Nākamnedēļ, 13. martā, paies gads, kopš Romas Katoļu baznīcas amatā tika ievēlēts Buenosairesas arhibīskaps Horhe Mario Bergoljo. Viņš pieņēma Franciska vārdu, kas kristiešiem asociējas ar viduslaiku mūku Asīzes Francisku, simbolizējot pazemību, vienkāršību un nedalītu mīlestību pret visām Dieva radībām.
Pirmo reizi amatā – jezuīts
Romas Katoļu baznīcas galva Francisks ir pirmais jezuīts, kurš ieņem tik augstu posteni. Šis fakts ir visai pretrunīgs, jo organizācijas noteikumi jezuītiem neļauj ieņemt amatus, taču šajā postenī Francisku ievēlēja kardinālu slēgtā sanāksme jeb konklāvs, izvēloties starp vairākiem spēcīgiem kandidātiem. Oficiālā baznīca šo situāciju dēvē par izņēmumu, pamatojot, ka piemērotāka pretendenta par Horhi Mario Bergoljo gluži vienkārši nebija.
Jau savas darbības pirmajās dienās jaunievēlētais pāvests pierādīja, ka svarīgo amatu ir iespējams savienot ar jezuītu pamatvērtībām – pazemību, pieticību, askēzi un vienkāršību, atsakoties no luksusa lietām un pakalpojumiem. Francisks jau ir guvis uzticēšanos un atbalstu kristīgās sabiedrības lielā daļā.
Atgūt zaudēto spēku
Reformām, ko augstākais garīdznieks sācis veikt Vatikānā, ir daudz piekritēju. Viņu vidū – arī priesteri. Viens no pāvesta Franciska dedzīgiem atbalstītājiem ir Dāviņu pagasta Bruknas Kalna svētību kopienas vadītājs un Saldus katoļu draudzes prāvests Andrejs Mediņš.
Viņš dalās pārdomās ar «Bauskas Dzīvi»: «Latvijā, man šķiet, mēs baidāmies runāt par pāvestu un viņa sāktās reformas uztvert kā izaicinājumu visai Katoļu baznīcai. Baznīca mūsdienu pasaulē atgūs spēku tikai tad, ja kļūs patiesi nabadzīga šī vārda visās nozīmēs. Pats galvenais, ko pāvests mums rāda ar savu pārliecību un rīcību, ir atgriešanās pie evaņģēlija aicinājuma. Tā ir nevis teorētiska sludināšana, kas aicina mīlēt cietējus un nabagus, bet reāla, patiesa mīlestība. Franciska vēstījums, kas tiek piepildīts darbos, ir vienlīdz nozīmīgs gan ticīgajiem, gan neticīgajiem. Sekot viņa paraugam nozīmē mācīties garīgo ceļu. Mani ārkārtīgi iespaidoja pāvesta vārdi, ka baznīcām ir jākļūst par garīgām slimnīcām. Atbalsts, mierinājums un iedrošinājums ir jāsniedz visiem bez izņēmuma, bet cietējiem un nabagiem tas ir nepieciešams kā gaiss. Tikai tad, ja palīdzēsim vājajiem, varēsim nonākt tiešās attiecībās ar Jēzu. Cita ceļa vienkārši nav! Pāvesta Franciska darbība ir vērsta uz to, lai baznīca kļūtu par mīlestības patiesu apliecinātāju.»
Atsakās no statusa atribūtiem
Pēc ievēlēšanas amatā Francisks atteicās no pāvesta apartamentiem Vatikānā, no elektromobiļa un citām statusam piederošām lietām. Viņš dzīvo vienkāršā Romas viesnīcā un pārvietojas ar sabiedrisko transportu. Vai tas neapdraud augstās amatpersonas drošību?
