Trīs meitu un dēla māmiņa Iveta nepiekrīt viedoklim, ka daudzbērnu ģimenēm visbiežāk tiek piekārta «birka» – nelabvēlīga. Turklāt tā domā daudzi cilvēki.
Trīs meitu un dēla māmiņa Iveta nepiekrīt viedoklim, ka daudzbērnu ģimenēm visbiežāk tiek piekārta «birka» – nelabvēlīga. Turklāt tā domā daudzi cilvēki.
Lietotas drēbes nav kauns
– Es un vīrs savus bērnus ļoti mīlam. Bijām tikko 18 gadu veci, kad apprecējāmies, esam kopā jau 14 gadu. Atceros, kā uz mani paskatījās ginekoloģe, kad, stājoties grūtnieču uzskaitē, pateicu, ka gaidu ceturto bērniņu. Viņa mani audzināja ar tādiem vārdiem, it kā es būtu nevis precēta sieva, bet kāda palaistuve. Patiešām, gribējās pagriezties un aiziet. Toreiz nodomāju, žēl gan, ka neesmu tik turīga, lai brauktu pie ārsta uz Rīgu.
Pašlaik dzīvoju mājās, jaunākajai meitiņai ir četri gadiņi. Saņemot «Bauskas Dzīvi», pirmos vienmēr izlasu sludinājumus, kuros piedāvāts darbs. Atklājot, ka man ir četri bērni, vienmēr esmu saņēmusi atteikumu, acīmredzot bērns tiek uzskatīts par kavēkli, traucēkli, nelaimi.
Vīrs strādā, taču ienākumi nav regulāri. Viņš prot visus darbus, var pagatavot galdu, skapi, salabot televizoru un kurpēm papēžus piesist, tomēr neslēpšu, mēs nedzīvojam turīgi. Bērni guļ uz izvelkamajiem krēsliem, ko pirms vairākiem gadiem pirkām uz nomaksu. Divās mazās istabiņās esam saspiedušies visi seši. Nesen paši saviem spēkiem veicām remontu, žēl tikai, ka miteklis ir diezgan mitrs, drēgns, ziemā vajag daudz malkas.
Esmu bērniem iemācījusi, kā savas lietas turēt kārtībā, drēbes tīras. Kaut arī tās pērku tikai lietotu apģērbu veikalos, rūpīgi kopjot un saudzējot, tās var valkāt ilgi. Taču daudzreiz manai ģimenei ir atteikta palīdzība kaut vai tādēļ, ka cenšos, lai mēs neizskatītos kā pēdējie plukatas un netīreļi. Man ir atteikts tieši ar tādiem vārdiem: «Bet tu taču tik labi izskaties…» Jocīgi – pret nevīžām labdari ir devīgāki.
Labāk iet skolā, nekā paēst…
Trūkums un taupība Ivetai nav nekas jauns. Viņa izaugusi kopā ar diviem brāļiem un māsu. Mamma bijusi ļoti stingra un iemācījusi, ka trūkums nav sinonīms jēdzieniem «netīrība» un «nekārtība». Ziepju gabaliņš nemaksā tik dārgi, lai to nevarētu nopirkt, Iveta sacīja. Esot nācies redzēt, kā daudzbērnu māmiņas «nolaižas», nerūpējas ne par sevi, ne par bērniem.
Ir bijuši rīti, kad Iveta brokastīm cepusi lielu pannu ar kartupeļiem, jo maizes mājās nav. Nācies to pašu vienīgo latu grozīt pirkstos un prātot, vai dot bērniem, lai brauc uz skolu, vai arī pirkt maizīti. Kad mamma prasījusi padomu saviem trim skolēniem, viņi vienmēr izvēlējušies skolu. Saulainā laikā gar upes krastu gan pavasarī, gan ziemā bērni pēc stundām kājām nāk piecus kilometrus un lepojas, ka ietaupījuši 45 santīmus. Žēl vienīgi, ka apavi ir tik dārgi un ātri nodilst, saka Iveta. Vecākajai meitai rudenī nopirkusi zābakus, kas izjukuši pēc nedēļas, labi, ka ziema bija silta, nācies staigāt ar kurpēm.
Sagaida palīdzību no ASV
Par Ivetu «Bauskas Dzīve» uzzināja, kad viņa meklēja palīdzību. Rajona sociālās palīdzības darba speciāliste Ina Krūmiņa stāstīja, ka pie viņas atnākusi jauna, skaista, slaida, bet ļoti noskumusi sieviete no Bauskai netāla pagasta. Ģimenei nebija naudas, lai samaksātu par pusdienām skolā trim bērniem. Turklāt dēlam nācies veikt steidzamu operāciju, un tie bija papildu izdevumi. Ivetas ģimene ir viena no tām, kura tieši šajā brīdī saņēma negaidītu atbalstu no gluži svešiem cilvēkiem, un tas palīdzēja pārvarēt dzīves sagādāto rūgtumu. Par viņas bērnu pusdienām šajā mācību gadā tika samaksāts no Aiovas (ASV) latviešu luterāņu draudzes ziedotiem līdzekļiem.
Skolā, kur mācās Ivetas un Agra bērni, dzirdēju, ka šajā ģimenē ir ļoti pretimnākoši un gādīgi vecāki. Ivetai padodas māksliniecisku ziedu pušķu un dekoru veidošana, un tie nereti tiek dāvināti arī skolai. Tētis palīdzējis pagatavot uzskates līdzekļus. Abām meitām un dēlam mācības padodas.
Pirms dažām dienām tikos ar Ivetu Bauskā un sarokojoties pamanīju, ka viņa satrūkstas sāpēs. Gluži kā atvainojoties viņa nolaida roku gar sāniem un atzinās, ka saasinājies locītavu iekaisums. Gadiem ilgi pagrabā ar rokām mazgājusi veļu, un nu slimība neatlaižas. Arī kuņģis sāp un asinsspiediens niķojas, taču Iveta cenšas savas vainas pārvarēt. Pašlaik viņa dzīvo, gādājot par ģimeni, un tas esot pats galvenais.
