Valstī joprojām turpinās reģionālā reforma, mainot, pārveidojot un piegriežot Latvijas «mētelīti» pēc jauniem modeļiem, ko nereti ieteikuši viszinoši ierēdņi.
Valstī joprojām turpinās reģionālā reforma, mainot, pārveidojot un piegriežot Latvijas «mētelīti» pēc jauniem modeļiem, ko nereti ieteikuši viszinoši ierēdņi.
Nu laiks pienācis Zemessardzei. Līdz 2004. gadam Latvijā paredzēts izveidot četrus militāros novadus. Bauska tiks iedalīta Latgales novadā un būs 3. Latgales kājnieku brigādes pakļautībā, štābs atradīsies Rēzeknē.
Bauskai diemžēl jau ir skumja pieredze reģionalizācijas sakarā, kad atsevišķu nozaru «augsto priekšnieku» atrašanās Jelgavā liegusi piekļūšanu viņiem. Līdzīgi var iznākt ar Zemessardzi. Vai vienīgie ieguvēji no šīs reformas nebūs telefona sakaru pakalpojumu sniedzēji, jo uz katru visvienkāršāko jautājumu atbildi nāksies meklēt Ogrē vai pat Rēzeknē. Vai iedzīvotājiem atļauja palīdzības saņemšanai būs jāgaida no Rēzeknes?
Ekonomēs divus miljonus
Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, komentējot reformas nepieciešamību, skaidro, ka tā ir mērķtiecīga un pamatota. Tā ļaus Zemessardzei sasniegt mūsdienīga, atbilstoši sagatavota, ekipēta vieglā kājnieku bataljona statusu. Viņš uzsver arī reformas finansiālo ieguvumu, kas ļaus ik gadu ekonomēt līdzekļus divu miljonu latu apmērā.
Vēstulē Bauskas rajona Padomes priekšsēdētājam ministrs apgalvo: «Zemessardze Bauskas rajonā netiek likvidēta. Bauskas pilsētas un rajona administratīvajā teritorijā tiks saglabātas divas rotas ar vairāk nekā 100 zemessargiem katrā. Bataljona personāls ticis izvērtēts kopš 2001. gada beigām, un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personāldienests ir piemeklējis tiem jaunus amatus NBS ietvaros. Šī reorganizācija ir objektīva un nepieciešama. Tikai tās realizācija var dot Zemessardzei nepieciešamo jauno kvalitāti un pasargāt to no lēnas sabrukšanas.»
Pašreizējais 53. Bauskas Zemessardzes bataljona komandieris Uldis Albiņš, ņemot vē- rā militārā reglamenta nosacījumus, augstākstāvošu komandieru lēmumus nekomentē.
Paliks divas rotas
Pašlaik notiek Bauskas bataljona pievienošana 54. Ogres Zemessardzes bataljonam. Abu bijušo bataljonu apvienošana jāpabeidz līdz 1. septembrim. Bauskā paliks divu rotu atbalsta punkts. Tas nozīmē, ka šeit ārrindas zemessargi varēs satikties ar rotas komandieriem, organizēt sapulces, uzzināt aktuālo informāciju, kārtot nepieciešamās formalitātes.
Pašlaik 53. bataljona štābā strādā 16 cilvēku, pēc reorganizācijas te paliks četri: divi rotu komandieri un divi vietnieki. Divi pašreizējā personāla vīri dodas pensijā, daži atraduši darbu militārās struktūrās citur, daļa pāriet civilā darbā. U. Albiņš uzskata, ka ārrindas zemessargu darbu šī reforma neietekmēs. Iepriekš tiekoties ar zemessargiem, par reformu ir jau runāts, īpašas iebildes nav izskanējušas.
Štati bija nenokomplektēti
Komandieris apstiprināja aizsardzības ministra presē paustos paziņojumus par štatu nepilnību. Arī Bauskā līdz šim esošās četras rotas bija komplektētas par apmēram 50 procentiem. Tagad būs divas pilnībā komplektētas rotas – viena Bauskā, otra Iecavā.
Stāstot par Zemessardzes intelektuālā potenciāla izaugsmi, U. Albiņš minēja, ka baušķenieki aktīvi apmeklējuši dažādas nodarbības, veikta pašizglītošanās. Pēdējo trīs gadu laikā uzlabojies ārrindas zemessargu nodrošinājums ar individuālo ekipējumu, papildināts ieroču klāsts. Komandieris uzskata – apvienojot 53. un 54. bataljonu, štāba izvēlei Bauskā saņemtas vairākas iebildes, svarīgākais pretarguments – infrastruktūra neatbilst bataljona vajadzībām. Arī Ogrē apstākļi nav ideāli, bet krietni labāki nekā Bauskā.
U. Albiņš noliedza apgalvojumu, ka Ogres zemessargi ir labāki, tāpēc arī štābs turpmāk atradīsies tur. Viņš apliecināja, ka iedzīvotājiem nebūs problēmu saņemt ierastus Zemessardzes pakalpojumus – palīdzību ārkārtas situācijās, kārtības uzturēšanu masu sarīkojumos, sapieru palīdzību.
Šis varētu būt pārejas posms
Tagadējais Rīgas Domes deputāts Juris Dalbiņš, kurš savulaik aktīvi darbojās, veidojot 53. Bauskas Zemessardzes bataljonu, divus gadus bija arī tā komandieris, uzskata – Zemessardzes reforma nav saskaņota ar reģionāli teritoriālo reformu. Nākotnē civilo un militāro struktūru sadarbībai tas var radīt problēmas, jo citur pasaulē šīs struktūras darbojas ļoti saskaņoti. Nekādos plānos Bauska nav iekļauta Latgales reģionā. Iespējams, ka šis ir tikai tāds pārejas modelis. J. Dalbiņš ir pārliecināts, ka reformu nedrīkst veikt tikai tāpēc, lai ekonomētu līdzekļus. «Zemessardzes reformas dēļ zaudēt uzticamākos un aktīvākos vīrus būtu nepieļaujami,» tā J. Dalbiņš.