Priesteris Andrejs Mediņš spriež, ka pāvesta ticības spēks rada ārkārtīgi lielu iekšējo brīvību un atvērtību, neatstājot vietu egoistiskiem prātojumiem un bailēm. Viņš stāsta, ka Franciska piemēram seko vairāki augsta ranga garīdznieki. Beļģijas arhibīskaps, piemēram, ir atteicies no sava sociālā statusa atribūtiem un dzīvo lielā pieticībā. Viņš vairs neizmanto dienesta automašīnu, bet uz draudzēm dodas ar velosipēdu. Atteikšanās no greznības un pompozitātes nav izrādīšanās, ja ir piepildīta ar jēgu un ticību. Baznīca var mainīties tikai tad, ja mainīsies garīdzniecība un katra kristieša izpratne par vērtībām, atsakoties no ārišķības un izlikšanās.
Noraida reformu nepieciešamību
Bauskas katoļu draudzes dekāns monsinjors Jānis Zviedrāns neuzskata, ka pāvests Francisks ir sācis baznīcas iekšējo atjaunotni. «Viņš turpina savu priekšteču – iepriekšējo pāvestu – darbu, kuri tāpat iestājās par garīgo vērtību dominanti. Nedomāju, ka baznīcā ir nepieciešamas reformas. Ko tad mēs varētu mainīt – vai sakramentus? Katoļu baznīca ir atvērta institūcija, tai ir laba saikne ar sabiedrību, tā integrē dažādu sociālo grupu ļaudis. Protams, pāvestam ir tiesības atteikties no luksusa pakalpojumiem. Tas nav pretrunā ar ticību un morāli. Arī tad, ja viņš turpinātu izmantot savam statusam noteikto pakalpojumu klāstu, šajā situācijā nevar saskatīt morālu pārkāpumu.»
UZZIŅAI
Pāvests Francisks
Romas Katoļu baznīcas pāvesta Franciska īstais vārds ir Horhe Mario Bergoljo.
Viņš dzimis 1936. gadā Argentīnā.
Beidzis Buenosairesas universitāti, iegūstot grādu ķīmijas inženierzinātnē. Vēlāk ieguvis arī filozofijas un teoloģijas doktora grādu. Bijis pasniedzējs vairākās Argentīnas augstskolās.
1969. gadā ordinēts par katoļu garīdznieku.
1973. gadā nodevis svētsolījumu, kļūstot par Jezuītu ordeņa locekli.
2001. gadā kļuvis par kardinālu.
No 1998. līdz 2013. gadam bijis Buenosairesas arhibīskaps.
Romas Katoļu baznīcas amatā ievēlēts 2013. gada 13. martā pēc iepriekšējā pāvesta Benedikta XVI atkāpšanās.
Avots: wikipedia.org.
Jezuītu ordenis
Izveidots 16. gadsimta vidū Parīzē pēc Ignācija Lojolas ierosmes.
Jezuīti nav mūku ordenis, bet klēriķu apvienība. Jezuīti nevalkā mūku tērpus. Organizācijas specifika ir izteikta atvērtība laicīgās dzīves norisēm, sadarbība ar personām, kuras atrodas ārpus reliģiskām apvienībām.
Jezuītu prioritātes laicīgajos procesos vēsturiski ir virzītas uz intelektuālo rosību, zinātnes, mākslas veicināšanu.
Latvijā ir veikti pētījumi par jezuītu ieguldījumu Kurzemes un Zemgales hercogistes mākslas attīstībā.
Skaistkalnes katoļu baznīca, kā arī vairākas Latgales baznīcas 17. gadsimtā tika uzbūvētas par Jezuītu ordeņa ziedojumiem. Skaistkalnē 1677. gadā nodibināja jezuītu klosteri.
Vienīgais latvietis, kurš patlaban piederīgs Jezuītu ordenim, ir ASV studējošs katoļu priesteris Jānis Meļņikovs. Latvijā jezuītu organizācija nedarbojas.
AVOTS: vesture.eu; www.catholic.lv.
