Mani bērni jau izauguši lieli, tomēr viņu bijušajā skolā ieeju labprāt. Lai satiktu pazīstamus skolotājus, parunātos, izjustu, kā laikmeta elpa ienāk mācību iestādē.
Mani bērni jau izauguši lieli, tomēr viņu bijušajā skolā ieeju labprāt. Lai satiktu pazīstamus skolotājus, parunātos, izjustu, kā laikmeta elpa ienāk mācību iestādē.
Mani neuztrauc valsts karogs pie skolas ēkas ik dienu. Tas naudā vai gluži pretēji nabadzībā slīkstošajiem atgādina par mūsu visu kopīgo vērtību – atgūto brīvību. Padomjlaiku ideologi tomēr bijuši tālgudri, īpaši uzraudzīdami jaunās paaudzes izglītošanas jautājumus un neļaujot ne mirkli novērsties no viņu dogmām. Par katru novirzi vajadzēja maksāt. Labākajā gadījumā ar rājienu, sliktākajā – ar izmešanu no aprites.
Nu ir brīvība, ko katrs tulko pēc sava prāta. Nav partkoma brīdinošā pirksta. Tā vietā palikusi tikai sirdsapziņa. Protams, ja tā ir. Mūsu skolotājiem vēl ir. Tāpēc viņiem pilnīgi nesaprotama ir bezatbildība arī izglītības sistēmā, kurā jau desmit gadu kā veļas mašīnā mētājas reorganizācijas kunkuļi. Par to ar asarām acīs stāstīja skolotāja, kurai rūp ne vien sava bērna, bet arī visu pašas skoloto audzēkņu tālākgaitas.
Tikai divi šādas bezatbildības piemēri. Meitene, saukšu viņu par Līgu, sekmīgi piedalījusies konkursā «Es būšu skolotājs». Konkursa trešajā kārtā aprīlī viņa izpildījusi arī profesionālās piemērotības testu Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Bioloģijas fakultātē. Līgai pateikts, ka viņa ir uzņemta augstskolā. Kad pēc pāris mēnešiem aizbraukusi uz Rīgu uzzināt, kādi dokumenti vēl būtu nepieciešami, saņēmusi sitienu, proti, – šogad Bioloģijas fakultāte netiks atvērta. Tērēta nauda ceļam, dalības maksai, un nekā. Kārtējais eksperiments.
Savukārt pašas skolotājas dēls, ticēdams Latvijas Universitātes reklāmai, pat «KarjerasDienas» 3. jūlija laidienā, gatavojies datorsistēmu un datortīklu administrēšanas studiju programmai Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē. Kad aizbraucis, lai iesniegtu dokumentus, ieraudzījis, ka šī programma ar treknu švīku pārsvītrota. Konsultante pat nevarējusi pateikt, kāpēc, laikam neesot saņemta licence. Baušķeniekiem materiālais zaudējums it kā nebūtu pārāk liels, bet ko lai saka tie, kas braukuši no Latgales vai Vidzemes tālākajiem rajoniem. Par morālo zaudējumu vispār lieki runāt. Vai tas kādam rūp!
