Šogad aprit 80 gadu kopš Latvijas armijas vēsturiskās uzvaras pār avantūrista Bermonta-Avalova karaspēku.
Šogad aprit 80 gadu kopš Latvijas armijas vēsturiskās uzvaras pār avantūrista Bermonta-Avalova karaspēku. 11. novembrī, Lāčplēša dienā, atkal pieminēsim mūsu brīvības cīņu dalībniekus.
Lai gan 11. novembris saistās ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas daļas atbrīvošanu, tomēr arī Bauskai ir sakars ar 1919. gada novembra notikumiem.
Rietumu armijā karo vācieši
Vācu karaspēka vienības Bauskā atradās jau kopš pilsētas atbrīvošanas no Sarkanās armijas 1919. gada martā. Vācu komandantūra darbojās paralēli Latvijas pagaidu valdības iestādēm. Pēc vācu karaspēka sakāvēm Cēsu kaujās tā paša gada jūnijā fon der Golca vadītajām vienībām vajadzēja no Rīgas atiet uz Jelgavu un tālāk doties uz Vāciju. Neraugoties uz Latvijas un Antantes savienības protestiem, vācu vienības Latvijas teritoriju pamest nesteidzās. No Vācijas Zemgalē ieradās jauni brīvprātīgie, to vidū arī krievu bijušie karagūstekņi. Bermonts-Avalovs izveidoja tā dēvēto krievu brīvprātīgo Rietumu armiju, kuras paspārnē pārgāja arī vācu vienības. Lai gan šajā armijā vācieši skaitliski bija ievērojamā pārākumā, tomēr Vācijas valdība uz Antantes valstu pārmetumiem varēja atbildēt, ka tās pārziņā esošā karaspēka Zemgalē vairs nav.
Daugava kļūst par frontes līniju
Aptuveni 50000 vīru lielās armijas štābs izvietojās Jelgavā. Tur Bermonts-Avalovs pat savu naudu iespieda, droši vien gatavojoties ilgstošai valdīšanai Latvijā. Viena no viņa spēcīgākajām vienībām – Vācu leģions ar 12000 vīriem un 47 lielgabaliem – novietojās Bauskas un Iecavas apkārtnē. Toreizējā Latvijas armijā ietilpa 39000 vīru un tikai 33 lielgabali. 1919. gada 8. oktobrī, kad ienaidnieks sāka uzbrukumu Rīgai, latviešu karaspēks pie mūsu valsts galvaspilsētas sastāvēja tikai no 12000 vīriem un 16 lielgabaliem. Citas vienības atradās Latgales frontē pret lieliniekiem. Vācu vienības no Bauskas devās gan Rīgas, gan Jaunjelgavas virzienā. 10. oktobrī bermontieši ieņēma Pārdaugavu, un turpmākās 30 dienas Daugava veidoja frontes līniju. Uzmanības lokā tolaik atradās Rīga.
Arestē vairākus ierēdņus
Bauskā noteicējs bija vācu komandants. Jau 6. oktobrī tika arestēti Latvijas pagaidu valdībai uzticīgie policijas ierēdņi: apriņķa priekšnieks K. Rimšūns, apriņķa priekšnieka palīgs pirmajā iecirknī M. Berzepans, pilsētas policijas priekšnieks K. Puķīts un policijas sekretārs E. Teivens. Tolaik pilsētā ir bijusi noteikta komandanta stunda un pulcēšanās aizliegums. Ne velti Bauskas Domes skolu komisija lūdza vācu komandantūrai atļauju 9. novembrī pilsētas pamatskolā sarīkot vecāku sapulci, bet vidusskola pēc komandanta rīkojuma tika slēgta.
Valmieras kaujinieki uzvar
Kad pēc sīvām cīņām 11. novembrī Rīgas baznīcu torņu zvani vēstīja par Latvijas armijas uzvaru, Bauska joprojām atradās bermontiešu varā. Latvijas armijas nākamais uzdevums bija atbrīvot Zemgali un Kurzemi. 3. Jelgavas kājnieku pulkam, kura rindās bija daudz baušķenieku, tika dots rīkojums uzbrukt no Jaunjelgavas Bauskas–Meitenes virzienā. 4. Valmieras pulkam vajadzēja pārcelties pāri Daugavai un tad doties Bauskas virzienā caur Baldoni un Iecavu. Bermontieši joprojām sīvi pretojās, taču 13. novembrī 4. Valmieras pulks ieņēma Iecavas staciju. Nākamajā dienā krita Iecava, divas dienas vēlāk – Code. Arī 3. Jelgavas pulks caur Taurkalni, Bārbeli un Vecsauli tuvojās Bauskai. 16. novembrī sīvas cīņas izraisījās pie Likverteniem un Pētermuižas. Arī pie Tupiņkroga un Kuivu mājām «valmierieši» sakāva pretinieku. Kaujā krita kaprālis Hāzenfuss (apglabāts Bauskas Pilsdārza apstādījumos, kur vēlāk uzcēla pieminekli Brīvības cīņās kritušajiem). Tās pašas dienas vakarā tika ieņemta Šarlotes muiža.
17. novembra rītā 4. Valmieras pulka 1. rota devās uz Bausku pa Šarlotes ceļu, bet 3. rota – pa Vecsaules lielceļu. Pulksten 7 abas vienības sasniedza mūsu pilsētu, bet 15 minūtes vēlāk Bauskā ienāca arī 3. Jelgavas pulka 12. rota. Mūsu karavīri pilsētā nekādu pretestību nesastapa, jo bermontiešu vienības bija aizbēgušas jau naktī.
Muižniekiem atņem īpašumus
Tā dienu pirms mūsu valsts proklamēšanas pirmās gadadienas tika atbrīvota Bauska. Par pilsētas komandantu tika iecelts kapteinis Spuļģis, darbību atjaunoja bermontiešu likvidētās Latvijas pagaidu valdības iestādes. Tika apcietināti vairāki bermontiešu atbalstītāji. Dažiem apkārtnes muižniekiem, kuri bija cīnījušies pret Latvijas valsti, konfiscēja visus īpašumus. Tika aprakstīta manta, piemēram, barona Hāna Hānmēmeles muiža un Alvila Jūzelberga īpašumi Smēdēnu muižā pie Mežotnes.
Pēc Bauskas atbrīvošanas karadarbība Zemgalē turpinājās. 21. novembrī tika atbrīvota Jelgava, bet līdz novembra beigām ienaidnieki bija padzīti no visas Zemgales.
