai pieteikuma izstrāde bijusi teorētisko zināšanu pārbaude praksē.
P. S. ZRLP vadītāja vietnieks G. Liepa «Bauskas Dzīvei» skaidroja, ka dzīvotspējas rādītājs tiks samazināts, jo priekšlikumi un dokumentācija ir sagatavoti un iesniegti izskatīšanai Eiropas Savienības institūcijām. Taču ir vajadzīgs laiks labojumu veikšanai, tādēļ pretendentiem, kuri pieteikumus vēlēsies iesniegt līdz 1. februārim, būs saistoši iepriekš minētie 20 procenti.
