Pērn septiņi ugunsgrēkos bojā gājušie bērni dzīvību zaudējuši pieaugušo izraisītas aizdegšanās dēļ. Arī ceļu negadījumos bērni iet bojā tāpēc, ka nav bijuši piesprādzēti vai nav iesēdināti speciālajos krēsliņos.
Pērn septiņi ugunsgrēkos bojā gājušie bērni dzīvību zaudējuši pieaugušo izraisītas aizdegšanās dēļ. Arī ceļu negadījumos bērni iet bojā tāpēc, ka nav bijuši piesprādzēti vai nav iesēdināti speciālajos krēsliņos. Tādi secinājumi ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšniekam Ainaram Pencim un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) direktora vietniekam Ivaram Krauklim. Viedoklim piekrīt bērnu ārsts reanimatologs Pēteris Kļava, pievienojot piemērus par daudzu mazuļu applaucēšanos ar verdošu ūdeni.
Lai pievērstu bērnu un viņu vecāku uzmanību nepieciešamībai lietot atstarotājus, kā arī ievērotu ugunsdrošības un citus drošības noteikumus ikdienā, Iekšlietu ministrija kopš 20. marta rīko akciju “Mans bērns ir drošībā. Vai tavējais arī?”. Tas notiek sadarbībā ar Valsts policiju, VUGD, CSDD un fondu “Gaismaszīme”. Savukārt policija sākusi akciju “Neizaicini likteni. Piesprādzējies pats un piesprādzē bērnu”, žurnālistus informēja Valsts policijas Prevencijas biroja priekšnieks Fēlikss Dombrovskis.
Akcijas laikā transportlīdzekļu vadītājiem, kuri nebūs ievērojuši noteikumus, tiks noformēti administratīvā pārkāpuma protokoli, kā arī izskaidrota drošības jostu un bērniem paredzēto drošības līdzekļu izmantošanas nepieciešamība. Pārkāpēji saņems arī informatīvo bukletu.
***
Fakti
– 2005. gadā tieši termiskie apdegumi bijuši visbiežākie bērnu traumatisma iemesli, “otrajā vietā” atstājot ceļu satiksmes negadījumus un traumas, kas iegūtas, krītot no augstuma.
– Visbiežāk traumas bija guvuši bērni līdz divu gadu vecumam un pusaudži vecumā no 10 līdz 17 gadiem, kuru vidū visbiežāk cietuši zēni.
(Katastrofu medicīnas centra dati)
