Šis stāsts tomēr nebūs par naudu. Arī brālītis grib ēst pusdienas. Pagasta padomes piešķirto skolas pusdienu naudiņu – trīs latus – Zita (vārds mainīts) nolēma tērēt pēc saviem ieskatiem.
Šis stāsts tomēr nebūs par naudu.
Arī brālītis grib ēst pusdienas
Pagasta padomes piešķirto skolas pusdienu naudiņu – trīs latus – Zita (vārds mainīts) nolēma tērēt pēc saviem ieskatiem. Savu nodomu viņa atklāja klases audzinātājai: «Es nevaru visu mēnesi pusdienot, zinādama, ka brālītis paliks bez ēšanas. Labāk divas nedēļas pusdienosim abi. Pēc tam kaut kā iztiksim.»
Zitas klases audzinātāja atnākusi uz redakciju, jo viņai pilna sirds. Skolotāja neko neprasa, nevienu neapsūdz. Viņa izmisīgi meklē atbildi uz jautājumu: «Kur palikusi cilvēcība?». Sabiedrības attieksme pret trūkumcietējiem ir salta un nežēlīga. Par to audzinātāja pārliecinājusies, staigādama no vienas iestādes uz citu, rakstīdama vēstules ar lūgumu kaut nedaudz palīdzēt Zitai. Patiesībā runa ir par gluži simbolisku summu – nepilniem 30 latiem mācību gadā –, lai norēķinātos par pusdienām. Tagad skolotāja pārdzīvo, ka, gribēdama palīdzēt meitenei, jau tā dramatisko situāciju neviļus sarežģījusi.
Skolotāja kļūst par uzticības personu
Zitas mamma Dace (vārds mainīts) ar diviem bērniem – pusauga meiteni un 12 gadu vecu zēnu – uz Viesturu pagastu no Rīgas pārcēlās pirms pusotra gada. Palikusi bez darba, sieviete nevarēja samaksāt parādu par vienistabas dzīvokli. Izmantojot starpnieku pakalpojumus, tika atrasts divistabu miteklis Viesturu pagasta centra daudzdzīvokļu namā. Daces vīrs – invalīds – palika Rīgā.
Abi bērni sāka apmeklēt Pilsrundāles vidusskolu. Zitas klases audzinātāja stāsta: «Meitene bija kā mežonīgs zvēriņš – saspringta, histēriska, noslēgta. Redzēju, ka viņa cieš, taču nevarēju izdibināt iemeslu. Piesardzīgi centos ar bērnu nodibināt kontaktu. Tas nenācās viegli, taču izrādījās svētīgi. Kad pretestību izdevās pārvarēt, izbrīnīta atklāju maigu, inteliģentu, zinātkāru būtni. Meitene ļoti pārdzīvo naudas trūkumu ģimenē. Šīs izjūtas ir saasinātas, jo viņa bezgalīgi mīl savu mammu un brālīti. Viņa jūt līdzi mātei un ir cieši pārliecināta, ka palīdzēs savējiem izkļūt no posta. Kā to izdarīt, meitene nezina, taču viņas apņēmība ir pārsteidzoša.»
Skolotāja rāda Zitas zīmējumus un domrakstus. Tajos ir daudz siltuma, ģimenisku jūtu, nopietnu pārdomu par pasauli. Meitene ir ļoti atklāta. Iepriekšējā spurainuma vietu ieņēmusi uzticēšanās.
Draud pārtraukt vecāku varu
Šopavasar skolotāja ievērojusi, ka Zita kļūst slimīgi vāja. Turklāt ārsti meitenei konstatējuši diezgan smagas gremošanas sistēmas kaites. Visbeidzot ticis noskaidrots cēlonis – pārtikas trūkums. Zita gan centusies audzinātāju pārliecināt: «Tā nav, ka neēdam vispār. Parasti mums nav vakariņu, jo pa dienu viss apēsts.»
Skolotājas turpmākā rīcība šķiet pilnīgi loģiska. Viņa uzrakstījusi iesniegumu Viesturu pagasta padomei ar lūgumu piešķirt Zitai brīvpusdienas. Pēc atteikuma saņemšanas pedagoģe vērsusies Rundāles un Viesturu pagasta apvienotajā pagasttiesā. Nu viņa sāk šaubīties, vai rīkojusies pareizi.
Pagasttiesa 10. aprīlī atsūtījusi atbildi uz skolotājas vēstuli. Ievērību pelna kāds dokumenta fragments: «Vēršam Jūsu uzmanību, ka ģimenes apstākļi, kādi konstatēti pagasttiesas apsekojumā, ir labāki, nekā Jūs tos mums raksturojāt.»
Arī 27. martā sastādītais pagasttiesas akts ir ievērības vērts: «Apsekošanas laikā Dace bija skaidrā prātā, gatavoja ģimenei pusdienas. Dzīvoklī konstatējām 0,5 maisus kartupeļu, divus maisus sarkano biešu, 0,5 maisus melno rutku, buljona kubiņus, tēju, cukuru, 0,5 kilogramus cūkgaļas. Sanitārā situācija dzīvoklī apmierinoša, bērniem ir sava istaba, krāsns izkurināta.
