Paziņa sarunas laikā ieminējās, ka nevarot īsti saprast, kam Eiroparlamenta vēlēšanās sestdien dot iespēju Briselē pelnīt ik mēnesi algā 8000 eiro. Pirmā doma – vai tad naudā balsošanas izvēles būtība? Tomēr otrajā mirklī saprotu, ka formulējums ir prātīgs. Te parādās kritēriji – ne visiem var uzticēt lielu naudu, savukārt galīgi nevar uzticēties tiem, kuri balotējas tikai algas dēļ un lai būtu «pie vietas». Kad paskatīsit vārdus listēs un ja vēl iepriekš ziņas lasītas vai dzirdētas, būs skaidrs, kuram tur tikai algu vajag.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalās kandidāti, par kuru piemērotību deputāta amatam rodas šaubas. Daudziem trūkst starptautiskās darba pieredzes, nav svešvalodu zināšanu, arī reputācija ir pabojāta. Ja šādus ievēlēsim, jēgas maz, nauda vējā. Latvijas deputāti jau iepriekšējā sasaukumā bija 28 dalībvalstu astesgalā izstrādāto un iesniegto likumprojektu jomā, tikai daži uz to spējīgi. Taču tas ir viens no deputāta galvenajiem darbiem. Tālab aicinu vērtēt, vai kandidāts ir izglītots politikā, starptautiskajās attiecībās, jurisprudencē vai ekonomikā, nu vismaz ar augstāko izglītību un kaut angļu valodas zināšanām. Citādi sēdēs, spiedīs pogas un tērēs naudu, ko zināmā mērā maksāsim katrs no mums. Nav žēl, ja redz, par ko.
Mājas kāpņu telpā virs pastkastēm pamanīju vienas partijas priekšvēlēšanu programmu, kurā kāds pasvītrojis un izcēlis svarīgākās rindas. Ikreiz, kad garāmejot redzu, ka aģitācijas buklets nokritis, es to «uzstutēju» atkal. Tādēļ, ka atbalstu tos, kuri gudro un dara, kuri nav vienaldzīgi. Pati allaž piedalos vēlēšanās, arī rīt balsošu, jo ciest nevaru vienaldzību. Nepiedalīšanās ir vienaldzības īstākā izpausme, lai arī kādus attaisnojumus tai meklētu.
