Šomēnes Bausku apmeklēja Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Konsistorijas padomnieks Linards Rozentāls.
Šomēnes Bausku apmeklēja Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Konsistorijas padomnieks Linards Rozentāls. Viņš piedalījās sanāksmē Bauskas luterāņu draudzē.
Kopā ar Bauskas prāvestu Paulu Žibeiku un Iecavas luterāņu draudzes mācītāju Aivaru Siliņu Konsistorijas padomnieks pārrunāja draudžu darbības svarīgus jautājumus.
Tiekoties ar «Bauskas Dzīvi», Linards Rozentāls sniedza plašu informāciju par principiāli jaunu pieeju Latvijas luterāņu draudžu darbības koordinēšanā.
Konsistorijas jaunais sastāvs
– Konsistorijas jauno sastāvu Sinode ievēlēja 1997. gada maijā. Tās sastāvā tagad ir pieci mācītāji un pieci draudžu pārstāvji. Līdz šim Konsistorijā darbojās tikai mācītāji, taču izrādījās, ka viņi nevar būt kompetenti visos jautājumos. Īpaši tas bija izjūtams, kārtojot bijušo īpašumu atdošanas lietas.
Konsistorijas jaunajā sastāvā ievēlēts arhibīskaps Jānis Vanags, mācītāji Andrejs Kavacis, Aivars Beimanis, Juris Rubenis, Linards Rozentāls un Erberts Bikše. Luterāņu draudzes pārstāv advokāts Arnis Ešenvalds, Dobeles Kristīgās pamatskolas direktore Helēna Andersone, ekonomiste Iveta Ābola, Diakonijas centra vadītāja Iveta Berkolde un Rīgas Jēzus draudzes priekšnieks Raimonds Skrābāns.
Es strādāju draudžu lietu nodaļā. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt informācijas plūsmu no Konsistorijas uz draudzēm un otrādi, kā arī koordinēt visas norises draudzēs. Pašlaik Latvijā reģistrēts ap 300 luterāņu draudžu.
Veidos draudžu datu bāzi
Vienlaikus mūsu pienākums ir plānot draudžu dzīves vispārējo stratēģiju. Darbības iepriekšējā posmā tikušas pieļautas kļūdas, kas noteikti jālabo. Konsistorijas darbība savā ziņā bija izolēta no draudžu dzīves. Tāpēc, sākot pārmaiņas, vispirms esam nolēmuši izveidot informatīvu datu bāzi par visām luterāņu draudzēm valstī. To var izdarīt, aktīvāk veicot vizitācijas (apmeklējumus). Līdztekus tam notiek Baznīcas pārvaldes – Konsistorijas – struktūras sakārtošana. Šis process turpināsies arī visos prāvestu iecirkņos. Pat visnomaļākās draudzes katram loceklim vajadzētu justies kā svarīgai prāvesta iecirkņa sastāvdaļai. Pagaidām tā nenotiek nepietiekamās koordinācijas dēļ.
Pienācis laiks, kad izsīkušas entuziasma rezerves gan valstī kopumā, gan Baznīcā. Tagad lietas jāsāk kārtot nopietni, jo Baznīcai arī ārēji jāatspoguļo tā harmonija, kas ir Dievā. Sabiedrībā jāveido Baznīcas tēls, lai cilvēki uz to raudzītos kā ļoti svarīgu kultūras sastāvdaļu.
Izlīdzinās mācītāju algas
Patlaban notiek darbs jauna projekta īstenošanā. Tas attiecas uz mācītāju algu fondu. Projekta mērķis ir panākt, lai visi mācītāji varētu saņemt līdzvērtīgu atalgojumu. Līdz šim samaksa par padarīto lielās pilsētās un mazās lauku draudzēs ievērojami atšķīrās. Ziemeļelbas Baznīca mācītāju algu fondam piešķīrusi četrus miljonus vācu marku. Algu fonda pārējos līdzekļus veido katras draudzes locekļa ziedojums – Ls 1 gadā. Vēl algu fondā nokļūs desmit procentu no draudžu saimnieciskajiem ienākumiem. Visa šī nauda noguldīta bankā. No bankas procentiem mācītāji saņems piemaksu, kas būs atkarīga no darba kvalitātes un pamatalgas. Noteicošais ir katra personiskais ieguldījums Baznīcas darbā. Kvalitāti vērtēs iecirkņu prāvesti. Mācītāju darba apmaksas jaunā sistēma stāsies spēkā no šī gada marta.
Darbojas Lutera akadēmija
Bauskas prāvesta iecirknī ir 13 draudžu, kurās kalpo astoņi mācītāji. Valstī joprojām trūkst luterāņu mācītāju. Tam ir vairāki iemesli. Darbs psiholoģiski ir ļoti smags, saistīts ar stresu un milzīgu koncentrēšanos, bet atalgojums – neatbilst patērētajai enerģijai. Procesu negatīvi ietekmēja fakts, ka Baznīcai līdz 1998. gadam nebija savas augstākās mācību iestādes, kas sagatavo mācītājus. Tikai pērn nodibināta Lutera akadēmija. Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes mērķis nav gatavot mācītājus praktiskam darbam. Pēc tās atjaunošanas netika formulētas attiecības starp Teoloģijas fakultāti un Baznīcu, tālab Baznīca šo izglītību nevarēja kontrolēt.
