LĪGA BUKŠA, Mežotnes internātvidusskolas skolotāja: – Skolas specifika manas darba nedēļas iedalījusi divās kategorijās. Pagājusī man bija audzinātājas nedēļa, tāpēc skolā vajadzēja pavadīt garas stundas – līdz pat pulksten 22.
LĪGA BUKŠA, Mežotnes internātvidusskolas skolotāja:
– Skolas specifika manas darba nedēļas iedalījusi divās kategorijās. Pagājusī man bija audzinātājas nedēļa, tāpēc skolā vajadzēja pavadīt garas stundas – līdz pat pulksten 22. Dažas naktis pat nācās pārgulēt skolā, jo tik vēlu uz Bausku vairs neviens autobuss no Mežotnes neiet. Pildot audzinātājas pienākumus svešiem bērniem, savējiem biju tikai telefonmamma. Taču viņi man ir jau lieli, mazākajam septiņi gadi, paši prot ar visu tikt galā. Bet parunāties gribas, tāpēc vakaros, kad nebiju mājās, zvanīju. Bija jāatgādina gan par treniņu, lai neaizmirst aiziet pie zobārsta, jāpasaka citas svarīgas lietas. Pašu arī interesēja, kā vienam veicies futbolā, citam mācībās.
Otrdienas vakarā biju mājās, palīdzēju dēlam Jānim sagatavoties braucienam uz Norvēģiju. Vakaros, pirms došanās pie miera, kā jau visiem skolotājiem, bija jāatrod laiks arī darbam, jāgatavojas stundām, jālabo skolēnu izpildītie uzdevumi.
Pagājušās nedēļas vidū bija arī 8. marts. Šīs dienas svētku noskaņa bija jūtama arī mūsu skolā. Bērni man pasniedza jauku apsveikumu, ar zīmējumiem un parakstiem noformētu plakātu. Mīļa un sirsnīga tāda atcerēšanās.
Esmu cīrulis, piecelties no rīta pirms pulksten sešiem man nav nekādu problēmu. Pagājusī nedēļa līdztekus daudzajiem darbiem skolā man arī bija saistīta ar teātri. Trešdienas vakarā Bauskas tautas teātrī cītīgi strādājām mēģinājumā, jo piektdien braucām viesos uz Bruknu. Mūsu aktierim Robertam Jankevicam bija dzimšanas diena, tai par godu izrādījām lugu “Ģimenes svinības”. Kā jubilejā pienākas, pēc izrādes bija neliela pasvinēšana.
Savukārt svētdien bija Mārtiņa Zīverta lugas “Sievas māte” pirmizrāde. Kā jau pirms katra jauniestudējuma, gan neliels stress, gan daudz dažādu papildu darbiņu. Arī es gatavojos šai izrādei, kurā man uzticēta mazas, klusas sieviņas – sievas mātes – loma. Taču spēlēt nevajadzēja, jo pirmizrādē uz skatuves bija dubliere. Gribējās no malas paskatīties, kā kolēģe spēlē, bet nesanāca, vajadzēja pildīt “čukstiņa” pienākumus.
