Ik gadu tūkstošiem imigrantu tiek aizturēti uz Eiropas Savienības robežām. Nelegālo ieceļotāju problēma ES dalībvalstīs pieaug aizvien vairāk.
Ik gadu tūkstošiem imigrantu tiek aizturēti uz Eiropas Savienības (ES) robežām. Nelegālo ieceļotāju problēma ES dalībvalstīs pieaug aizvien vairāk.
Eiropas nelegālo imigrantu tūkstoši
2000. gadā Lielbritāniju un visu Eiropu satrieca ziņa no Lielbritānijas ostas pilsētas Duvras, kur britu muitnieki smagajā automašīnā atrada 58 Ķīnas nelegālos imigrantus, kas bija nosmakuši noslēgtajā konteinerā. Savukārt Īrijā pagājušā gada beigās kāda kuģa konteinerā tika atrasti miruši astoņi bēgļi, kas nāca no Austrumeiropas. Ik gadu tūkstošiem imigrantu tiek aizturēti uz ES dienvidu robežas – Spānijā, Itālijā un Grieķijā.
Nelegālās imigrācijas problēma Eiropas Savienības dalībvalstīs pieaug ar katru gadu. «Sapņu zemes» meklētāji visbiežāk mērķu sasniegšanai izmanto kriminālo grupējumu palīdzību. «Dzīvās preces» kontrabandā aktīvi iesaistītas vismaz 50 kriminālas grupas, bet 20 bandas tieši specializējušās šajā nelegālajā rūpalā. Ķīnā, piemēram, šo tirgu kontrolē septiņas līdz desmit bandas.
No kurienes nāk bēgļu plūsma? Visvairāk patvērumu ES valstīs pieprasa bijušās Dienvidslāvijas valstu iedzīvotāji (1999. un 2000. gadā – 155000), tad seko Irāka (ap 30000), Afganistāna, Irāna, Turcija un Krievija. Ņemot vērā iebraucēju pieaugošo skaitu, ES dalībvalstis ir sākušas aktīvāku sadarbību šajā jomā. Aktivitātes koncentrējas četros virzienos: attiecības ar trešajām un tranzītvalstīm, likumīgo bēgļu (leģitīmo patvēruma meklētāju) aizsardzība, legālu statusu ieguvušu imigrantu integrācija un migrācijas plūsmas efektīva vadība.
ES valstis sāk «aizbarikādēties»
Tās valstis, kas visbiežāk ir imigrantu galamērķis, vēlas ķerties pie nopietnākiem pasākumiem. Lielbritānijas un Itālijas valdību vadītāji 2000. gada sākumā aicināja Eiropas valstis uz ciešāku sadarbību un piedāvāja konkrētus priekšlikumus cīņā ar nelūgtajiem viesiem. Tie paredz stingrākus cietumsodus kontrabandistiem un ES policijas vienību un imigrācijas dienestu darbinieku nosūtīšanu uz Bosniju. Šī Balkānu valsts ir kļuvusi par «dzīvās preces» kontrabandas lielvalsti. Britu iekšlietu ministrs Džeks Strovs ir devis mājienus par pusgadsimtu vecās Ženēvas bēgļu konvencijas pārskatīšanu. Ministrs ierosinājis izveidot «drošo nāciju» sarakstu, kas liegtu patvēruma piešķiršanu no šīm valstīm nākušiem bēgļiem.
Kā atbilde uz imigrantu pieplūdumu ir eiropiešu pieaugošais atbalsts labējām partijām, kas sāk nostiprināties Skandināvijā. Dānijā notikušajās vēlēšanās, piemēram, balsstiesīgie dāņi pauda atbalstu labējā spārna Liberālajai partijai, kas iestājas par stingrāku imigrācijas politiku un jau ir sākusi veidot īpašu imigrācijas ministriju. Jaunā valdība ierosinājusi ārzemniekiem pastāvīgas uzturēšanās atļaujas piešķirt pēc septiņiem gadiem, līdz šim bija trīs gadi.
