Slavenais Ludviga van Bēthovena skaņdarbs klavierēm «Elīzai» («An Elise») patiesībā bija veltīts nevis Elīzai, bet gan Terēzei, noskaidrojuši austriešu muzikologi.
Slavenais Ludviga van Bēthovena skaņdarbs klavierēm «Elīzai» («An Elise») patiesībā bija veltīts nevis Elīzai, bet gan Terēzei, noskaidrojuši austriešu muzikologi. Šo elēģiju klavierēm komponists uzrakstījis 1808. gadā, un tās ar roku rakstītais manuskripts esot pazudis. Tomēr austriešu muzikologiem ir izdevies noteikt, ka tajā laikā Bēthovens aplidojis nevis kādu nezināmu Elīzu vai Elizabeti, bet gan pavisam konkrētu jaunavu – Vīnes ārsta meitu Terēzi Malfati, viņai arī veltījis savu skaņdarbu.
Kļūda skaņdarba nosaukumā esot radusies… tipogrāfijā. Saliekot partitūru, burtliči nav varējuši izlasīt veltījumu, kas rakstīts komponista briesmīgajā rokrakstā.
