«Paņēmu mammu pie sevis kopšanā. Kā nokārtot oficiāli, lai viņas dzīvoklis paliktu man? Ar kādām izmaksām jārēķinās? Vai uz dzīvokli var pretendēt arī citi mantinieki?» jautā lasītāja.
Atbild Nekustamo īpašumu pārvaldes Mājokļu nodaļas vadītāja Maija Frīdmane:
– Visiem bērniem ir pienākums uzturēt savus vecākus un vajadzības gadījumā arī vecvecākus atkarībā no viņu spējām un mantas stāvokļa – šādu pienākumu uzliek Civillikums. Taču bērni var noslēgt ar saviem vecākiem dažādus tiesiskus darījumus, t. sk. arī uztura līgumu.
Ja vēlas uztura līgumu apliecināt notariālā akta kārtībā, tad precīzas izmaksas varēs pateikt notārs, jo izmaksas ir atkarīgas no darījuma summas. Obligāti pie notāra būs jāapliecina nostiprinājuma lūgums Zemesgrāmatai, lai varētu nostiprināt uztura devēja īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu. Arī ar mantošanu saistītos jautājumos jāvēršas pie notāra.
Civillikumā noteikts, ka «ar uztura līgumu viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otrā tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, ja vien par šī pienākuma ilgumu nav norunāts citādi», skaidrots «Latvijas Vēstnesī». Biežākā mantiskā vērtība ir nekustamais īpašums.
Uztura līgumu parasti slēdz bez termiņa ierobežojuma – līdz uztura ņēmēja nāves dienai. Civillikumā paredzēts, ka uzturā ietilpst ne tikai pārtika un miteklis, bet arī apģērbs un kopšana. Uztura devējs pienākumu var deleģēt arī citām personām.
Latvijā neviens normatīvais akts nenosaka, cik lielam jābūt minimālajam uztura apmēram, – par to jāvienojas.
