Brunavas pagasta iedzīvotājai Ievai Kutrai šodien trīskāršas svinības – vārdadiena, dzimšanas diena un mīļākie svētki – Ziemassvētki.
Brunavas pagasta iedzīvotājai Ievai Kutrai šodien trīskāršas svinības – vārdadiena, dzimšanas diena un mīļākie svētki – Ziemassvētki.
Ieva nav «uz dzīvi» apvainojusies, ka viņas svarīgākie svētki «sakrituši» vienā dienā. «Ja svinam, tad svinam,» sacīja gaviļniece.
Uz Ievas un vīra Ojāra «fazendu», kā viņi sauc «Dzidrupes», meita Daiga ar ģimeni un krustmeita Ginta dosies otra- jos Ziemassvētkos – 26. decembrī. Šodien solījās atbraukt mazdēli Andis un Rihards. Ie- va Kutra svētkiem sagatavojusies jau laikus. Mājās goda vietā nolikta maza eglīte, gaisā vēdī piparkūku smarža. Zirņu izvārīts tik daudz, lai tos varētu notiesāt, jo, pēc sena latviešu ticējuma, neapēsti tie nākamajā gadā atnes asaras. «Dzidrupju» saimniece, būdama Budbergas Svētā Pāvila draudzes dievnama kārtības uzturētāja un atslēgu glabātāja, 1865. – 1866. gadā celto baznīcu laikus saposusi svētkiem. Šo pienākumu kopā ar vīru Ojāru viņa pilda piekto gadu. Kopš tā laika svētki iedveš viņā īpašu svinīguma izjūtu.
Atmiņā iespiedušies pirmskara laikā svinētie Ziemassvētki dzimtajā pilsētā Cēsīs kopā ar mammu Vilmu un brāli Juri, it sevišķi istabā novietotā lielā egle, greznota ar mantiņām.
Salatētim un brīnumiem Ieva pārstājusi ticēt 3. klasē, tāpēc arī jezga ap gadu tūkstošu miju baznīcas atslēgu glabātājai neizraisa nekādas emocijas. Lielāku prieku viņai sagādā rūpēšanās par trim kaziņām – Liepu, Lunu, Princesi – un āzi Joski. «Kaziņas turam tāpēc, ka vīram ļoti garšo piens, arī suņi un kaķi labprāt to lok iekšā. Dienas slaukums ir septiņi litri. Kaziņas ir ļoti mīļas, āzis gan bija nevaldāms pārošanās laikā,» atzina I. Kutra.
«Dzidrupju» saimniece, dzimusi pilsētniece un lielāko mūža daļu nodzīvojusi Bauskā, tomēr turējusi divas aitiņas. Tās mitušas darbavietā, kurā Ieva nostrādājusi visilgāk – bijušajā mākslīgās apsēklošanas stacijā Bauskā.
