Ziemā ar pīļkopību nodarbojas daudzi iecavnieki, piebarojot meža pīles, kas arī šogad mitinās Iecavas parkā, abu tiltu apkārtnē.
Ziemā ar pīļkopību nodarbojas daudzi iecavnieki, piebarojot meža pīles, kas arī šogad mitinās Iecavas parkā, abu tiltu apkārtnē.
Kā allaž, problēmai ir vairāki aspekti. No vienas puses varbūt paši esam vainīgi, ka putni nelido projām, cerot uz mūsu palīdzību, bet no otras puses, kā nepalīdzēsi nabaga radījumam, kurš trīsdesmit grādu salā, ieraugot cilvēku, lido pretī, jo ļoti grib ēst.
Pīles baro gan skolas bērni, gan māmiņas ar mazuļiem, kas to uztver kā atrakciju, bet vecāki tajā saskata audzināšanas piemēru.
Ir redzēti pīles barojam arī veci cilvēki, kuri ar putniem sarunājas un priecājas – no niecīgās rocības izdodas arī kādam palīdzēt.
Pagājušajā svētdienā, kad ziemas priekus baudīt Iecavas parkā bija sanākuši daudz bērnu un pieaugušo, gandrīz katram bija līdzi kāds cienasts putniem.
Malā uz visu noraudzījās padzīvojusi sieviete, kura mūspusē bieži sastopama rakņājamies atkritumu konteineros, meklējot pārtiku vai tukšās pudeles. Sieviete sacīja: «Aiz pārticības nezina, ko dara. Maizi met lopiem, to tikai bagātie var atļauties…»
Stāstījumam par pīļkopību ir pavisam negaidīts noslēgums. Aizvakar, vēlā vakarā atgriežoties mājās no darba, biju nepatīkama notikuma lieciniece. Uz ledus snaudošajām pīlēm kāds uzmeta tīklu. Tumsā varēju saskatīt divus stāvus. Viena bija tā sieviete, kuru satikām svētdien, otrs – ļoti iereibis vīrietis…
Iecavniece ANCE