Kas ir bezvalstnieks, patvēruma meklētājs, un kādā gadījumā piešķir alternatīvo statusu?
Atbild Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību speciālists Ģirts Pommers.
Persona ir atzīstama par bezvalstnieku, ja tā nav nevienas valsts pilsonis un tai netiek garantēta nevienas valsts pilsonība.
Latvijas Republikā (LR) personu nevar atzīt par bezvalstnieku, ja uz šo personu neattiecas 1954. gada 28. septembra Konvencijas par bezvalstnieka statusu noteikumi. Personas atbilstību bezvalstnieka statusam reglamentē Bezvalstnieku likums.
Saņem atļauju vai vīzu
Lai iegūtu bezvalstnieka statusu, PMLP nepieciešams iesniegt iesniegumu, personu apliecinošu dokumentu, dzimšanas apliecību vai izrakstu no dzimšanas reģistra, dokumentu, kas apliecina ģimenes stāvokli, kā arī dokumentu, ko izsniegusi PMLP noteikta ārvalsts kompetenta institūcija un kas apliecina, ka persona nav attiecīgās valsts pilsonis un tai netiek garantēta šīs valsts pilsonība, vai dokumentāru apliecinājumu tam, ka šādu dokumentu nav iespējams iegūt.
Bezvalstnieks Latvijā uzturas Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, tas ir, saņemot uzturēšanās atļauju vai vīzu. Saņemot bezvalstnieka ceļošanas dokumentu, personai jāiesniedz dokumenti uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.
Ja draud nāve un pazemojumi
Par patvēruma meklētāju LR uzskatāma persona, kura pieprasījusi bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Bēgļa statusu var piešķirt, ja persona pamatoti baidās no vajāšanas savas pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē (ja persona ir bezvalstnieks) rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ.
Alternatīvo statusu var piešķirt, ja ir pamats uzskatīt, ka šai personai tās pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē draud nāves vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga, pazemojoša izturēšanās vai pazemojoša sodīšana; arī ja ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ šai personai nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties savas pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē.
Personu grupai, kas savu valsti atstājusi etnisko konfliktu vai pilsoņu kara dēļ, var piešķirt pagaidu aizsardzību. Tā dod tiesības noteiktu laiku uzturēties Latvijā. Jautājumu par pagaidu aizsardzības piešķiršanu izlemj Ministru kabinets.
Bēgļa tiesības un brīvības
Uz bēgļa vai alternatīvo statusu var pretendēt jebkura persona, izņemot LR pilsoņus, nepilsoņus un personas, kuras Latvijā saņēmušas bezvalstnieka statusu. Taču personai ir jābūt pamatotam iemeslam, lai tā saņemtu vienu no iepriekšminētajiem statusiem. Personai jāraksta iesniegums Valsts robežsardzei robežkontroles punktā vai tās teritoriālajā struktūrvienībā. Uz patvēruma piešķiršanas procesa laiku Valsts robežsardze izsniedz patvēruma meklētāja personas dokumentu. Tas dod tiesības uzturēties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā vai ar administrācijas atļauju – ārpus centra teritorijas. Bēglim tiek izsniegta pastāvīgā uzturēšanās atļauja un ceļošanas dokuments, kas vienlaikus ir arī personu apliecinošs dokuments.
Personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, tiek izsniegta termiņuzturēšanās atļauja. Ja personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, nav derīga personu apliecinoša un ceļošanas dokumenta, kā arī nav iespējams to saņemt, tai izsniedz ceļošanas dokumentu.
Uz personu, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, ir attiecināmas ekonomiskās, sociālās, personiskās un citas tiesības un brīvības, kā arī pienākumi, kas iekļauti Satversmes 8. nodaļā «Cilvēka pamattiesības». Bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ir tiesības uz ģimenes atkalapvienošanu, kā arī tiesības saņemt pabalstu dzīvošanai. Līdztekus iepriekšminētajām tiesībām bēglim ir tiesības brīvi izbraukt un atgriezties Latvijā un saņemt pabalstu valsts valodas apguvei.