Pie mums iespējams ķīniešu koridors uz citām zemēm
Tā kā ar bēgļu problēmu sāk saskarties arī kandidātvalstis, piemēram, Polija, šādas perspektīvas kontekstā ir svarīgi novērtēt Latvijas stāvokli nelegālās imigrācijas lauciņā. Mūsu valsts ir sekmīgi sakārtojusi likumdošanu, un viens no svarīgākajiem iemesliem, kas ierobežo patvēruma meklētāju ieplūšanu, ir tas, ka Latvijā šiem cilvēkiem nav iespēju legāli strādāt.
Salīdzinot ar ES valstīm, Latvijā nelegālā imigrācija tiesībsargājošām iestādēm problēmas nesagādā. Pērn Imigrācijas policija aizturējusi nedaudz vairāk par 300 nelegālo imigrantu, no kuriem lielākā daļa izraidīta uz Krieviju, Lietuvu, Ukrainu un Baltkrieviju. Pa vienam nelegālajam imigrantam izraidīti uz Dienvidslāviju, Moldovu, Poliju, kā arī eksotiskajām dienvidu valstīm Šrilanku un Tuvalu. 2001. gadā kopējais patvēruma meklētāju skaits Latvijā ir pārsniedzis tikai desmit cilvēku.
Situācija draud mainīties nākotnē, par ko liecina Interpola Latvijas biroja priekšnieka Jurija Jasinkeviča brīdinājumi. J. Jasinkēvičs pagājušā gada maijā norādīja, ka viņa rīcībā ir neoficiāla informācija par drīziem imigrantu draudiem. Interpola rīcībā ir neoficiālas ziņas, ka aptuveni viens miljons nelegālo imigrantu, galvenokārt no Ķīnas, patlaban uzturas Maskavā un gaida izdevīgu brīdi, lai caur Baltijas valstīm nokļūtu ekonomiski attīstītajās Rietumeiropas valstīs.
Šādas prognozes netieši apstiprina 2000. gadā Starptautiskās Migrācijas organizācijas (SMO) veiktais pētījums. Tajā konstatēts, ka nelegālajiem imigrantiem no NVS nav citu reālu alternatīvu iekļūt ES teritorijā, kā vienīgi šķērsojot Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju.
Kas būtu jādara, lai nelegālo imigrantu problēma valsti «nepārsteigtu» nesagatavotu? Vispirms ir jārūpējas, lai Latvijas austrumu robeža, kas būs arī ES ārējā robežlīnija, būtu sakārtota saskaņā ar ES standartiem. Nākamais priekšnosacījums ir nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanas līgumu noslēgšana ar Krieviju un Baltkrieviju.
Nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanas līgumi ir noslēgti ar ES dalībvalstīm, un kamēr šis jautājums nebūs nokārtots ar austrumu kaimiņiem, Baltijas valstis būs spiestas uzņemt atpakaļ un uzturēt tos imigrantus, kas savu ceļu ir sākuši NVS teritorijā, bet ES valstīs nokļuvuši, šķērsojot Baltiju. Tāpat valstij ir nepieciešama pārdomāta un tālredzīga imigrācijas politika, kas atbilstu visu Latvijas iedzīvotāju nacionālajām interesēm.
FAKTI
*No Indijas un tās kaimiņvalstu reģiona ik gadu uz Lielbritāniju četras vai piecas bandas nogādā 2000 līdz 3000 cilvēku.
*Tiek uzskatīts, ka par nokļūšanu Lielbritānijā katrs nelegālais imigrants gatavs samaksāt līdz 20000 mārciņu.
*Gadā Lielbritānijā patvērumu pieprasa gandrīz 80000 imigrantu.
Lielbritānijas Imigrācijas un pavalstniecības direktorāta izlūkošanas nodaļas dati