Pārbaudē Dace tika brīdināta pret parakstu, ja netiks uzlabota bērnu ēdināšana, viņai tiks apturēta vecāku vara un bērni tiks ievietoti valsts audzināšanas iestādē.»
Vietējiem nepatīk iebraucēji
«Kāpēc?» Zitas skolotāja ir tuvu asarām. Viņa vairākkārt apmeklējusi ģimeni, pazīst meitenes māti un ir jo pārliecināta, ka tādus pazemojumus sieviete nav pelnījusi. Acīmredzot ierēdņi uzskata, ka trūkuma vienīgais iemesls ir «nebūšana skaidrā prātā». Audzinātāja neatceras, ka Zitas mammu kādreiz būtu redzējusi iereibušu.
Turklāt dokumentā atklājas pretruna – tiek secināts, ka bērniem radītie apstākļi ir apmierinoši, bet vienlaikus izskan draudi apturēt vecāku varu.
Ieilgušās sarakstes rezultāts tomēr bija pagasta padomes piešķirto triju latu izsniegšana Zitas pusdienām aprīlī. Pašvaldības sociālās aprūpes dienesta vadītāja Lonija Ševcova 2. maijā «Bauskas Dzīvei» rādīja dokumentu, kas apliecina, ka meitenei brīvpusdienas piešķirtas arī maijā. Lonija Ševcova atļāva izlasīt pagasta padomes apstiprinātu nolikumu par sociālo palīdzību. Tā 5. punktā noteikta brīvpusdienu piešķiršanas kārtība Bērsteles pamatskolas un Viesturu sākumskolas bērniem. Sociālā darbiniece piepilda, ka izņēmuma situācijās brīvpusdienas apmaksā arī bērniem, kuri mācās rajona citās skolās. Kādēļ gadījums ar Zitu kļuvis tik sarežģīts? Uz to Lonija Ševcova atbild: «Mums ir vairākas trūcīgas ģimenes, dažās ir daudz bērnu. Cilvēkiem nepatīk, ka palīdz ienācējiem, viņi ir sašutuši. Dace un Zita ir augstprātīgas – pašas nenāks un neko neprasīs. Mātei naudu nedrīkst dot – pazudīs kā caurā maisā.»
Mierina un aizstāv māti
«Šodien raku dārziņu, bet apkārtējo māju īrnieki rādīja ar pirkstiem un smējās,» Dace nevar noslēpt sarūgtinājumu. Ne jau man kāds piešķīris tiesības meklēt šajā sievietē dažādas vainas, taču pat gribēdama nevaru tās ieraudzīt. Jā, protams, viņa nav tik apsviedīga kā daudzas citas, nemāk dzīvē iekārtoties. Agrāk Dace strādājusi par celtnieci, bijusi arī kasiere. Pašlaik viņa jūtas kā no laivas izmesta – sveša, naidīga apkārtne, neziņa, trūkums. Viņas drošais balsts un mierinātāja ir Zita. Meitene aizstāvēs māti jebkurā situācijā. Iespējams, ka gluži neapzināti savā meitā Dace saskata cerību dzīves uzlabošanai.
Pagaidām skolā meitene jūtas labi. Viņa atceras mācību laiku Rīgā un saka: «Manā iepriekšējā skolā bērnus, kuriem nebija naudas vai stilīga apģērba, klases biedri «apcēla». Pilsrundālē tā nenotiek. Mēs visi esam daudzmaz līdzvērtīgi.»
Vislielāko prieku šonedēļ Zitai sagādāja Pilsrundāles vidusskolas jauktā kora spožā uzstāšanās skatē. Jaunā dziedātāja dzīvo brīnuma gaidās – iespējams, ka pirmo reizi mūžā viņa varēs piedalīties Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.
Pēc tikšanās ar ģimeni kļuva pilnīgi saprotama Zitas audzinātājas nostāja, kad viņa apgalvoja: «Es darīšu visu, lai iestātos par šo bērnu. Meitene neizsakāmi vēlas dzīvot citādu dzīvi. Viņa ir mērķtiecīga un sirdsskaidra, dzīves sārņu neskarta. Es nevaru stāvēt malā un vērot, kā Zita to visu pakāpeniski zaudēs.»
Fakti
Viesturu pagasta padomes sociālās aprūpes nolikums
Pabalstus bēru gadījumiem izmaksāt 50 latu apmērā.
Pirmās un otrās grupas invalīdiem un vientuļiem pensionāriem par ārstēšanos slimnīcā apmaksāt 20 latu gadā, izskatot katru gadījumu atsevišķi.
Maznodrošinātām nelabvēlīgām ģimenēm apmaksāt primārās veselības aprūpes pakalpojumus Viesturu un Bērsteles doktorātā, izskatot katru gadījumu atsevišķi.
Skolām, jauno mācību gadu sākot, paredzēt līdzekļus no 100 līdz 150 latiem skolas piederumu un mācību līdzekļu iegādei maznodrošinātiem skolēniem.
Iedalīt līdzekļus brīvpusdienām maznodrošinātiem skolēniem: Bērsteles pamatskolai – Ls 25 mēnesī, Viesturu sākumskolai – Ls 10 mēnesī, līdzekļu sadali nosaka pedagoģiskā komiteja.
