Iedomāsimies – ja nu kādu rītu mēs pamostos un būtu izzudušas visas grāmatas, žurnāli, laikraksti.
Iedomāsimies – ja nu kādu rītu mēs pamostos un būtu izzudušas visas grāmatas, žurnāli, laikraksti.
Kā dzīvotu, vai būtu iespējama cilvēku eksistence? Šo, ļoti cerams, ka nereālo nākotnes paredzējumu cenšas iztēloties Bauskas rajona Bērnu un jauniešu centra žurnālistikas pulciņa dalībnieki.
Kļūda tipogrāfijā?
«Dīvaini – rīta avīzei lapas ir baltas! Vai būtu kāda kļūda tipogrāfijā? Ieslēdzu televizoru – diktors lasa paziņojumu: «Pagājušajā naktī Mēness izdalījis dīvainu starojumu, kas izdzēš uz Zemes visus burtus. To vairs nav datoros, avīzēs, žurnālos, grāmatās. Pazudis viss, ko cilvēks ir rakstījis. Sekas ir traģiskas. Slēgtas skolas, bankas, firmas, fabrikas.» Šausmas, arī manā plauktā visām grāmatām lapas ir baltas. Kas tagad notiks? Kā mēs spēsim dzīvot?»
B. KEIŠA
Bez rakstītā vārda jāizput
«Sirmā senatnē uz pasaules nebija grāmatu. Cilvēki spēja dzīvot bez tām. Nepieciešamās zināšanas viņiem sniedza daba. Dzīvnieku pēdas solīja labu maltīti, tumšs mākonis ziņoja par lietus tuvošanos. Ļaudis iemācījās lasīt zvaigznes un uzkrāt gudrības. Bet to radās arvien vairāk, un bija jāsāk pierakstīt. Tapa grāmatu kalni un avīžu jūras. Un ja nu tā visa reiz atkal nebūtu? Dzīve apstātos, cilvēki neprastu radīt neko jaunu, nespētu izmantot esošo. Tik tālu nu esam nonākuši, bez rakstītā vārda jāizput. Vai jāsāk dzīvot no jauna, jāpalūkojas zvaigznēs, jāizpēta skudru takas?»
G. KINTA
Vispārēja katastrofa
«Tā būtu vislielākā kļūda – atstāt pasauli bez lasāmvielas. Pirmajā brīdī uzgavilētu skolēni, jo nebūtu vairs obligātās literatūras. Bet vai viņi ilgi būtu laimīgi? Cilvēki dzīvotu ar zināšanām, kuras viņiem ir, un neiegūtu jaunas. Tad, līdzīgi salūzušam pulkstenim, pasaule pamazām apstātos. Tā būtu katastrofa.»
D. LINA
Astotais pasaules brīnums
«To varētu nosaukt par astoto pasaules brīnumu. Visapkārt valdītu haoss un nesakārtotība. Strauji pazeminātos cilvēku dzīves līmenis. Ļaudis zinātu tikai to, kas notiek viņu ciematā vai pilsētā. Aktuāla kļūtu aprunāšana. Skolās ietu tikai bagātu vecāku bērni, jo grāmatas tiktu pārrakstītas ar roku un tās būtu ļoti dārgas. Cilvēki rakstītu ar irbulīšiem uz māla plāksnītēm. Varbūt tas arī būtu tik daudzinātais pasaules gals…»
S. BRIŅĶE
