Projekta apspriešana par paredzētā Bauskas apvedceļa ietekmi uz vidi 14. decembrī parādīja, ka lielākā daļa baušķenieku atbalsta variantu ar tiltiem pār Mūsu un Mēmeli.
Projekta apspriešana par paredzētā Bauskas apvedceļa ietekmi uz vidi 14. decembrī parādīja, ka lielākā daļa baušķenieku atbalsta variantu ar tiltiem pār Mūsu un Mēmeli.
Tas ir īsākais apvedceļa posms, un to visdrīzāk varētu apstiprināt arī Satiksmes ministrija.
Nešķērsot dabas parku
Bauskas Domes deputāti sapulcē oficiāli aicināja parakstīties par šo variantu: “Lūdzam neatbalstīt trases variantu, kas paredz divjoslu šķērsojumu pāri Lielupei “Natura 2000″ teritorijā. Tas izjauks kultūrvēsturisko ainavu aiz Bauskas pils. Šajā teritorijā 10 kilometru rādiusā atrodas trīs Latvijai starptautiski nozīmīgi kultūrvēsturiski tūrisma objekti – Rundāles, Mežotnes un Bauskas pils.” Tika lūgts neatbalstīt arī variantu ar tiltiem pār Lielupi un Mēmeli, jo tas neatslogos Bauskas vecpilsētas teritoriju.
Arī atbalstītajā variantā nepieciešami grozījumi: “Atbalstām variantu ar nosacījumu, ka Dobeles šosejas P 103 apvedceļš tiek savienots ar projektējamo apvedceļu starp Ārci un autoceļu P 87, tādējādi liedzot tranzītam Dobele–Rīga šķērsot Bauskas vēsturisko daļu.”
Atvirzīt no pilsētas
Firmas “Eirokonsultants” valdes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Felsbergs informēja, ka pētījumi ir pierādījuši – no Bauskas izbrauc vismaz divreiz lielāka plūsma uz Rīgu nekā iebrauc no Lietuvas. Jāņem vērā arī fakts, ka daļa cilvēku no Lietuvas dodas uz Elejas pusi. Par to, kas notiks ar transportu, kas uz Rīgu dodas caur Bausku, sprieda Domes deputāts Ģirts Karpovičs: “Variants ar tiltiem pār Mūsu un Mēmeli ir pieņemams, jo ir īsākais. Ir ērts ceļš Gailīšu un Īslīces kravām, bet tam trūkst loģiskas saites virzienā no Rīgas uz Liepāju. Bauskas kravas būs jānovirza caur Ārci, kas nav īpaši ērti. Visi tādēļ vēlēsies braukt caur pilsētas centru. Piedāvājam šo variantu papildināt ar projektētāju paredzēto, bet Satiksmes ministrijas svītroto ceļa posmu starp Mūsas tiltu un ceļa posmu Ārce–Mēmele. Tad loģiski izveidojas arī virziens Rīga–Liepāja. Mēs iegūstam reālu iespēju visu kravas transporta plūsmu atvirzīt no pilsētas, panākot labus priekšnoteikumus arī industriālā parka attīstībai.”
Ja nebūs šī savienojuma, braucēji no Bauskas rajona rietumu malas nedosies pa apvedceļu, bet gan izvēlēsies īsāko ceļu caur Bausku. Protams, galvenais apvedceļa uzdevums ir no pilsētas novirzīt tranzītu. Tas būs ļoti nepilnīgs, ja netiks izveidots minētais savienojums. Bauskas Būvvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja Inta Vanaga sacīja: “Ja izveidotu šo savienojumu, tad droši varētu uzlikt zīmi, ka smagais transports caur Bausku nedrīkst braukt.”
Gaida iedzīvotāju atbalstu
Ģirts Karpovičs uzskata, ka nelielais ceļa posms palīdzētu darboties arī Bauskas industriālā parka teritorijas uzņēmumiem: “Lielāks uzņēmums dienas laikā var vest pat 200 kravu. Ir ļoti svarīgi panākt, lai auto brauktu pa apvedceļu, nevis caur pilsētu.”
Domes deputāti uzskata, ka liela nozīme būs iedzīvotāju atbalstam minētajiem projektiem. Domes deputāts Jānis Teikmanis raksturoja iespējas mainīt projektu: “Satiksmes ministrijai piederēs galavārds. Mums to jāmēģina ietekmēt, cik ir mūsu spēkos, gan parādot aktivitāti, gan lobējot šo labojumu ministrijā.” Bauskas Domes atbalstīto apvedceļa variantu var iepazīt un pārmaiņas ar parakstiem atbalstīt pilsētas Domē pie Bauskas Būvvaldes vadītāja pienākumu izpildītājas Intas Vanagas. Vēstule ar parakstiem uz Satiksmes ministriju jāaizsūta līdz 28. decembrim.
