Ne katram dzīvē gadās baznīcas torņa galā stāvēt, bet baušķenieks Aivars Olavs 70. gadu vidū tur bijis četras reizes pāris dienu laikā.
Ne katram dzīvē gadās baznīcas torņa galā stāvēt, bet baušķenieks Aivars Olavs 70. gadu vidū tur bijis četras reizes pāris dienu laikā.
Dzīvo pa jumta kori
Aivars Olavs visu mūžu ir strādājis par skārdnieku, viņa prasme novērtēta ar augstā- ko – sesto kategoriju. «Jumiķis gan neesmu, taču notekrenes, caurules esmu locījis un stiprinājis, tāpēc arī uz dažiem jumtiem ir gadījies būt. Bauskas luterāņu baznīcas torņa smaili remontēju 70. gadu vidū,» atceras amatnieks. Toreiz ieradušies draudzes aicināti meistari pielabot jumta kārniņus, lai nosegtu caurumus. Meklēts skārdnieks, kurš varētu ar kārniņiem segtam tornim atjaunot skārda kori. Aivars Olavs strādājis toreizējā Bauskas sadzīves pakalpojumu kombinātā.
Pirmajā reizē vajadzējis izpētīt, kā vecais segums noņemams. Pēc tam Aivars kāpis vēlreiz, lai veco skārdu «nolobītu» un dabūtu zemē. Torņa jumta labotāji dakstiņu malē- jās rindas noņēmuši līdz brusai, no kuras atsperties, lai tālāk pa dakstiņiem kāptu līdz pašai korei. «Drošinājums bija josta, ko piestiprināju pie stieņa, kura galā sēž baznīcas gailis,» atceras amatnieks.
Darbarīki… fotosomā
«Uzkāpt jau varētu, bet rokas būs aizņemtas turoties, taču vajadzīgi arī darbarīki. Izdomāju, ka tos varu salikt fotosomā, ko uzmetu kaklā un novietoju uz krūtīm.» Darbs veikts vasaras vakarā, kad baznīcdārzam cauri nestaigā cilvēki. Vecā seguma skārda atliekas gar mūra sienu mestas lejā. Toreizējais draudzes priekšnieks Pēteris Urbiņš stāvējis un vaktējis, lai kādam nejaušam gājējam negadās ciest.
Jauno skārda kori Aivars Olavs darbnīcā izlocījis un sastiprinājis trijās vietās, lai varētu aplikt apkārt pamatnei un tur uz vietas sašuvot. Bet dabū nu to skārda gabalu augšā! Celtni sameklēt šim darbam nav varējuši, tāpēc skārdnieks atkal kāpis pa torņa iekšpusi līdz jumta malai, tad nolaidis lejā izturīgu auklu, pie kuras palīgi piekabinājuši skārda «mici». To lēnītēm gar baznīcas sienu vilcis augšā, pēc tam «mocījis» līdz nostiprināšanas vietai.
«Kamēr tur cīnījos, pametu skatu arī uz Bausku. No turienes varēja tālu redzēt uz visām pusēm. Pamanīju, ka lejā, kur agrāk bija petrolejas veikals, stāv mans direktors Nikolajs Dzenis ar vēl vienu vīru. Nākamajā dienā direktors man prasīja, vai tiešām galva augstumā nemaz nereibstot?»
«Sadraudzē» kaktusus
Drīz vien ciemos pie baznīcas gaiļa Aivars Olavs kāpis vēlreiz, tikai tad fotosomā bijuši nevis darbarīki, bet fotoaparāts «Zenīts».
«Gribēju nofotografēt, jo no augšas Bauska izskatījās ļoti skaista un interesanta. Tobrīd pat nedomāju, ka tā varētu būt vēstures liecība, jo jau drīz šeit sākās vērienīga sadzīves pakalpojumu kompleksa būvniecība. Tagad skats ir gluži cits.»
Aivars Olavs Bauskas luterāņu baznīcā strādājis arī iekštelpu pēdējā remonta laikā, lielo skārda krāšņu apvalki ir viņa darbs. Tagad viņš ir pensionārs, bet prasmīgam amatniekam darba nekad netrūkst.
Kad dzīvesbiedrs aizsteidzies savās gaitās, sieva Dzintra atklāj – vīrs darinājis daudzas cibas ar vākiem, šķīvjus, grozus un groziņus no saknītēm un klūdziņām. Viņš ir arī Tautas daiļamata meistars. Vīram patīkot kaktusi, Aivars pat iemanījies tos savā starpā «sadraudzēt», šķirnes uzpotējot.
